Šveices kantoni
Šveice ir sadalīta 26 dažādās teritorijās, ko sauc par kantoniem. Kantons ir kā štats Amerikas Savienotajās Valstīs.
Agrāk katram kantonam bija sava armija un nauda. Tas mainījās 1848. gadā, kad Šveicē beidzās pilsoņu karš, un tā pārgāja uz pašreizējo struktūru.
Uri, Švices, Untervaldenes (Nidvaldene un Obvaldene kopā tiek sauktas par Untervaldeni) kantonus sauc par Urkantonu. Urkantone ir kantons, kas pastāv kopš Šveices dibināšanas 1291. gadā. Laika gaitā Šveicei pievienojās citi kantoni. Jura ir jaunākais Šveices kantons kopš 1978. gada. Tajā gadā pēc dažiem nemieriem tas atdalījās no Bernes kantona.
Bāzeles pilsētas (Basel-Stadt), Bāzeles zemes (Basel-Landschaft), Apenzelas pilsētas (Appenzell-Innerrhoden), Apenzelas pilsētas (Appenzell-Ausserrhoden), Obvaldenes (Obwalden) un Nidvaldenes (Nidwalden) kantoni atšķiras no pārējiem kantoniem ar vienu atšķirību. Vēsturisku iemeslu dēļ to balsis valsts vēlēšanās tiek skaitītas atšķirīgi. Citādi tās ir tādas pašas kā pārējās.
Šveicē atsevišķas pašvaldības un kantoni ir ļoti brīvi. Parasti ir Šveices likums (visas konfederācijas līmenī). Ļoti bieži tas nosaka vispārīgas lietas un nosaka, ka kantoniem ir jāievēro šis noteikums. Pēc tam kantoni izstrādā detalizētus noteikumus, katrs pēc saviem ieskatiem. Dažreiz tas noved pie dīvainām situācijām. Pastāv 26 dažādas izglītības sistēmas.
Narkomānijas ļaunprātīga izmantošana ir federāls pārkāpums. Parasti sods ir no viena līdz trim gadiem, bet var būt arī tikai naudas sods. Problēma ir šāda: Par pašu patēriņu (nevis tirdzniecību vai bezmaksas nodošanu) nav sodāms. Arī vieglos gadījumos policija var teikt, ka naudas sods netiks piemērots. Tas ir novedis pie tā, ka katrā kantonā šo likumu piemēro atšķirīgi. Vienā kantonā par marihuānas smēķēšanu draud naudas sods, citā - cietumsods.
To sauc par federālismu. Tas nozīmē, ka katram kantonam ir sava valdība. Tātad visiem kantoniem ir sava konstitūcija. Konstitūcija ir valsts augstākais likums.
Šveices kantoni
