Radīšana: definīcija, radīšanas mīti, zinātne, māksla un kultūra

Radīšana: definīcija, izcelsmes mīti, zinātniskie skaidrojumi, mākslas un kultūras piemēri — dziļs pārskats par radīšanas jēgu un ietekmi sabiedrībā.

Radīšana ir daudznozīmīgs jēdziens, kas aptver gan pasaules un dzīves izcelsmes stāstus, gan fizikas procesus, cilvēka radošo darbību un kultūras izpausmes. Zemāk apskatītas svarīgākās nozīmes un konteksti, kuros lieto šo terminu.

Reliģija un filozofija

Radīšana reliģiskajā un filozofiskajā domā parasti nozīmē Visuma, dzīves vai īpašu kārtību pirmreizēju izveidi vai izraisīšanu. Šajā laukā ietilpst dažādi mīti, teoloģiskas doktrīnas un interpretācijas par izcelsmi.

• Radīšanas mīts jeb izcelsmes ticējums — stāsti un simboliskas ainas, kas skaidro, kā radusies pasaule, cilvēki, tautas vai sociālās kārtības. Radīšanas mīti sastopami visās pasaules kultūrās un bieži atspoguļo sabiedrības vērtības, pasaules uzskatus un kosmoloģiskās idejas.
• Radīšana (teoloģija), ticība, ka viena vai vairākas dievības ir radījušas Visumu; arī apzīmējums visam, kas radīts. Teoloģiskās diskusijas ietver jautājumus par Dieva lomu radīšanā, radīšanas laika un veida iespējām un attiecībām starp Radītāju un radību.
• Creatio ex nihilo (angļu: Creation from nothing) — doktrīna, ka dievība radījusi Visumu no nekā, nevis no iepriekš eksistējošas matērijas. Šī ideja ir centrāla daudzās monoteistiskajās tradīcijās un tai ir nozīmīgas metafiziskas un teoloģiskas implikācijas par radīšanas jaudu un dievišķo suverenitāti.
• Radīšana saskaņā ar 1. Mozus grāmatu, — Bībeles radīšanas apraksts pirmajās grāmatās, kas ir nozīmīgs jūdaismam un kristietībai. Šie tekstu var tikt lasīti burtiski vai simboliski, un interpretācijas atšķiras gan starp reliģiskām kopienām, gan teologiem.
• Kreacionisms — ticība ne tikai tam, ka Dievs radīja Visumu, bet arī konkrētiem notikumiem pēc tam, tostarp dzīvnieku un cilvēku radīšanai. Mūsdienu kreacionisma kustības bieži iejaucas arī izglītības un zinātnes diskursos, strīdoties par evolucionāras teorijas un reliģisku mācību vietu skolās.
• Radīšanas zinātne — termins, ko dažkārt izmanto, lai apzīmētu pieeju, kas cenšas zinātniski pamatot kreacionisma apgalvojumus; tas ir pretrunīgs un plaši noraidīts akadēmiskajā bioloģijā un kosmoloģijā.

Zinātnē

Zinātniskā izpratne par radīšanu parasti attiecas uz procesu, kā rodas matērija, enerģija, struktūras un jaunas idejas vai ierīces. Šeit ir nozīmīgākie aspekti:

• Matērijas radīšana — elementāru daļiņu rašanās fizikālos procesos, piemēram, pāru veidošanās fotonu sadalē vai kodolfizikas procesos; tas ir process, kas ir pretējs anihilācijai. Mūsdienu kosmoloģijā matērijas un antimatērijas rašanās saistīta ar Agrīnā Visuma apstākļiem, kvantu fluktuācijām un Siltajā Big Bang periodā notikušiem procesiem.
• Radīšanas operators — kvantu mehānikā operators, kas palielina daļiņu skaitu noteiktā stāvoklī par vienu; tas ir abstrakts vielas radīšanas attēlojums (bieži apzīmēts ar a†). Šie operatori ir pamata instrumenti lauka teorijā un kvantu optikā, kur tie modelē daļiņu izveidi un kvantu stāvokļu transformācijas.
• Izgudrojums — jauna procesa, ierīces vai metodes radīšana tehnoloģijā un inženierzinātnēs. Zinātniskie un tehnoloģiskie izgudrojumi bieži rodas kombinējot teorētiskas atziņas ar praktisku eksperimentēšanu un testēšanu.

