Proselīts (proselytos): definīcija, nozīme un ebreju 'ger' tulkojums

Uzzini, kas ir proselīts (proselytos): definīcija, vēsturiskā nozīme un ebreju vārda ger tulkojums — dziļi un saprotami par pārgājējiem jūdaismā.

Proselīts, no grieķu προσήλυτος/proselytos, Septuagintā tiek lietots kā "svešinieks", t.i., jaunpienācējs Izraēlā; iebraucējs šajā zemē, bet Jaunajā Derībā (Strong's G4339) - kā pārgājējs no pagānisma jūdaismā. Tas ir ebreju vārda גר/ger (Strong's H1616) tulkojums.

Vēsturiskā un tekstuālā nozīme

Septuaginta — grieķu valodā sastādītā Vecās Derības versija — izmanto vārdu προσήλυτος galvenokārt, lai aprakstītu cilvēku, kas ir „piemitis” vai „pienācis” pie Izraēla kopienas, proti, ārzemnieku, kurš dzīvo Israēla zemē vai meklē savu vietu pie reliģiskās kopienas. Jaunajā Derībā vārds parasti apzīmē pagānu, kurš pāriet pie jūdaisma un kļūst par kopienas locekli vai tiek uztvert kā ticīgais, kas atstājis pagāniskās prakses.

Ebreju jēdziens: ger (גר)

Hebraiskajam vārdam גר/ger ir vairāki tuvināti nozīmējumi: "iesauktājs", "pārcēlies svešinieks", "paliekot pie noteiktas kopienas". Likumos un komentāros ger tiek saprasts nevis vienkārši kā viesis, bet kā persona, kas dzīvo starp Izraeliešiem un bieži ir pakļauta noteiktām reliģiskām prasībām.

Proselītu tipi klasiskajā jūdaismā

• Ger tzedek — "taisnais proselyts": pilnībā pieņēmis jūdaisma likumus un rituālus, ieskaitot apgraizīšanos (vīriešiem) un rituālo peldēšanos (mikvu), kā arī piekopt dievbijību kā ebreju kopienas loceklis.
• Ger toshav — "mītnes proselyts" vai "rezidents ārzemnieks": persona, kas dzīvo Izraēlā un ievēro pamatprincipus (piem., sešus Noahas likuma principus), taču nav pilnībā konvertējusies uz jūdaismu tā, kā to dara ger tzedek.

Rituāli un prasības

Parastās prasības, kas tradicionāli saistītas ar proselyta statusu, bija:

• Apzināta ticības pieņemšana un gatavība dzīvot saskaņā ar jūdaisma likumiem.
• Vīriešiem — apgraizīšanās (brit milah), ja tā vēl nebija veikta.
• Rituāla peldēšanās (mikva) kā simboliska attīrīšanās un iesvētīšanās.
• Dažkārt — piedalīšanās upurēšanas rituālos tempļa laikos (ja attiecināms vēsturiskam kontekstam).

Proselīts Jaunajā Derībā un agrīnajā kristietībā

Jaunajā Derībā proselīts parādās kā termins, kas apraksta pagānu, kurš pievienojas jūdaisma kopienai vai pieņem kristīgo ticību caur jūdaismas rāmjiem (piem., dažos Apustuļu darbos). Agrīnie kristieši diskusijās par to, vai pagāniem ir jāpieņemas jūdaisma prasības (piem., apgraizīšanās), izmantoja gan jēdzienu "proselīts", gan diskusijas par ne-jūdu ticību tiesībām un pienākumiem. Šīs debates ietekmēja to, kā kristietība attīstījās kā atsevišķa reliģiska grupa.

Tiesiska un sociāla pozīcija

Proselītiem bieži bija tiesības un pienākumi, kas līdzīgi dzimušajiem ebreju kopienas locekļiem — piemēram, tiesības uz aizsardzību tiesā un pienākumi ievērot reliģiskos svētkus un šabatā. Taču sociālā integrācija varēja būt atšķirīga atkarībā no laikmeta un vietas: dažkārt proselīti tiek pilnībā pieņemti, citreiz tiem saglabājās sociālas barjeras.

Valodas un tulkojumu piezīmes

Latviešu tulkojumos vārds "proselīts" parasti tiek lietots, lai nodotu gan klasisko, gan Jaunās Derības nozīmi — personu, kas pārgājusi no citas reliģijas vai tautības uz jūdaismu vai ir iesaistījusies Izraēla kopienā. Dažkārt tekstos tiek skaidrots arī hebraiskais termins ger, jo tas nes papildu nianses, piemēram, atšķirību starp pilnu konversiju un ilgstošu mītnes statusu.

Kopsavilkums

Proselīts (grieķu προσήλυτος, Strong's G4339) tulko hebraisko גר/ger (Strong's H1616) un apzīmē personu, kas ir jaunpienācējs Izraēlā vai pārgājis pie jūdaisma. Jēdziens ietver gan juridiskas, gan rituālas prasības, un tā nozīme atšķiras atkarībā no vēsturiskā un tekstuālā konteksta — no vienkārša svešinieka Septuagintā līdz pilnīgai konversijai Jaunajā Derībā un jūdaisma tradīcijās.

Meklēt pēc burta