Kas ir destruktīva sekta? Definīcija, pazīmes un piemēri

Kas ir destruktīva sekta? Uzzini definīciju, pazīmes, reālus piemērus un kā atpazīt un aizsargāties no manipulatīvām grupām.

Destruktīva sekta ir sekta vai cita reliģiska vai ideoloģiska kustība, kas nodara vai pastāvīgi apdraud nodarīt kaitējumu tās locekļiem vai citiem cilvēkiem. Kaitējums var būt gan fizisks, gan psiholoģisks, gan sociāls un ekonomisks — piemēram, smagas miesiskas traumas, pašnāvības, finanšu ekspluatācija, ģimenes atsvešināšana vai ilgstoša emocionāla pazemošana. Daudzi pētnieki par destruktīvu uzskata tādu grupu darbību, kas sistemātiski ierobežo indivīdu brīvību, drošību un pašnoteikšanos.

Definīcijas un pētnieku skatījumi

Daži autori plašā nozīmē uzskata, ka kaitējums ietver arī psihisku vardarbību, piemēram: manipulācijas, izolāciju un garīgu teroru. Kā raksturojums bieži tiek minēts: "Destruktīvais kults ir piramīdas formas autoritārs režīms ar personu vai cilvēku grupu, kam ir diktatoriska kontrole. Tā izmanto maldināšanu, vervējot jaunus locekļus (piem., cilvēkiem iepriekš NAV izskaidrots, kas ir grupa, kam grupa patiesībā tic un ko no viņiem sagaida, ja viņi kļūs par tās locekļiem)". Psihologs Maikls Langone definē destruktīvu kultu kā "ļoti manipulatīvu grupu, kas ekspluatē un dažkārt fiziski un/vai psiholoģiski kaitē tās locekļiem un vervētājiem". Bieži izmantotais instruments destruktīvo grupu identifikācijai ir Liftona izstrādātie "Astoņi domu reformas kritēriji".

Liftona astoņi domu reformas kritēriji (pamata iezīmes)

• Vidē (milieu) kontrole: informācijas plūsmas, komunikācijas ar ārpasauli un viedošanas ieradumu kontrole.
• Mistiska manipulācija: grupas vadība nostāda dalībniekus domāt, ka viss notiekošais ir daļa no lielākas (bieži dievišķas vai vēsturiskas) misijas.
• Pieprasījums pēc tīrības: morālā vai garīgā tīrība tiek uzspiesta kā obligāta; pārkāpumi tiek smagi nosodīti.
• Atzīšanās (confession): obligātas grēku vai domas atzīšanas prakses, ko izmanto, lai iegūtu kontroli un izmānītu kompromitējošu informāciju.
• Svētā zinātne: doktrīna tiek pasniegta kā nešaubāma, galīga patiesība, kas nav pakļauta kritikai.
• Valodas "ielāde" (loading the language): īpašs žargons, frāzes un termini, kas ierobežo kritisko domāšanu un veicina grupas identitāti.
• Doktrīna virs indivīda: personīgā pieredze un labsajūta tiek pakārtota doktrīnai.
• Eksistences izsniegšana vai atņemšana: grupa nosaka, kuriem dalībniekiem tiek ļauts eksistēt pilnvērtīgi (garīgi, sociāli), un kuri tiek stigmatizēti kā "ļauni" vai "nekrietni".

Biežākās pazīmes, kas liecina par destruktīvu sektu

• Autoritāra vai kults centrēta līdera kults, kuram pretstatā nav kontroles mehānismu.
• Spiediens atteikties no ģimenes, darba vai sabiedriskām saiknēm ārpus grupas.
• Finansiāla izpostīšana — piespiedu ziedojumi, darba veikšana par velti, parādu vai bagātību pārdale grupai.
• Brīvības ierobežošana: kustību, saziņas un informācijas pieejamības kontrole.
• Intīmās un seksualās robežas pārkāpumi vai manipulācija ar seksualitāti grupas interesēs.
• Smagas disciplināras metodes, publiskas pazemošanas, izolēšana vai sodīšana par neatbilstību.
• Apokaliptiska vai totalizējoša ideoloģija, kas pamatā noliedz iespēju tikšķties ar ārpasauli.
• Vervēšanas prakses, kas izmanto dezinformāciju vai slēptu motīvu neizpaušanu.