Mākslā un kultūrā

Radīšana mākslas kontekstā aptver gan konkrētus mākslas darbus, gan radošā procesa ideju kopumā — to, kā mākslinieki ģenerē formu, stāstu un jēgu.

• Mikelandželo Buonarroti gleznotā Siksta kapelas griestu freska "Ādama radīšana", kas tapusi ap 1511. gadu — viena no ikoniskākajām radošuma vizualizācijām, kurā attēlota Dieva un Ādama satikšanās.
• Jozefa Haidna 1798. gadā sarakstītā oratorija "Radīšana" — muzikāls darbs, kas interpretē Bībeles radīšanas tēmu un kurā apvienojas literālas, teoloģiskas un muzikālas radīšanas izteiksmes.
• Creation(1931, filma) — RKO studijas nepabeigta filma, kurā izmantota stop-motion animācija; piemērs agrīnai kino radošajai eksperimentēšanai.
• The Creation (grupa) — britu grupa, kas pazīstama ar savu 1967. gada hitu "Painter Man"; mūzikas vēsturē šāds nosaukums atspoguļo radošuma un popkultūras sasaisti.
• 1981. gada Džora Vidala romāns "Radīšana" — literārs piemērs tam, kā radīšanas motīvs tiek izmantots stāsta sižetā un idejiskajās refleksijās.
• Creation Records — ierakstu kompānija, ko 1983. gadā izveidoja Alans Makgī (Alan McGee), pazīstama ar nozīmīgu ieguldījumu mūzikas industrijā un alternatīvās mūzikas popularizēšanā; tās nosaukums simbolizē jaunas radošas skatuves radīšanu.
• Creation (grupa) — pusaudžu mūzikas grupa ar pirmo albumu 2005. gadā; piemērs, ka "Creation" kā nosaukums tiek lietots plašā kultūras kontekstā.
• Creation(albums) — Leslie Satcher 2005. gada albums; mūzikas albumi bieži saukti par "radītām" kopām, kurās autors vai producents izveido jaunu mākslas vienību.

Plaidzaziņas līdzekļos un sabiedrībā

Mediji un plašsaziņas līdzekļi izmanto radīšanas tēmu gan kā saturu (stāsti par izcelsmi, radošuma procesi), gan kā simbolu (jaunas kustības, uzņēmumi, mākslas projekti). Radīšana plašsaziņas līdzekļos bieži tiek sasaistīta ar inovāciju, izklaidi un publisku diskursu par zinātni un reliģiju.

Papildus aspekti un nozīmes

• Radošais process: cilvēka vai kolektīva darbība, kuras rezultātā rodas jaunas idejas, priekšmeti, teksts vai mākslas darbi. Radošums var tikt analizēts psiholoģijā, pedagoģijā un menedžmentā.
• Filozofiskie un ētiskie jautājumi: radīšana rada jautājumus par atbildību, radošuma izcelsmi un attiecībām starp radītāju un radību (piem., dabas izmantošana, bioētika, mākslīgais intelekts un autortiesības).
• Autortiesības un intelektuālā īpašuma aspekts: mūsdienu sabiedrībā radītus darbus aizsargā likumi, kas nosaka, kā radošie darbi tiek izmantoti, reproducēti un komercializēti.
• Mūžīgā diskusija par zinātnes un reliģijas attiecībām: radīšanas jēdziens ir centrāls diskusijās starp evolucionāru un kreacionistu skatījumu, Big Bang kosmoloģiju un teoloģisku interpretāciju par izcelsmi; šīs diskusijas bieži ietver gan empīriskus, gan filozofiskus argumentus.

Radīšana kā tēma ir plaša un daudzslāņaina — tā aptver gan simboliskus stāstus un teoloģiskus pieņēmumus, gan skaidrus fizikas procesus un cilvēka radošo darbību. Sapratne par radīšanu mainās atkarībā no disciplīnas, kultūras un vēsturiskā konteksta, un tā turpina būt nozīmīga gan akadēmiskajās diskusijās, gan sabiedriskajā domā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir radīšanas mīts?

J: Ko nozīmē creatio ex nihilo?

J: Kas ir radīšana saskaņā ar 1. Mozus grāmatu?

J: Kas ir kreacionisms?

J: Kas ir matērijas radīšana?

J: Kāds ir mākslas darba piemērs, kas saistīts ar radīšanu?

Meklēt pēc burta