Schaffhausen
Šafhauzene ir pilsēta Šveices ziemeļos un tāda paša nosaukuma kantona galvaspilsēta. Tajā 2016. gadā dzīvoja aptuveni 36 000 iedzīvotāju.
Pilsētas vecajā daļā ir daudz greznu renesanses laikmeta ēku, ko rotā ārējās freskas un skulptūras, kā arī iespaidīgs vecais kantona cietoksnis Munot. No pilsētas kursē vilciens uz netālu esošo Reinas ūdenskritumu Neuhausen am Rheinfall, kas ir lielākais ūdenskritums Eiropā un ir tūrisma apskates objekts.
Vēsture
Šafhauzene viduslaikos bija pilsētvalsts, kas, kā zināms, kopš 1045. gada kalusi savas monētas. Kādu laiku tā atradās Habsburgu pakļautībā, bet 1415. gadā atguva neatkarību. Tā 1457. gadā apvienojās ar Cīrihi, bet 1501. gadā kļuva par pilntiesīgu Šveices Konfederācijas locekli. Pirmais dzelzceļš uz Šafhauzeni tika uzbūvēts 1857. gadā.
Šafhauzene atrodas Šveices zemes daļā, ko no trim pusēm ieskauj Vācija. 1944. gada 1. aprīlī Šafhauzenu bombardēja Amerikas Savienoto Valstu armijas gaisa spēku lidmašīnas, kas no Vācijas gaisa telpas ielidoja neitrālajā Šveicē. Lai gan Amerikas Savienotās Valstis nekavējoties piedāvāja četrus miljonus dolāru lielu kompensāciju, šis uzlidojums notika tikai mēnesi pēc tam, kad Šveices gaisa spēki bija notriekuši amerikāņu bumbvedēju.
1947. gadā tā tika apvienota ar bijušo Bihthalenes pašvaldību. 1964. gadā tā apvienojās ar bijušo Herblingenas pašvaldību. Kopš 2009. gada Hemmentāla ir pilsētas daļa.
Nozare
Šafhauzenē ir vairāki pazīstami rūpniecības uzņēmumi (Georg Fischer) cauruļvadu sistēmu, darbgaldu un automobiļu ražošanas jomā, viens starptautiski atzīts pulksteņu ražotājs (IWC) un zāļu ražošanas uzņēmums (Bernharda Joosa dibinātais Cilag).
