Šveices kantoni: 26 autonomas vienības, vēsture, pārvalde un likumi

Šveices kantoni: uzzini 26 autonomo vienību vēsturi, pārvaldi un likumu atšķirības — federālisms, izglītība, tiesību piemērošana un vietējā autonomie.

Šveice ir sadalīta 26 dažādās teritorijās, ko sauc par kantoniem. Kantons atbilst amerikāņu štata līmeņa administratīvai vienībai — līdzīgi kā Amerikas Savienotajās Valstīs.

Vēsture un urkantoni

Šveices konfederācijas saknes meklējamas viduslaikos. Trīs sākotnējie kantoni — Uri, Švica (Schwyz) un Unterwalden (vēlāk sadalījās par Nidwalden un Obwalden) — tiek dēvēti par urkantoniem, jo tie ir Šveices konfederācijas pamati, kas tiek datēti ap 1291. gadu. Vēlāk pievienojās citi kantoni; jaunākais ir Jura, kas 1978. gadā atdalījās no Bernes kantona pēc sociāliem un valodas konfliktiem.

1848. gada konstitūcija un iepriekšējie notikumi (tai skaitā 1847. gada Sonderbund kara konflikts) pārveidoja konfederāciju par centralizētāku federālu valsti: tika izveidota federālā valdība, kopēja armija un kopīga valūta. Tomēr kantoni saglabāja ievērojamu autonomiju daudzās jomās.

Pārvalde un kompetences

Tā sauktais federālisms nozīmē, ka valstij (konfederācijai) un kantoniem ir dažādas, bet dalītas pilnvaras. Katram kantonam ir sava valdība un likumdevējas institūcijas, kā arī sava konstitūcija, kas nosaka kantona iekšējo organizāciju un tiesību aktus. Tipiskās kantonu kompetences ietver:

• izglītību un skolu sistēmu,
• policiju un drošību,
• veselības aprūpes organizēšanu,
• teritorijas plānošanu un būvniecību,
• nodokļu iekasēšanu (kantoni mēdz noteikt lielāko daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju),
• dažkārt arī sociālos pakalpojumus un kultūras politiku.

Šī dalītā vara nozīmē, ka praksē pastāv lielas atšķirības starp kantoniem — piemēram, katram kantonam ir savs izglītības modelis, mācību saturi un skolu pārvaldība, tādēļ bieži tiek minēts, ka Šveicē ir 26 dažādas izglītības sistēmas.

Pusekantoni un balsu skaitīšana

Daži kantoni vēsturisku iemeslu dēļ tiek saukti par "puskantoniem" (piemēram, Bāzeles pilsētas (Basel-Stadt) un Bāzeles zemes (Basel-Landschaft); Appenzell-Innerrhoden un Appenzell-Ausserrhoden; Nidwalden un Obwalden). Šiem kantoniem federālajā likumdošanā un institūcijās ir īpaša statuss — piemēram, Senātā (Ständerat) dažiem pāriem ir kopējais vietu skaits, un referendumu kvorumos kantonu balsis tiek rēķinātas citādi. Neskatoties uz šo tehnisko atšķirību skaitīšanā, ikdienas pārvaldē un tiesībās šie kantoni funkcionē tāpat kā pārējie.

Tiesību piemērošana un atšķirības starp kantoniem

Lielākā daļa nozīmīgu likumu nāk no federālā līmeņa un nosaka vispārīgus principus. Tomēr federālie likumi bieži ļauj kantoniem noteikt īstenošanas kārtību un sodus. Tas reizēm rada atšķirīgas prakses reālas dzīves jautājumos. Piemēram, narkotiku regulējums ir federāls jautājums, taču tā izpilde atšķiras:

Narkotisko vielu izmantošana un tirdzniecība reglamentēta federāli, taču dažos kantonos par personīgo patēriņu (nevis tirdzniecību vai izplatīšanu) tiek piemērotas administratīvas sankcijas (piemēram, naudas sodi vai brīdinājumi), citviet notiek krimināla pārkāpuma izmeklēšana un soda piemērošana. Šī atšķirīgā prakse var nozīmēt, ka vienā kantonā par marihuānas lietošanu biežāk tiek piemērots naudas sods, bet citur — stingrāki kriminālsodi; lēmumi par piemērotajām sankcijām bieži balstās uz policijas un prokuratūras prioritātēm konkrētajā kantonā.

Pašvaldību loma un daudzvalodība

Bez kantonu autonomijas Šveicē nozīmīga ir arī pašvaldību (komūnu) loma — daudzas lietas tiek risinātas tieši vietējā līmenī. Pašvaldības var būt plaši neatkarīgas, īpaši mazākos kantonos, kur tās nodrošina vietējos pakalpojumus, skolas un infrastruktūru. Plašā pašvaldību autonomija reizēm noved pie lielām atšķirībām pakalpojumu kvalitātē un nodokļu slodzē no vienas vietas uz otru, jo gan kantoni, gan pašvaldības nosaka nodokļus.

Valodu un kultūras ziņā kantoni ir dažādi: daudzi ir vāciski runājoši, rietumos ir franču valodas kantoni, dienvidos — itāļu valodas kantons, un maza daļa teritoriju lieto romanshu. Daudzi kantoni ir divvalodīgi vai pat trīsvienīgi (piemēram, Bernes kantons).

Kas no tā izriet iedzīvotājam?

Ja plānojat dzīvot vai strādāt Šveicē, svarīgi zināt, ka noteikumi var atšķirties atkarībā no kantona: izglītība, veselības apdrošināšana, policijas prakse, nodokļi un pat administratīvās sankcijas dažkārt būs citādas. Tāpēc, meklējot informāciju vai risinot juridiskus jautājumus, jāskatās gan federālā likumdošana, gan konkrētā kantona normatīvie akti, bet bieži arī pašvaldības noteikumi. Pašvaldību un kantonu brīvība ir viena no Šveices federālisma būtiskajām iezīmēm.

Kopumā Šveices kantoni nodrošina līdzsvaru starp vietējo autonomiju un valsts vienotību: federālā vara nosaka pamatprincipus, bet kantoni — praktisko darbību ikdienā, kas reizēm rada dažādību un elastību, bet arī vajadzību rūpīgi pārbaudīt vietējos noteikumus.

Meklēt pēc burta