Yamato kotoba (wago) — japāņu valodā lietotie vietējie vārdi
Yamato kotoba (wago) — uzzini par japāņu valodas vietējiem vārdiem, to lomu ikdienas leksikā, vēsturi un atšķirībām no kango un gairaigo.
Yamato kotoba (kandži: 大和言葉, hiragana: やまとことば) ir japāņu valodā lietotie vietējie, senvācu izcelsmes vārdi. Interesanti, ka arī pats šis nosaukums ir vietējs japāņu vārds. Yamato kotoba var saukt arī ar ķīniešu izcelsmes nosaukumu wago (kanji: 和語, hiragana: わご), kas burtiski nozīmē “japāņu valodas vārdi”. Tas ir viens no trim galvenajiem japāņu valodas vārdu avotiem līdzās kango (kandži: 漢語, hiragana: かんご) jeb ķīniešu valodas aizguvumiem un gairaigo (kandži: 外来語, hiragana: がいらいご) — aizguvumiem no citām valodām (īpaši angļu valoda kopš laika pēc Otrā pasaules kara).
Kas ir yamato kotoba?
Yamato kotoba apzīmē tos vārdus, kas radušies japāņu iekšienē un kuri pastāvējuši jau pirms plašas ķīniešu aizguvumu ieviešanās. Tie parasti ir īsi, vienkārši vārdi, kas ietver pamata leksiku: ģimenes locekļus, dabu, ķermeņa daļas, darbības un pamata īpašības. Liela daļa ikdienas valodas — daudzas vietniekvārdus, palīgdarbības vārdus, darbības vārdus (verbus) un īpašības vārdus (adjektīvus) — pieder pie yamato kotoba.
Rakstība un īpašības
- Yamato kotoba bieži raksta hiraganā, jo to kanji burti var nebūt viennozīmīgi vai tiem ir specifiskas kun‑lasīšanas formas. Tomēr daudzi vietējie vārdi arī turi atbilstošus kanji (piem., 山 — yama “kalns”, 水 — mizu “ūdens”).
- Rakstot kanji, yamato kotoba bieži pievieno okurigana (hiraganu beigās), lai norādītu gramatisko galotni (piem., 食べる taberu “ēst”, kur 食 ir kanji, bet べる ir okurigana).
- Daudzi yamato kotoba vārdi izmanto kun‑lasījumu (šos lasījumus bieži sauc par kun’yomi), pretstatā ķīniešu aizguvumu on’yomi lasījumiem.
Piemēri
- yama (山) — “kalns”
- mizu (水) — “ūdens”
- kawa (川) — “upe”
- hana (花 / 鼻) — “zieds” / “deguns” (parāda, ka vienā skaņu virknei var būt vairāki kanji pēc nozīmes)
- taberu (食べる) — “ēst” (verbs, kas parasti rakstīts ar kanji + okurigana)
- kuruma (車) — “mašīna” (salīdzinoši ikdienišķs vārds; formālāks termins ir jidōsha 自動車, kas ir kango)
Salīdzinājums ar kango un gairaigo
Yamato kotoba parasti tiek lietoti ikdienas, neformālākā saziņā, kamēr kango (ķīniešu aizguvumi) biežāk parādās literāros, formālos vai tehniskos kontekstos — līdzīgi kā latīņu un franču valodas aizguvumi angļu valodā. Gairaigo iekļauj modernus aizguvumus no Eiropas valodām (īpaši angļu), kas bieži pārstāv jaunus priekšmetus, tehnoloģijas vai kultūras parādības.
Mūsdienu nozīme un attīstība
Pat mūsdienu japāņu valodā yamato kotoba saglabā pamatfunkciju — tie veido valodas kodolu un nodrošina dabisku, intuitīvu izteiksmi. Tomēr modernā vārdnīca ir bagātinājusies ar kango un gairaigo, kas paplašina terminoloģiju un sniedz formālākas vai specifiskākas nozīmes. Reģionālās dialekta formas un senās vārdu formas (no vecās japāņu valodas) joprojām saglabājas dažādās vietās un ietekmē runas daudzveidību.
Noslēgumā
Yamato kotoba ir japāņu valodas vietējais slānis, kas veido pamatu ikdienas leksikai un gramatikai. Izpratne par šo slāni palīdz saprast, kā valoda mijiedarbojas ar ķīniešu aizguvumiem (kango) un ārvalstu aizņēmumiem (gairaigo), un kā izvēle starp šiem slāņiem ietekmē stila un formāluma nianses.
