Hanja-eo: ķīniešu aizguvumi korejiešu valodā — nozīme un vēsture
Hanja-eo — ķīniešu aizguvumi korejiešu valodā: nozīme, vēsture, ietekme un atšķirības starp Dienvid- un Ziemeļkorejas valodas variantēm.
Ķīniešu-korejiešu vārdnīca jeb hanja-eo (hangul: 한자어, hanja: 漢字語) ir ķīniešu valodas aizguvumi korejiešu valodā. Tāpat kā japāņu valoda, arī korejiešu valoda nav tieši radniecīga ar ķīniešu valodu. Ķīniešu valoda pieder pie sīnībetiešu valodu grupas, bet korejiešu valoda bieži tiek raksturota kā izolēta valoda (tas nozīmē, ka tai nav pārliecinošu tiešu radinieku starp plaši zināmajām valodām). Tomēr ilgstoša ķīniešu valodas ietekme padarīja tās aizguvumus par nozīmīgu korejiešu leksikas daļu. Aptuveni 50–60 % korejiešu vārdu krājuma etimoloģiski nāk no ķīniešu saknēm, lai gan korejieši ikdienas sarunvalodā biežāk lieto vietējos korejiešu vārdus. Tas ir līdzīgi tam, kā aptuveni puse no angļu valodas vārdiem ir aizgūti no latīņu, franču vai grieķu valodas, tomēr runājošie vairāk izmanto vietējos angļu vārdus.
Vēsturisks fons
Hanja rakstība un ķīniešu leksiskie aizguvumi nonāca Korejā kopš agrīnajiem laikiem, galvenokārt ar literāru, administratīvu un budistu ietekmi no kontinenta. Pirms hangula (korejiešu burtu sistēma) radīšanas 15. gadsimtā Korejā rakstīšana notika galvenokārt ar ķīniešu rakstzīmēm (hanja). Pēc hangula ieviešanas literārā un administratīvā lietojuma pamazām pieauga vietējā rakstība, tomēr hanja saglabāja nozīmīgu lomu akadēmiskajā, juriskajā un tehniskajā leksikā.
Valodas struktūra un leksiskais ieguldījums
Sino-korejiešu vārdi parasti veidojas kā salikumi no vienas vai vairākām ķīniešu morfēmām, kas korejiešu valodā saņēmušas specifisku izrunu un gramatisku lietojumu. Šie vārdi bieži apzīmē abstraktas, tehniskas vai akadēmiskas jēdzienu kategorijas, piemēram, skole — 학교 (學校, hakgyo), valdība — 정부 (政府, jeongbu). Hanja aizguvumi ir īpaši izplatīti terminoloģijā, piemēram, zinātnē, medicīnā, tiesībzinātnē un administrācijā.
Izrunas un atšķirības no mūsdienu ķīniešu valodas
Korejiešu hanja izruna neatbilst mūsdienu mandarīna izrunai; tā vairāk atspoguļo senāka laika ķīniešu formu un probēmu skaņu pārveidojumus, kas notika gan ķīniešu, gan korejiešu valodās. Tas nozīmē, ka viens un tas pats ķīniešu rakstzīmju pamats var dot atšķirīgas izrunas vai variantus atkarībā no laika, kad aizguvums ienāca Korejā.
Japāņu ietekme un semantiskās pārmaiņas
Daļa ķīniešu aizguvumu Korejā nonāca vai mainīja nozīmi caur japāņu valodu, īpaši Japānas koloniālā perioda (1910–1945) laikā. Kolonizācijas gados korejieši tika spiesti lietot japāņu valodu publiskajā dzīvē, un daži ķīniešu izcelsmes vārdi Korejā adoptēja japāņu valodas semantiku. Pēc atbrīvošanās daļa no šīm nozīmēm palika, tāpēc mūsdienu korejiešu leksikā var sastapt vārdus ar nozīmēm, kas atšķiras no to sākotnējām ķīniešu formām.
Mūsdienu lietojums un izglītība
Mūsdienu Dienvidkorejā hanja joprojām tiek mācīta skolās kā līdzeklis vārdu izcelsmes saprašanai un daudznozīmības atdalīšanai (piem., homonīmu gadījumā). Hanja izmanto arī laikrakstos, grāmatās un oficiālos dokumentos, lai precizētu nozīmi vai norādītu uz īpašvārdiem. Tomēr ikdienā rakstiskajā un runas saskarsmē dominē hangula, un hanja lietojums laika gaitā samazinās.
