Klūnijas reforma — benediktīniešu klosteru atjaunošana un ietekme
Klūnijas (klūniešu) reforma bija plaša un ilgstoša pārmaiņu kopa viduslaiku klostermācībā, kuras mērķis bija atjaunot un stingrāk īstenot Benedikta regula. Reformas centrā bija koncentrēšanās uz liturģiju, kopīgo dievkalpojumu, garīgu disciplīnu un klostera sabiedrisko lomu: klosteros bija jākultivē mācību un mākslas darbi, jānodrošina palīdzība nabadzīgajiem un jārūpējas par svētceļniekiem. Reformatori centās izskaust ļaunprātības un izkropļojumus, kas bija radījušies ilgā laikposmā.
Reforma ir nosaukta pēc Klūnijas abatijas Burgundijā, kur to 910. gadā uzsāka Vilhelms Akvitānietis, ziedoja vietu un nosacīja, ka jaunais klosteris tiks dibināts ar stingru Benedikta regulu. Klūnijas kustība attīstījās benediktīniešu ordenī un izplatījās plašā teritorijā — Francijā (Burgundijā, Provansā, Overņā, Puatū), Anglijā un daudzviet Itālijā un Spānijā. Reformu galvenokārt veicināja nodaļas vadītāji un ievērojamie abatiji, starp kuriem īpaši nozīmīgs bija svētais Odo; vēlākās paaudzes abati un atbalstītāji paplašināja kluniaku ietekmi un tīklu.
Viena no galvenajām Klūnijas reformas sastāvdaļām bija cīņa pret iekšēju un ārēju korupciju. Kritika skāra to, ka klosteros bieži iejaucās laicīgie bruņinieki un feodālie kungi, kuru interese par klosteriem bija saistīta ar zemi un politisku kontroli. Tādēļ tika meklētas formas, kā nodrošināt klosteru neatkarību no vietējiem valdniekiem: Klūnijā tika ieviesta prakse, ka abatam jābūt pakļautam tieši pāvestam — tā dēvētā pāvesta eksempcija (exemptio) — kas teorētiski mazināja vietējo laicīgo iejaukšanos. Ideja bija, ka neatkarīgāks abats spēs stingrāk īstenot ordeņa noteikumus.
Organizācija un dzīve klosterī. Klūnijas atjaunotā prakse uzsvēra kopējo liturģiju un ilggadīgu dievkalpojumu kā garīgā dzīves centra — dievkalpojumiem tika veltīta daudz vairāk laika nekā citos klosteros. Kluniaki veidoja centralizētu tīklu: Klūnijas abatija bija centrā, tai bija pievārtas daudzas atkarīgās priortijas, kas uzturēja vienotu disciplināro modeli un liturģisko praksi visā tīklā. Tā rezultātā radās stingra hierarhija un standarti, kā arī plaša administratīva un saimnieciska darbība.
Kultūras un arhitektūras ietekme. Klūnijieši ievērojami attīstīja liturģisko dziedāšanu, manuskriptu kopēšanu un citas intelektuālas aktivitātes — klosteri kļuva par nozīmīgiem kultūras un mākslas centriem. Liela nozīme bija klostera celtniecībai: 11.–12. gadsimtā daudzas Klūnijas virknes bazilikas un cluniaku stila ēkas – plašas, greznas un arhitektoniski nozīmīgas – demonstrēja gan garīgo, gan materiālo spēku. Klūnijiešu baznīcas un bibliotēkas bieži bija vērienīgas un bagātīgi rotātas, kas pastiprināja viņu reputāciju kā garīgo un kulturālo līderu.
Politiskā un baznīcas ietekme. Savā uzplaukuma laikā (ap 950.–1130. g.) kluniaku kustība bija viens no svarīgākajiem reliģiskajiem un institucionālajiem spēkiem Eiropā. Daudzi ievērojami garīdznieki un politiķi atbalstīja kluniaku ideālus — piemēram, pāvests Urbans II un citi reformu atbalstītāji —, un kustība bieži stājaies par baznīcas neatkarību pret laicīgo iejaukšanos. Kluniaki arī atbalstīja koncepcijas kā Dieva miers un svētceļojumus, piedalījās baznīcas reformās un reizēm ietekmēja politisku procesu norisi.
