Karaliskā kapela
Karaliskā kapela ir Apvienotās Karalistes monarha mājsaimniecības nodaļa.
Nepareizi šo terminu lieto arī attiecībā uz šo kapelu koriem. Pareizais šo koru nosaukums ir kapelas kungi. Tie ir priesteru un dziedātāju grupa, kas dzied dievkalpojumus britu monarham (karalim vai karalienei). Viņiem palīdz jaunie zēni dziedātāji, kurus sauc par koristiem jeb kapelas bērniem. Tā ir sena tradīcija.
Mūsdienās Londonas Svētā Džeimsa pilī, netālu no Bekingemas pils, ir divas iesvētītas ēkas, kuras apkalpo Karaliskā kapela. Šīs kapelas nepieder diecēzei (baznīcu grupai apgabalā). Tāpēc tās tiek dēvētas par "karaliskajiem peculiariem" ("peculiar" šajā nozīmē nenozīmē "dīvains", bet gan "īpašs"). Dievkalpojumi notiek katru svētdienu, izņemot augustu un septembri. Sabiedrības locekļi ir laipni aicināti apmeklēt šos dievkalpojumus. Tā ir vienīgā reize, kad sabiedrība var ieiet karaliskajās kapelās. Koris dzied arī īpašos dievkalpojumos, tostarp dievkalpojumā, kas katru gadu notiek 6. janvārī, kad par godu Epifānijai karalienes vārdā tiek ziedoti zelts, vīraks un mirra.
Vēsture
Karaliskā kapela ir celta 13. gadsimta beigās. Tajā laikā priesteri un koris ceļoja kopā ar karali, lai kur viņš dotos.
17. gadsimtā kapelionam bija sava ēka Whitehall, kas 1698. gadā nodega. Kopš 1702. gada tā atrodas Svētā Džeimsa pilī.
16. un 17. gadsimtā koris bija labākais koris Anglijā. Elizabetes I valdīšanas laikā tajā ērģelniekiem bija Viljams Bērds un Tomass Talliss. Dažkārt kapelas bērniem pievienojās arī zēni koristi no koriem ārpus Londonas, ja viņiem bija skaistas balsis. Šie zēni piedalījās arī karaļa vai karalienes galma izrādēs. Čārlzam II patika mūzikas instrumenti, tāpēc korim bieži pievienojās vijoles, flautas un alti.
Daži ļoti slaveni komponisti bija Karaliskās kapelas ērģelnieki. To vidū ir: Thomas Tallis (ap 1545-85), William Byrd (ap 1572-1618), John Bull (1591-1613), Orlando Gibbons (1605-25), John Blow (1673/4-1708), Henry Purcell (1682-95), Jeremiah Clarke (1704-1707), William Croft (1708-27) un George Frideric Handel (1723-59). Laikā, kad tika iecelts Hendelis, viņš vēl bija vācietis, nevis anglis, tāpēc viņam nebija atļauts būt par locekli. Tā vietā viņam tika piešķirts īpašs tituls: "Viņa Majestātes Karaliskās kapelas mūzikas komponists" (Composer of Musick of His Majesty's Chappel Royal).
Šodien koris divas reizes nedēļā mēģina Svētā Džeimsa pilī. Kora sastāvā ir seši džentlmeņi, kas ir profesionāli dziedātāji, un desmit zēni, kuriem ir stipendijas, lai mācītos Londonas Pilsētas skolā, kur viņus sauc par Karalienes stipendiātiem.
Komponists sers Pīters Maksvels Deiviss, kurš ir Karalienes mūzikas meistars, cieši sadarbojas ar Karalisko kapelu. Viņš vēlas katru gadu Ziemassvētkos komponēt tiem jaunu dziesmu.
Skotijas Karaliskās kapelas vadītājs ir dekāns. Vēl viena Karaliskā kapela savulaik bija Īrijā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir kaparaļsalas?
A: Karaliskā kapela ir Apvienotās Karalistes monarha mājsaimniecības nodaļa.
J: Kā pareizi sauc Karaliskās kapelas korus?
A: Pareizais šo koru nosaukums ir Kapelas kungi.
J: Kas ir kapelas kungi?
A: Kapelas kungi ir priesteru un dziedātāju grupa, kas dzied dievkalpojumus britu monarham (karalim vai karalienei).
J: Kas palīdz kapelas kungiem?
A: Kapelas kungiem palīdz jaunie zēni dziedātāji, kurus sauc par koristiem jeb kapelas bērniem.
J: Kādas ir divas iesvētītās ēkas Svētā Džeimsa pilī?
A: Divas iesvētītās ēkas Svētā Džeimsa pilī ir kapelas, kuras apkalpo Karaliskā kapela.
Jautājums: Kāpēc Svētā Džeimsa pils kapelas sauc par "karaliskajiem peculiariem"?
A: Svētā Džeimsa pils kapelas tiek sauktas par "karaliskajiem peculiariem", jo tās nepieder diecēzei (baznīcu grupai kādā apgabalā).
J: Kad notiek dievkalpojumi Karaliskajā kapelā un kas tos var apmeklēt?
A: Dievkalpojumi notiek katru svētdienu, izņemot augustu un septembri, un tajos var piedalīties sabiedrības locekļi. Tā ir vienīgā reize, kad sabiedrība var ieiet Karaliskajās kapelās.
