Persiešu ietekme uz urdu valodu: izcelsme, attīstība un literatūra

Atklāj persiešu ietekmi uz urdu: izcelsme, attīstība, rakstība un literatūra — gāzals, nazms, Amir Khusro un bagātīgs irāņu–Dienvidāzijas mantojums.

Persiešu valoda ir atstājusi dziļu un ilgstošu iespaidu uz daudzu mūsdienu Tuvo Austrumu, Vidusāzijas un Dienvidāzijas reģionu valodām, tostarp urdu valodas veidošanos un attīstību. Persiešu ievedumi skāra gan vārdu krājumu, gan literārās formas, rakstību un kultūras tradīcijas.

Izcelsme un vēsturiskie pamati

Pirmskoloniālajos laikmetos, īpaši pēc turku-persiešu izcelsmes Mahmuda no Gaznī un vēlāk ar Delī Sultanāta un Mugalu impērijas izplešanos, Dienvidāzijā sāka veidoties maisījuma valoda, kurā saplūda čagataju, persiešu, arābu un vietējo Indoāzijas dialektu elementi. No militāriem un sociāliem centru — armijas nometnēm un tirgus — izauga runas forma, kuru sākotnēji dēvēja par Zaban-e-Ordu ("armijas valoda") un vēlāk vienkāršoti par urdu valodu. Vietējā runā un literatūrā šīs valodas varianti parasti tika saukti arī par lashkari vai pilnāk — lashkari Zaban.

Rakstība, fonētika un adaptācija

Pie persiešu valsts ietekmes urdu valoda pieņēma persiešu–arābu rakstību, jo īpaši nasta'liq kaligrāfijas stilu, kas kļuva par māksliniecisku un literāru standartu. Lai atspoguļotu indiešu fonētiku, persiešu–arābu alfabēts tika paplašināts ar papildu burtiem un diakritiskām īpatnībām (piemēram, burti, kas apzīmē zvēlās un retroflex skaņas), kas ļāva precīzāk rakstīt vietējo skaņu sistēmu.

Gramatika, leksika un lingvistiskā klasifikācija

No lingvistiskā viedokļa urdu pieder pie indoārijas valodu grupas — tā līdzinās tādiem dialektiem kā pandžabi, gudžarati, saraiki un sindhi. Tomēr morfoloģijā un sintaksē redzamas skaidras ārējās ietekmes pēdas: daudzi akadēmiski un literāri termini, locījumu lietojumi un stilistiskās ierīces ir aizgūtas no persiešu valodas un arābu tradīcijas. Piemēram, literārā valodā bieži tiek lietota enklitika ezāfe tipa saikne (no persiešu sistēmas) un dzejā ierastais t.p. pseidonīms takhallus (dzejnieka pseidonīms), kas ienācis caur persiešu dzejas tradīcijām.

Literārā ietekme un žanri

Urdu literatūra absorbēja vairākas izteikti persiešu literatūras formas. Starp ievērojamākajām ir:

• ghazal (gāzals) — mīlas un mistikas dzejas forma, kas izplatījās un attīstījās urdu valodā;
• qasida (kazida) — himnas un slavinājuma dzeja;
• marsi (marsi) — sēru dzeja, īpaši saistīta ar šītu piemiņas tradīcijām;
• nazm — brīvāki, prozaiķāki dzejas žanri, kas attīstījās vēlāk.

Šo formu pārņemšana radīja bagātu sakausējumu, kurā saplūda perziskā estētika ar Dienvidāzijas tematiem un valodas krāsām. Līdz ar to urdu literatūra izveidoja savdabīgu hibrīdu — ar irāņu formu sajaukumu un vietējo kultūras saturu.

Nozīmīgi autori un tradīciju turpinātāji

Vēsturiski nozīmīgu lomu deva tādi dzejnieki un kultūras darbinieki kā Amir Khusro, kurš savos darbos apvienoja persiešu un vidusindiešu elementus un kura ietekme saglabājusies līdz mūsdienām. 18.–19. gadsimtā urdu dzeju popularizēja Mir Taqi Mir un Mirza Ghalib, bet 20. gadsimtā literatūras laukā izcēlās Allama Iqbal un vēlāk Faiz Ahmed Faiz — visi šie autori strādāja valodā, kurā persiešu leksika un formas bieži tiek izmantotas, lai izteiktu vietējas un universālas tēmas.

Mūsdienu stāvoklis un kultūras ietekme

Neraugoties uz spēcīgo persiešu ietekmi, valodas klasifikācija neatceļ urdu piederību Indoārijas valodām. Mūsdienās urdu ir oficiāla vai viena no oficiālajām valodām vairākās Dienvidāzijas valstīs un plaši lietota diasporā. Jāpiemin arī, ka valsts simbolikā un oficiālās prozas stilos saglabājas persiešu leksikas īpatnības: piemēram, Pakistānas valsts himnas teksts ir raksturīgs ar spēcīgu persiešu un arābu leksikas klātbūtni, kas liecina par vēsturisko estētisko izvēli un literāro tradīciju ietekmi.

Attiecības ar hindi un turpmākā attīstība

Urdu un hindi veido valodu kontinuumu (bieži sauktu par hindustāni): runas sistēma un gramatika ir ļoti līdzīgas, taču leksiskā bāze un rakstība diferencē šos standartus — urdu lieto persiešu–arābu rakstību un vairāk persiešu-arābu aizguvumu, kamēr hindi lieto devanaagari rakstību un vairāk sanskrita aizguvumu. Mūsdienās literārā, mediju un populārkultūras laukā sadarbība un mijiedarbība turpina attīstīties, saglabājot gan tradicionālās persiešu ietekmes zīmes, gan veidojot jaunas valodas prakses atbilstoši vietējām vajadzībām.

Kopumā persiešu valodas ietekme uz urdu valodu ir daudzslāņaina — tā skar leksiku, literāros žanrus, rakstību un estētiku, vienlaikus ļaujot urdu attīstīties kā neatkarīgai, dzīvajai Indoāzijas valodai ar bagātu literāro mantojumu.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda valoda ietekmēja urdu valodas veidošanos?

J: Kā turku-peru izcelsmes Mahmuds no Gazni ietekmēja urdu valodas attīstību?

J: Kā sākotnēji sauca Zaban-e-Ordu?

J: Kādu rakstību izmanto urdu valodas rakstīšanai?

J: Kurš bija slavens persiešu un urdu literatūras krustojuma rakstnieks?

J: Kādas ir dažas raksturīgas persiešu valodas formas, kas tika pārņemtas urdu literatūrā?

J: Kā Pakistānas valsts himna atspoguļo tās saikni ar Persiju?

Meklēt pēc burta