Sociālā un labdarības loma. Klūnijas klosteri sniedza praktisku atbalstu — organizēja garīgu aprūpi, izmitināja svētceļniekus, uzturēja slimnīcas un nabadzīgo ēdnīcas. Ar savu bagātību un zemes īpašumiem kluniaki bija nozīmīgi vietējās ekonomikas dalībnieki, kas vienlaikus nodrošināja labdarību un kultūras uzturēšanu.
Kritika un lejupslīde. Tikai ar laiku Klūnijai sāka pārmest pārmērīgu greznību, birokratizāciju un attālināšanos no vienkāršas askētiskas dzīves. 12. gadsimtā parādījās jaunas reformu kustības — piemēram, cistercieši ar Bernardu no Klērsovas priekšgalā —, kas kritizēja kluniaku izšķērdību un uzsvēra vienkāršību un saimnieciski mazāku dzīvesveidu. Tā rezultātā Klūnijas ietekme pakāpeniski mazinājās; 13.–14. gadsimtā daļa kluniaku māju nonāca grūtībās, dažas tika sekularizētas vai pievienotas citām institūcijām, turklāt parādījās jaunas reliģiskas kustības (mendikantu ordeņi), kas pārstrukturēja viduslaiku garīgo ainavu.
Mantojums. Neskatoties uz vēlākajām kritikas un lejupslīdes periodiem, Klūnijas reforma atstāja dziļu ietekmi uz eiropiešu baznīcu un kultūru: tā nostiprināja baznīcas neatkarības ideju no feodālajiem kungiem, veicināja liturģijas un dievkalpojumu centralizāciju, attīstīja arhitektūru, mākslu un manuskriptu kultūru, kā arī uzlaboja sabiedriskās aprūpes institūcijas. Klūnijiešu centieni radīt vienotu un disciplinētu monastisku praksi bija viens no svarīgākajiem posmiem kristīgās Eiropas institucionālajā un kultūras veidošanā.
Reformas sākās Klūni abatijā. Šis attēls uzņemts 2004. gadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Klunja reforma?
A: Klunja reforma bija virkne pārmaiņu viduslaiku klosteros, kas bija vērstas uz tradicionālās dzīves atjaunošanu klosteros, mākslas darbu radīšanas veicināšanu un rūpēm par nabadzīgajiem. Tā tika nosaukta Klūnijas abatijas Burgundijā vārdā, un to sāka svētais Odo.
J: Kāpēc cilvēki uzskatīja, ka benediktīniešu ordeņos pastāv korupcija?
A: Cilvēki uzskatīja, ka korupcija pastāv, jo klosteros iejaucās cilvēki, kas nebija priesteri un nāca no ārpus klosteriem. Feodāļi dāvināja zemi benediktīniešu klosteriem, bet pieprasīja tiesības iejaukties to darbībā.
Jautājums: Kas dibināja pirmo Klūni klosteri?
A: Vilhelms no Akvitānijas pirmo Klūnijas klosteri dibināja 910. gadā.
J: Ar ko šis jaunais klosteris atšķīrās no iepriekšējiem?
A: Šis jaunais klosteris bija pakļauts tieši pāvestam, nevis kādam vietējam valdniekam, un tas nozīmēja lielāku neatkarību, jo pāvesta vara šajā attālumā bija lielā mērā teorētiska.
J: Kad bija kluniaku kustības kulminācija?
A: Kluniaku kustības kulminācija notika laikā no 950. līdz 1130. gadam.
J: Kas bija daži ievērojami reformu atbalstītāji šajā laika posmā?
A: Šajā laikā ievērojamu reformu atbalstītāju vidū bija pāvests Urbans II, Lamberts no Hersfeldes un Svētā Vannas abats Ričards no Verdunas.
J: Kādas koncepcijas atbalstīja kluniaku reformās iesaistītie?
A: Klunja reformās iesaistītie atbalstīja tādas koncepcijas kā Dieva miers un svētceļojumi uz Svēto zemi.
