Šafhauzene (Šveice) — pilsēta, Munot cietoksnis un Reinas ūdenskritums
Šafhauzene: šarmanta Šveices pilsēta ar krāšņām renesanses ēkām, Munot cietoksni un tuvumu Reinas ūdenskritumam — neaizmirstama dabas un vēstures pietura.
Šafhauzene ir pilsēta Šveices ziemeļos un tāda paša nosaukuma kantona galvaspilsēta. Tajā 2016. gadā dzīvoja aptuveni 36 000 iedzīvotāju. Pilsēta atrodas pie Reinas upes un ir tuvu Vācijas robežai, tāpēc reģionam raksturīga spēcīga pārrobežu savstarpēja saistība – gan ikdienas satiksē, gan ekonomikā.
Pilsētas vecajā daļā ir daudz greznu renesanses laikmeta ēku, ko rotā ārējās freskas un skulptūras, kā arī iespaidīgs vecais kantona cietoksnis Munot. No pilsētas kursē vilciens uz netālu esošo Reinas ūdenskritumu Neuhausen am Rheinfall, kas ir lielākais ūdenskritums Eiropā un ir tūrisma apskates objekts.
Vēsture un arhitektūra
Šafhauzene ir sena pilsētvieta ar viduslaiku saknēm. Vecpilsētā saglabājušās šauras ieliņas, vēsturiskas mājas ar apgleznotām fasādēm un vairākas baznīcas. Kopš renesanses laikiem pilsētā ir uzceltas daudzas reprezentablas ēkas, kuras joprojām veido Šafhauzenes raksturu un piesaista interesentus, kas vēlas iepazīt Šveices reģionālo arhitektūras mantojumu.
Munot cietoksnis
Munot ir apaļas formas renesanses cietoksnis, kas dominē pār vecpilsētu. Tas celts 16. gadsimtā kā aizsardzības būve un līdz mūsdienām saglabājis savu skatuves lomu pilsētas panorāmā. Munot apskates vietas ietver sargtorņus, nogāžu takas un skatu laukumus ar plašu panorāmu uz Reinas ieleju un apkārtējiem pakalniem. Cietoksnis ir arī publisku pasākumu, koncertu un vietējo svētku norises vieta.
Reinas ūdenskritums
Reinas ūdenskritums (Rheinfall) atrodas tikai īsa brauciena attālumā no Šafhauzenes. Tas ir iespaidīgs dabas objekts — plats un straujš ūdenskritums, kuru var aplūkot no vairākām skatu vietām un speciālām platformām. Vasarā un pavasarī, kad upes plūsma ir spēcīgāka, kritums izskatās īpaši monumentāls. Pie ūdenskrituma pieejamas arī kuģīšu ekskursijas, kas ļauj pietuvoties skaņainajam ūdenim un iegūt citādu perspektīvu.
Kultūra, muzejI un pasākumi
Pilsētā ir vairāki muzeji un kultūras centri, kuros skatāmas reģionālās vēstures, mākslas un tautas kultūras ekspozīcijas. Vietējie teātri, mūzikas pasākumi un sezonālas izstādes papildina pilsētas kultūras dzīvi. Vecpilsētas kvartāli un Munot bieži kalpo kā brīvdabas norises vietas festivāliem un gadatirgiem.
Ekonomika un infrastruktūra
Reģiona ekonomika balstās uz rūpniecību, pakalpojumu sektoru un tūrisma industriju. Šafhauzene ir zināma arī ar precīzijas inženieriju un pulksteņu ražošanu, kas ir raksturīga vairākiem Šveices reģioniem. Pilsētā ir labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma — regulāras vilcienu līnijas savieno Šafhauzeni ar Cīrihi, citām Šveices pilsētām un Vācijas pilsētām, savukārt tuvumā atrodas starptautiskā lidosta Cīrihē (salīdzinoši īsā attālumā).
Kā nokļūt un praktiski padomi
No Cīrihes centra uz Šafhauzeni parasti var nokļūt ar vilcienu aptuveni stundas laikā. Pilsētā ir ērtas takas un maršruti, kas ved gan uz vecpilsētu, gan uz Munot, gan uz Reinas ūdenskritumu. Apmeklētājiem ieteicams vilcienu biļetes un informāciju par ekskursijām iepriekš pārbaudīt oficiālajos reģionālajos transporta resursos. Pavasarī un vasarā pie Reinas ūdenskrituma var būt daudz apmeklētāju — lai izvairītos no drūzmas, labāk ierasties agri no rīta vai vēlā pēcpusdienā.
Padoms tūristiem: pastaiga pa vecpilsētu, apmeklējums Munot un brauciens uz Reinas ūdenskritumu parasti aizņem visu dienu, taču, ja laika ir maz, var izvēlēties īsākas ekskursijas ar koncentrētu maršrutu. Ņemiet vērā mainīgus laika apstākļus — pie ūdenskrituma var būt mitrs un vēsāks nekā pilsētā.
Vēsture
Šafhauzene viduslaikos bija pilsētvalsts, kas, kā zināms, kopš 1045. gada kalusi savas monētas. Kādu laiku tā atradās Habsburgu pakļautībā, bet 1415. gadā atguva neatkarību. Tā 1457. gadā apvienojās ar Cīrihi, bet 1501. gadā kļuva par pilntiesīgu Šveices Konfederācijas locekli. Pirmais dzelzceļš uz Šafhauzeni tika uzbūvēts 1857. gadā.
Šafhauzene atrodas Šveices zemes daļā, ko no trim pusēm ieskauj Vācija. 1944. gada 1. aprīlī Šafhauzenu bombardēja Amerikas Savienoto Valstu armijas gaisa spēku lidmašīnas, kas no Vācijas gaisa telpas ielidoja neitrālajā Šveicē. Lai gan Amerikas Savienotās Valstis nekavējoties piedāvāja četrus miljonus dolāru lielu kompensāciju, šis uzlidojums notika tikai mēnesi pēc tam, kad Šveices gaisa spēki bija notriekuši amerikāņu bumbvedēju.
1947. gadā tā tika apvienota ar bijušo Bihthalenes pašvaldību. 1964. gadā tā apvienojās ar bijušo Herblingenas pašvaldību. Kopš 2009. gada Hemmentāla ir pilsētas daļa.
Nozare
Šafhauzenē ir vairāki pazīstami rūpniecības uzņēmumi (Georg Fischer) cauruļvadu sistēmu, darbgaldu un automobiļu ražošanas jomā, viens starptautiski atzīts pulksteņu ražotājs (IWC) un zāļu ražošanas uzņēmums (Bernharda Joosa dibinātais Cilag).
Meklēt