Kā rakstīt yamato kotoba
Parasti vārdi ar tikai vienu kandži ir yamato kotoba, piemēram, katana (kandži: 刀, hiragana: かたな, nozīme: zobens), sakana (kandži: 魚, hiragana: さかな, nozīme: zivs), kami (kandži: 紙, hiragana: (kandži: 山, hiragana: やま, nozīme: kalns) te (kandži: 手, hiragana: て, nozīme: roka) un oyogu (kandži un hiragana: 泳ぐ, tikai hiragana: およぐ, nozīme: peldēt). Lielākajai daļai kandži (ķīniešu rakstzīmju japāņu valodas versijas) ir divu veidu izruna: on'jomi (no ķīniešu valodas aizgūto kandži izruna) un kun'jomi (japāņu valodas vārdu, kuros izmantoti kandži, vietējā izruna). Yamato kotoba vārdos izmanto kandži's kun'yomi.
Tā kā on'yomi cēlies no ķīniešu monosilbēm (vārdi tikai ar vienu zilbi), arī tie ir tikai ar vienu zilbi, un, tāpat kā ķīniešu valodā, tiem var būt CV vai CVC struktūra. Piemēram, šādu kandži 刀, 魚, 紙, 山, 手 un 泳 on'yomi ir tō, shi, san, shu un ei. Tomēr kun'yomi var būt viena vai vairākas zilbes, un šīs zilbes parasti ir CV struktūra, kā iepriekš minētie piemēri.
Tā kā japāņu valodā tiek izmantotas trīs dažādas rakstības sistēmas, pat vārdu yamato kotoba var rakstīt vairākos dažādos veidos. Piemēram, vārdu suši var rakstīt tikai hiragana kā すし, tikai katakana kā スシ, kandži kā 鮨 vai 鮓, vai ateji (kandži, ko izmanto tikai, lai parādītu vārda izrunu, nevis tā nozīmi) kā 寿司 vai 壽司.
Kanji parasti parāda vārda saknes nozīmi. Lai gan lietvārdus parasti raksta tikai ar kandži, tos var rakstīt arī ar kana, ja tie ir ļoti bieži sastopami vārdi, piemēram, suši, vai ja to kandži nav labi zināmi, nav daļa no jōyō kandži (standarta saraksts ar 1945 kandži, ko jāzina visiem pieaugušajiem japāņiem), vai tos ir pārāk grūti atcerēties, kā rakstīt, piemēram, bara, kuras kandži ir 薔薇, bet parasti to raksta tikai kā ばら hiragānā vai kā バラ katakānā.
Japāņi izgudroja arī daudzus savus kandži, lai nosauktu lietas, kuras varēja atrast Japānā, bet ne Ķīnā (parasti augus un dzīvniekus). Tos sauc par kokuji (kanji: 国字, hiragana: こくじ), kas nozīmē "nacionālās rakstzīmes", vai wasei-kanji (kanji: 和製漢字, hiragana: わせいかんじ), kas nozīmē "japāņu radītas ķīniešu rakstzīmes". Kokuji ir tādi zivju nosaukumi kā iwashi (kandži: 鰯, hiragana: いわし, nozīme: sardīne), tara (kandži: 鱈, hiragana: たら, nozīme: menca) un kisu (kandži: 鱚, hiragana: きす, nozīme: (kanji: 樫, hiragana: かし, nozīme: mūžzaļais ozols), sugi (kanji: 椙, hiragana: (kanji: 椛, hiragana: かば/もみじ, nozīme: bērzs/ kļava) un kaba jeb momiji (kanji: 椛, hiragana: かば/もみじ, nozīme: kļava). Lielākajai daļai kokuji ir tikai kun'yomi, jo tie ir yamato kotoba, bet dažiem kandži ir arī on'yomi, piemēram, 働 (on'yomi: dō どう, kun'yomi: hatara(ku) はたら(く), nozīme: darbs), un dažiem ir tikai on'yomi, piemēram, 腺 (on'yomi: sen せん, nozīme: dziedzeris).