Piemēri un vēsturiskas situācijas

Ir zināmi vairāki plaši apspriesti gadījumi, kad grupas darbība izraisīja smagas sekas:

• Peoples Temple — Džonestownā (1978) notikušā masveida nāve ir bieži minēts piemērs destruktīvai grupai, kurā mira daudzi locekļi.
• Aum Shinrikyo (Japānā) — teroristiska atskaite ar sarīnu uzbrukumu Tokijas metro (1995), kas parādīja, ka sektu ideoloģija var novest pie plašas sabiedriskas vardarbības.
• Heaven’s Gate — kolektīva pašnāvība (1997), motivēta kultūras un fanātiskas ticības reakcijas dēļ.
• Waco/Branch Davidians (ASV, 1993) — konflikts ar valsts iestādēm, kas noveda pie posta un cilvēku zaudējumiem.

Kritika pret termina lietojumu un tiesiskā prakse

Termins "destruktīvs kults" ir strīdīgs. Daži pētnieki un reliģiskās brīvības aizstāvji norāda, ka tas var tikt lietots pārāk plaši vai kā līdzeklis politiskai vai sabiedriskai stigmatizēšanai. Piemēram, Lorns L. Doussons (Lorne L. Dawson) raksta, ka, lai gan nav pierādījumu, ka Apvienošanās baznīca "būtu vardarbīga vai nestabila", "pretkultūras krustneši" to ir raksturojuši kā destruktīvo kultu.

Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa 2002. gadā konstatēja, ka Vācijas valdības izteikumi, kas nomelnojuši un, cita starpā, nosaukuši Ošo kustību par "destruktīvu kultu", nebija pietiekami pamatoti ar faktiem, lai tiesiski attaisnotu šo apzīmējumu. Šādi tiesas lēmumi uzsver nepieciešamību pieturēties pie pierādījumiem un juridiskām normām, nevis vienkārši izmantot stigmatizējošus terminus.

Kā novērtēt, vai grupa ir destruktīva

Nav vienkāršas formulas; nepieciešams izvērtēt gan doktrīnu, gan praksi, gan iznākumus. Jautājumi, ko vērts uzdot:

• Vai grupas prakse nodara tiešu fizisku kaitējumu vai būtiski ietekmē cilvēka veselību?
• Vai tiek ierobežota personiska brīvība, saziņa ar ģimeni vai piekļuve medicīniskai aprūpei?
• Vai finanšu līdzekļi tiek piespiesti ziedoti un cilvēki tiek ekonomiski ekspluatēti?
• Vai grupas iekšienē pastāv šantaža, atklātu pārkāpumu sodīšana vai piespiedu darba prakse?

Kā rīkoties, ja domājat, ka kāds ir iesaistījies destruktīvā sektā

• Saglabājiet mieru un ievērojiet drošību — ļaujiet personai izteikties, nepalieliniet konfliktu.
• Informējieties un dokumentējiet konkrētus piemērus par iespējamo kaitējumu (finanšu prasības, izolācija, medicīniska nolaidība utt.).
• Meklējiet juridisku un psiholoģisku palīdzību, jo īpaši, ja pastāv risks fiziskai vardarbībai vai ja personai nepieciešama tūlītēja palīdzība.
• Apsveriet profesionālu "exit counselling" jeb atbalstu cilvēkiem, kas vēlas izstāties no grupas — šādi pakalpojumi nodrošina psiholoģisku atbalstu, praktisku palīdzību un sociālo reintegrāciju.

Preventīvie un sabiedriskie pasākumi

Valstis un vietējās kopienas var rīkoties, lai samazinātu risku no destruktīvām grupām, vienlaikus sargājot reliģiskās brīvības. Tas ietver juridisku regulējumu pret vardarbību un cilvēku ekspluatāciju, izglītības programmas par kultu un manipulācijas pazīmēm, atbalstu bijušajiem locekļiem un starpdisciplināru sadarbību starp sociālajiem dienestiem, policiju un psiholoģiskā atbalsta tīklu.

Noslēgums

Nav vienas visaptverošas pazīmes, kas definētu katru destruktīvu sektu; izvērtējums jāveic kontekstā, balstoties uz pierādījumiem par kaitējumu un metodēm, kā grupas nodrošina savu kontroli. Vienlaikus svarīgi saglabāt piesardzību pret nepamatotu stigmatizāciju un nodrošināt, lai jebkādas valsts vai sabiedriskas reakcijas būtu pamatotas, likumīgas un proporcionālas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir destruktīvs kults?

J: Ko Maikls Langone definē kā destruktīvu kultu?

J: Kādi ir Liftona astoņi kritēriji domu reformai?

J: Kā tiek kritizēts termins "destruktīvs kults"?

J: Kādu spriedumu 2002. gadā attiecībā uz Osho kustību pieņēma Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa?

J: Kurš rakstīja par to, ka pretkultūras krustneši Vienotības baznīcu dēvēja par destruktīvu kultu, lai gan nebija pierādīts, ka tā būtu vardarbīga vai nestabila?

Meklēt pēc burta