Vestfālenes miera līgums
Vestfālenes miers ir 1648. gada 15. maijā un 24. oktobrī parakstītie miera līgumi - Osnabrikas līgums un Minsteres līgums, ar kuriem tika izbeigts gan Trīsdesmitgadu karš, gan astoņdesmitgadu karš. Līgumos bija iesaistīts Svētās Romas impērijas imperators Ferdinands III Hābsburgs, citi Vācijas prinči, Spānija, Francija, Zviedrija un Nīderlandes Republikas pārstāvji. Par daļu no vispārējās vienošanās bieži tiek uzskatīts arī 1659. gadā parakstītais Pireneju līgums, ar kuru tika izbeigts karš starp Franciju un Spāniju.
Atrašanās vietas
Miera sarunas notika Minsteres un Osnabrikas pilsētās, kas atrodas aptuveni 50 km attālumā viena no otras, tagadējās Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes un Lejassaksijas federālajās zemēs. Zviedrija bija izvēlējusies Osnabriku, jo tā bija protestantiska, bet Francija izvēlējās Minsteri, jo tā bija katoļticīga. Jebkurā gadījumā bija nepieciešamas divas vietas, jo protestantu un katoļu vadītāji atteicās tikties. Katoļi izvēlējās Minsteri, bet protestanti - Osnabriku.
Rezultāti
Spānija atzina Nīderlandes Republikas neatkarību.
Ferdinandam III tika atņemta vara, ko viņš bija ieguvis pret Svētās Romas impērijas konstitūciju. Tas nozīmēja, ka vācu zemju valdnieki atkal varēja noteikt reliģiju savās zemēs.
- Tagad visas puses atzina 1555. gada Augsburgas mieru, saskaņā ar kuru katram kņazam bija tiesības noteikt reliģiju savā valstī, izvēloties katolicismu, luterānismu un tagad arī kalvinismu.
- Kristiešiem, kas dzīvoja kņazistēs, kurās viņu konfesija nebija iedibinātā baznīca, tika garantētas tiesības praktizēt savu ticību publiski noteiktās stundās un privāti pēc pašu vēlēšanās.
Tika veiktas arī teritoriālās korekcijas.
Vienkāršota Eiropas karte pēc 1648. gada Vestfālenes miera noslēgšanas.
Svētā Romas impērija 1648. gadā.
Saistītās lapas
- Astoņdesmit gadu karš
- Trīsdesmitgadu karš
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vestfālenes miers?
A: Vestfālenes miers attiecas uz diviem 1648. gadā parakstītiem miera līgumiem, kas izbeidza Trīsdesmit gadu karu un Astoņdesmit gadu karu.
J: Kādi bija abu Vestfālenes miera līgumu nosaukumi?
A: Abi līgumi bija Osnabrikas līgums un Minsteres līgums.
J: Kas bija dažas Vestfālenes miera līgumā iesaistītās valstis un personas?
A: Vestfālenes mierā bija iesaistīts Svētās Romas impērijas imperators Ferdinands III, citi Vācijas prinči, Spānija, Francija, Zviedrija un Nīderlandes Republikas pārstāvji.
J: Kad tika parakstīti līgumi?
A: Līgumi tika parakstīti 1648. gada 15. maijā un 24. oktobrī.
J: Kāds bija Vestfālenes miera rezultāts?
A: Vestfālenes miers izbeidza gan trīsdesmitgadu karu, gan astoņdesmitgadu karu.
J: Vai Vestfālenes miers ietvēra vēl kādu citu līgumu?
A: Jā, arī 1659. gadā parakstītais Pireneju līgums, kas izbeidza karu starp Franciju un Spāniju, tiek uzskatīts par daļu no kopējā līguma.
J: Ar ko Vestfālenes miers ir nozīmīgs vēsturē?
A: Vestfālenes miers tiek uzskatīts par nozīmīgu vēsturē, jo tas pielika punktu reliģiskajiem konfliktiem, kas Eiropā bija radušies reformācijas laikmetā, un noteica valsts suverenitātes principu, kam ir paliekoša ietekme uz starptautiskajām attiecībām.
