Ledus sega — definīcija, Antarktikas un Grenlandes pārskats

Ledus sega — padziļināts Antarktikas un Grenlandes pārskats: izmēri, ietekme uz jūras līmeni, kūstošie procesi un klimata sekas.

Ledus sega ir liela ledāja ledus masa, kas aizņem vairāk nekā 50 000 kvadrātkilometru (19 000 kvadrātjūdžu) lielu platību. To bieži sauc arī par kontinentālo ledāju. Pašlaik pasaulē pastāv divas galvenās ledus segas: Antarktikā un Grenlandē.

Kas atšķir ledus segu no citām ledus formām

Ledus segas ir ievērojami lielākas par ledus plauktiem vai kalnu ledājiem. Mazākas ledus masas, kuru platība ir zemāka par 50 000 km2, parasti sauc par ledus cepurēm. Ledus sega parasti veidojas, apvienojoties vairākiem ledājiem un sniega uzkrājumiem, kas laika gaitā sablīvējas ledū.

Antarktikas ledus sega — pamattiesības un nozīme

Antarktikas ledus sega ir lielākā saldūdens krātuve uz Zemes. Tā sedz gandrīz 14 miljonus km2 un satur miljoniem kubikkilometru ledus (aplēses dažādās publikācijās nedaudz atšķiras). Aptuveni 90 % no Zemes virsmas saldūdens ir iestrādāts šajā ledus segā. Ja Antarktikas ledus sega izkustu pilnībā, tiek lēsts, ka jūras līmenis varētu paaugstināties apmēram par 58 metriem.

Ledus sega Antarktikā sāka veidoties jau oligocena sākumā un gadsimtu gaitā vairākkārt ir atkāpusies un paplašinājusies. Lielākās izmaiņas notika līdz pliocēnam, kad tā aptvēra lielu daļu kontinenta. Mūsdienās Antarktikā notiek sarežģīts process: daļa ledus ir relatīvi stabila, bet rietumu reģioni un ledus straumes (ice streams) var zaudēt masu ātrāk un veicināt jūras līmeņa paaugstināšanos.

Grenlandes ledus sega — īpašības un izmaiņas

Grenlandes ledus sega aptver aptuveni 82 % no salas virsmas. Satelītu novērojumi un masas bilances aprēķini norāda, ka Grenlandes ledus sega šobrīd zaudē masu — NASA satelīta attēli un mērījumi rāda, ka tās gada zudums var sasniegt vairākus simtus kubikkilometru; dažās aplēsēs minēts apmēram 239 kubikkilometru (skaitļi atkarīgi no perioda un metodes). Ja Grenlandes ledus sega izkustu pilnībā, jūras līmenis varētu paaugstināties aptuveni par 7,2 metriem.

Grenlandes ledus sega veidojās vēlāk nekā Antarktikas; tā nebija pilnībā izveidojusies līdz pliocēna beigām, un tā attīstījās ātrāk. Tas ļāvis labāk saglabāt dažas augu un to fosilijas, kas dzīvoja tagadējā Grenlandes teritorijā pirms ledus pārklājuma izplatīšanās.

Kā veidojas un kustas ledus segas

Ledus segas veido sniega nogulsnēšanās, kas laika gaitā pārvēršas par firnu un tālāk — par ledāju. Galvenie procesi ir:

• akumulācija — sniega uzkrāšanās aukstajos reģionos;
• ablatācija — ledus zudumi, kas rodas kūstot, sublimācijā vai kalšanu (iceberg calving);
• ledus plūsma — smaguma un spiediena ietekmē ledus plūst uz leju, veidojot ledus straumes un ledāju sistēmas;
• pamatnes procesi — basal sliding (pamatnes slīdēšana) un kūstoša ūdens ietekme, kas var paātrināt plūsmu.

Vides un cilvēces nozīme

Ledus segas ir būtiskas klimata sistēmai — tām ir liela atstarošana (albedo), kas atgrūž saules starojumu, un tās ietekmē okeāna cirkulāciju. Ledus segas savāc senas gaisa burbuļus un nogulsnes; no ledus kodoliem pētnieki iegūst svarīgu informāciju par iepriekšējo klimatu, CO2 līmeņiem un vides izmaiņām.

Ledus segas izzušana rada globālas sekas: paaugstināts jūras līmenis, mainīta okeāna soliļošana un vietējo ekosistēmu izmaiņas. Turklāt no ledus atkāpšanās cietīs arī cilvēku kopienas un infrastruktūra piekrastes zonās.

Pētniecība un novērojumi

Pētnieki izmanto satelītus, ledus kodolus, novērojumu stacijas un modeļus, lai mērītu ledus masas izmaiņas, plūsmu ātrumu un pamatnes nosacījumus. Starp svarīgākajām tehnoloģijām ir GRACE/GRACE-FO gravitācijas mērījumi, lāzersatiksmes altimetrija un optiskie/satelīta attēli. Šie dati ļauj sekot līdzi, kur ledus tiek zaudēts un kā tas ietekmē globālo jūras līmeni.

Secinājumi

Ledus segas — gan Antarktikā, gan Grenlandē — ir milzīgas saldūdens rezerves ar nozīmīgu ietekmi uz klimatu un globālo jūras līmeni. Tās atšķiras pēc izmēra, veidošanās vēstures un mūsdienu masas bilances, taču abas reaģē uz klimata pārmaiņām. Turpmākas novērošanas un pētījumu rezultāti ir būtiski, lai prognozētu to nākotni un sagatavotos iespējamajām sekām cilvēcei un dabai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ledus loksne?

J: Cik daudz ledus segu ir pasaulē?

J: Kāda ir atšķirība starp ledus segu un ledus cepuri?

J: Cik daudz saldūdens ir Antarktikas ledus segā?

Jautājums: Par cik paaugstinātos jūras līmenis, ja izkustu visa Antarktikas ledus sega?

J: Kādu daļu Grenlandes virsmas sedz tās ledus sega?

J:Cik ātri Grenlandes ledus sega kūst?

Meklēt pēc burta