Atšķirības Ziemeļ- un Dienvidkorejā
Tā kā Korejas pussala sadalījās divās dažādās valstīs - Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, attieksme pret hanja un to izmantošana attīstījās atšķirīgi. Ziemeļkorejā hanja praktiski izslēdza no ikdienas lietojuma un mācību programmas, cenšoties veicināt tīru vietējo leksiku un juche ideoloģijas ietekmētu valodu. Dienvidkorejā hanja saglabāja noteiktu lomu izglītībā un speciālterminoloģijā, lai gan tās lietojums samazinās modernajā komunikācijā. Tāpat dialekti un reģionālā leksika var atšķirties starp abām valstīm un arī Dienvidkorejas reģioniem.
Dialekti un reģionālās variācijas
Dažādi dialekti Korejā attīstījās atšķirīgi, un tie var atšķirties arī pēc tā, cik daudz hanja aizguvumu tie saglabājuši vai kā interpretē noteiktas leksikas vienības. Reti apdzīvotos vai reģionālos runas veidos var saglabāties vecāki ķīniešu aizguvumu lasījumi vai vietēji pielāgoti termini.
Secinājums
Hanja-eo jeb ķīniešu aizguvumi korejiešu valodā veido būtisku korejiešu valodas leksikas slāni. Tie ir galvenais avots daudzām tehniskām, akadēmiskām un abstraktām nozīmēm, un to ietekme joprojām ir jūtama mūsdienu rakstiskajā un terminoloģiskajā lietojumā. Tomēr praktiskā runā korejieši biežāk izmanto vietējos vārdus, un hanja loma mainās atkarībā no reģiona, vēsturiskā perioda un sabiedrības prakses.
Dienvidkoreja
Mūsdienās dienvidkorejieši raksta, izmantojot hangul (vietējais korejiešu alfabēts) un hanja 漢子 (korejiešu ķīniešu rakstzīmju versija), lai gan pēdējo izmanto daudz mazāk nekā ķīnieši un japāņi. Tā kā ķīniešu valodas vārdi bieži vien skan līdzīgi pat ķīniešu valodā, tie, nonākot korejiešu valodā, arī kļuva par homofoniem, bet, tā kā korejiešu valodā nav toņu, korejiešu valodā tie skan vēl līdzīgāk. Dienvidkorejieši parasti raksta tikai hangul, bet dažkārt, ja vārdam ir daudz homofonu un no konteksta nav skaidra vārda nozīme, korejieši dažkārt raksta vārdu hanja, lai nebūtu pārpratumu starp vārdiem. Piemēram, tā kā korejiešu vārdam sudo (hanja: 수도) ir daudz homofonu un tam var būt tādas nozīmes kā "garīgā disciplīna", "cietumnieks", "ūdens pilsēta", t. i. Venēcija vai Sudžou", "nelobīti rīsi", "virszemes ūdeņu notekas/ upes/ceļš", "tunelis" vai "galvaspilsēta", tāpēc, lai izvairītos no pārpratumiem par to, ko nozīmē sudo, šos vārdus var rakstīt pēc to hanja, kas ir 修道, 囚徒, 水都, 水稻, 水道, 隧道 un 首都. Tomēr korejieši gandrīz nekad neraksta vietējos korejiešu vārdus hanja. Piemēram, tādi vietējie korejiešu vārdi kā Hananim (hangul: 하나님, hanja: 神, nozīme: Dievs), mul (hangul: 물, hanja: 水, nozīme: ūdens), mal (hangul: 말, hanja: 馬, nozīme: (hangul: 나라, hanja: 國, valsts) un saram (hangul: 사람, hanja: 人, nozīme: cilvēks) gandrīz vienmēr tiks rakstīti hangul, lai gan daudzus no tiem var rakstīt arī hanja. Tas atšķiras no japāņu valodas, kurā bieži tiek rakstīti ķīniešu rakstu zīmes, lai atveidotu gan vietējos japāņu vārdus, gan ķīniešu valodas aizguvumus.
