Klunjaka reformas
Klūnijas (klūniešu) reforma bija virkne pārmaiņu viduslaiku klostermācībā. Reformu mērķis bija atjaunot tradicionālo dzīvi klosteros. Klosteros bija jāveicina mākslas darbu radīšana. Tiem bija arī jārūpējas par nabadzīgajiem.
Reforma ir nosaukta Klūnijas abatijas Burgundijā vārdā. Tur tā aizsākās benediktīniešu ordenī. Reformu lielā mērā īstenoja svētais Odo. Tā izplatījās Francijā (Burgundijā, Provansā, Overņā, Puatū), Anglijā un lielā daļā Itālijas un Spānijas.
Reforma tika noteikta, jo benediktīniešu ordenī pastāvēja korupcija. Cilvēki uzskatīja, ka šī korupcija radās tāpēc, ka klosteros iejaucās cilvēki, kas nebija priesteri un kas nāca no ārpus klosteriem. Benediktīniešu klosterim bija vajadzīga zeme. Šo zemi piešķīra feodāls kungs. Dodot zemi, valdnieks kļuva par klostera patronu. Tomēr viņš bieži pieprasīja tiesības iejaukties klostera darbībā. Klūnijreforma bija mēģinājums mainīt šo praksi. Tika uzskatīts, ka neatkarīgākam abatam būs labāk veicies ordeņa noteikumu īstenošanā. Vilhelms Akvitānietis 910. gadā izveidoja pirmo Klūni klosteri ar jaunu noteikumu, ka klosteris būs pakļauts tieši pāvestam, nevis vietējam valdniekam. Tas būtībā nozīmēja, ka klosteris būs neatkarīgs, jo pāvesta vara šajā attālumā bija lielā mērā teorētiska.
Savā uzplaukuma laikā (ap 950.-1130. g.) kluniaku kustība bija viens no lielākajiem reliģiskajiem spēkiem Eiropā. Starp ievērojamākajiem reformu atbalstītājiem bija pāvests Urbans II, Lamberts no Hersfeldes un Svētā Vannas abats Ričards no Verdunas. Kluniaki atbalstīja Dieva miera koncepciju, kā arī svētceļojumus uz Svēto zemi.
Reformas sākās Klūni abatijā. Šis attēls uzņemts 2004. gadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Klunja reforma?
A: Klunja reforma bija virkne pārmaiņu viduslaiku klosteros, kas bija vērstas uz tradicionālās dzīves atjaunošanu klosteros, mākslas darbu radīšanas veicināšanu un rūpēm par nabadzīgajiem. Tā tika nosaukta Klūnijas abatijas Burgundijā vārdā, un to sāka svētais Odo.
J: Kāpēc cilvēki uzskatīja, ka benediktīniešu ordeņos pastāv korupcija?
A: Cilvēki uzskatīja, ka korupcija pastāv, jo klosteros iejaucās cilvēki, kas nebija priesteri un nāca no ārpus klosteriem. Feodāļi dāvināja zemi benediktīniešu klosteriem, bet pieprasīja tiesības iejaukties to darbībā.
Jautājums: Kas dibināja pirmo Klūni klosteri?
A: Vilhelms no Akvitānijas pirmo Klūnijas klosteri dibināja 910. gadā.
J: Ar ko šis jaunais klosteris atšķīrās no iepriekšējiem?
A: Šis jaunais klosteris bija pakļauts tieši pāvestam, nevis kādam vietējam valdniekam, un tas nozīmēja lielāku neatkarību, jo pāvesta vara šajā attālumā bija lielā mērā teorētiska.
J: Kad bija kluniaku kustības kulminācija?
A: Kluniaku kustības kulminācija notika laikā no 950. līdz 1130. gadam.
J: Kas bija daži ievērojami reformu atbalstītāji šajā laika posmā?
A: Šajā laikā ievērojamu reformu atbalstītāju vidū bija pāvests Urbans II, Lamberts no Hersfeldes un Svētā Vannas abats Ričards no Verdunas.
J: Kādas koncepcijas atbalstīja kluniaku reformās iesaistītie?
A: Klunja reformās iesaistītie atbalstīja tādas koncepcijas kā Dieva miers un svētceļojumi uz Svēto zemi.