Ziemeļkoreja
Ziemeļkorejā, kur korejiešu nacionālisms kļuva ļoti spēcīgs, hanja un daudzi ķīniešu valodas aizguvumi tika atcelti, lai "attīrītu" korejiešu valodu jeb lai atbrīvotos no citu valodu vārdiem un to vietā lietotu vietējos vārdus. Mūsdienās ziemeļkorejieši, rakstot korejiešu valodā, raksta tikai hangul.
Korejiešu valodas nosaukumi
Korejiešiem parasti ir ķīniešu izcelsmes uzvārds no viena vārda un divvārdu vārds, kas arī ir ķīniešu izcelsmes. Tradicionāli viens vārds uzvārdā ir tāds pats kā visiem personas brāļiem un māsām, bet otrs vārds ir unikāls. Piemēram, Park Geun-hye (hangul: 박근혜, hanja: 朴槿惠) un Kim Jong-un (hangul: 김정은, hanja: 金正恩). Tomēr dažiem korejiešiem ir ķīniešu izcelsmes divvārdu uzvārds, piemēram, Namgung (hangul: 남궁, hanja: 南宮), un vienvārdu ķīniešu izcelsmes vārds, piemēram, Namkung Do (hangul: 남궁도, hanja: 南宮道). Citos gadījumos korejiešiem var būt vienvārdu vārds un vienvārdu uzvārds. Šāds piemērs ir Go Soo (hangul: 고수, hanja: 高洙). Tomēr mūsdienās arvien biežāk sastopams, ka korejiešu vārds ir vietējais korejiešu vārds, piemēram, Haneul (hanja:한을, nozīme: "Debesis"/"Debesis"), Areum (hanja:아름, nozīme: "Skaistums"), Iseul (hanja:이슬 "Rasa") un Seulgi (hanja:슬기, nozīme: "Gudrība"). Oficiālajos dokumentos korejieši savus vārdus raksta hanja un hangul. Dzimtajiem korejiešu vārdiem korejieši izvēlējās hanju, kam ir tikai tāda pati izruna kā vārda zilbēm, nevis hanju, kam ir tāda pati nozīme.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ķīniešu-korejiešu vārdu krājums?
A: Ķīnas un Korejas vārdnīca jeb hanja-eo (hangul: 한자어, hanja: 漢子語) ir ķīniešu valodas aizguvumi korejiešu valodā.
J: Kā korejiešu valoda ir saistīta ar ķīniešu valodu?
A: Ķīniešu valoda ir sīnībetiešu valoda, bet korejiešu valoda ir izolēta valoda (tas nozīmē, ka tai nav radniecīgas neviena no zināmajām valodām), taču ķīniešu valoda ir tik ļoti ietekmējusi korejiešu valodu, ka tā korejiešu valodā ir radījusi daudzas izmaiņas.
J: Kādu daļu korejiešu valodas vārdu krājuma veido ķīniešu valodas aizguvumi?
A: Aptuveni 60 % korejiešu valodas vārdu krājuma veido ķīniešu valodas aizguvumi.
J: Kā tas ir salīdzinājumā ar angļu valodas latīņu, franču un grieķu valodas vārdiem?
A: Līdzīgi kā angļu valodā, kur aptuveni 50 % vārdu ir no latīņu, franču vai grieķu valodas, taču angļu valodā runājošie daudz vairāk lieto vietējos angļu valodas vārdus.
J: Kādi ir trīs galvenie korejiešu valodas vārdu avoti?
A: Trīs galvenie korejiešu valodas vārdu avoti ir vietējie korejiešu valodas vārdi, svešvalodas, piemēram, angļu valoda, un ķīniešu valodas aizguvumi.
J: Kā japāņu valoda ir ietekmējusi dažas ķīniešu valodas aizguvumu nozīmes Korejā?
A: Kad daži ķīniešu valodas aizguvumi mainīja nozīmi japāņu valodā, kad Koreja atradās Japānas pakļautībā, šie vārdi mainījās; kad korejiešiem atkal tika ļauts brīvi runāt savā valodā, tie pieņēma jaunu japāņu valodas nozīmi.
J: Kā atšķirīgi ir attīstījušies Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas dialekti kopš to sadalīšanās?
A: Kopš Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas sadalīšanās divās dažādās valstīs to dialektos ir izveidojušās ļoti atšķirīgas valodas.
Meklēt