Yamato kotoba runas daļas
Citi vārdi, piemēram, darbības vārdi, īpašības vārdi un apstākļa vārdi, parasti tiek rakstīti kandži un hiragana kombinācijā, kur vārda sakne ir rakstīta kandži, bet locījuma morfēmas (vārda daļas, kas nemaina vārda saknes galveno nozīmi) - hiragana. Piemēram, vietējais japāņu darbības vārds, kas nozīmē "peldēt", ir oyogu vienkāršā formā, kur tas ir rakstīts kā 泳ぐ kandži un hiragana. Kandži 泳 parāda darbības vārda nozīmi, bet ぐ (gu) kā oyo-gu norāda, ka vārds ir vienkāršā formā. Pieklājīgā forma vārdam "peldēt" ir oyogimasu, kas kandži un hiragana rakstīts kā 泳ぎます. Atkal tam ir tas pats kandži, bet tas beidzas ar atšķirīgām zilbēm ぎます (gi-ma-su) kā oyo-gimasu, lai parādītu, ka vārds ir pieklājīgā formā. Dzimtās japāņu valodas īpašības vārdi parasti beidzas ar zilbi い (-i), piemēram, vārds hayai (kandži un hiragana: 速い, tikai hiragana: はやい, nozīme: ātrs), takai (kandži un hiragana: 高い, tikai hiragana: たかい, nozīme: garš, augsts) un ookii (kandži un hiragana: (kandži un hiragana: 大きい, tikai hiragana: おおきい, nozīme: liels vai liela), bet vietējie japāņu valodas īpašības vārdi ir vienkārši īpašības vārdi, kas beidzas ar く (-ku), nevis い, piemēram, hayaku (kandži un hiragana: 速く, tikai hiragana: はやく, nozīme: ātri).
Lietvārdi, kuru pamatā ir īpašības vārdi, beidzas ar zilbi さ (-sa), piemēram, hayasa (kandži un hiragana: 速さ, tikai hiragana: はやさ, nozīme: ātrums), takasa (kandži un hiragana: (kandži un hiragana: 高さ, tikai hiragana: たかさ, nozīme: augstums) un ookisa (kandži un hiragana: 大きさ, tikai hiragana: おおきさ, nozīme: izmērs/liela).
Dažkārt vietējos japāņu valodas lietvārdus var rakstīt ar vairākiem kandži. Parasti tie ir īpašvārdi, piemēram, dzimtas vārdi vai vietvārdi. Japāņu dzimtas vārdi parasti ir yamato kotoba, piemēram, Tanaka (kandži: 田中, hiragana: たなか), Yamamoto (kandži: 山本, hiragana: やまもと) un Kobayashi (kandži: 小林, hiragana: こばやし). Vairums japāņu vietvārdu ir arī yamoto kotoba, piemēram, Ōsaka (kandži: 大阪, hiragana: おおさか), Ehime (kandži: 愛媛, hiragana: えひめ) un Hiroshima (kandži: (kanji: 広島, hiragana: ひろしま), lai gan ir arī daudz japāņu vietu ar ķīniešu valodas nosaukumiem, piemēram, Tōkyō (kanji: 東京, hiragana: とうきょう), Mt. Fuji vai Fuji-san (kanji: 富士山, hiragana:ふじさん) un Honshū (kanji: 本州, hiragana: ほんしゅう).
Lai gan parasti japāņu valodā kardinālie skaitļi (skaitļi, ar kuriem mēra lietas) ir balstīti uz ķīniešu valodas vārdiem, lielākajā daļā kārtas skaitļu (skaitļi, ar kuriem kārto lietas) un pat dažos mērīšanas vārdos ir izmantoti vietējie japāņu valodas vārdi. Nākamajā tabulā pa kreisi ir sīnjapāņu cipari (japāņu cipari, kuru pamatā ir ķīniešu valodas vārdi), bet pa labi - vietējie japāņu cipari.
| Skaitlis hindu-arābu cipariem | Skaitlis kandži | Ķīnas un japāņu ciparnīca | Vietējais japāņu skaitlis |
| 1 | ichi | hitotsu | |
| 2 | ni | futatsu | |
| 3 | san | mittsu | |
| 4 | shi | yottsu | |
| 5 | ejiet uz | tāsutsu | |
| 6 | gada | mutsu | |
| 7 | shichi | nanatsu | |
| 8 | hachi | yatsu | |
| 9 | kyū | kokonotsu | |
| 10 | jū | pārāk | |
| 20 | ni-jū | hatachi |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Yamato kotoba?
A: Yamato kotoba ir japāņu valodas vārdi.
J: Kāds ir Yamato kotoba nosaukums ķīniešu valodā?
A: Yamato kotoba nosaukums ķīniešu valodā ir wago.
J: Kādi ir trīs galvenie japāņu valodas vārdu avoti?
A: Trīs galvenie japāņu valodas vārdu avoti ir Yamato kotoba, kango un gairaigo.
J: Kas ir kango?
A: Kango ir ķīniešu valodas aizguvumi japāņu valodā.
J: Kas ir gairaigo?
A: Gairaigo ir aizguvumi, kas aizgūti no valodām, kas nav ķīniešu valoda, jo īpaši no angļu valodas pēc Otrā pasaules kara.
J: Ar ko Yamato kotoba atšķiras no kango un gairaigo?
A: Yamato kotoba ir dzimtā japāņu valoda, bet kango un gairaigo ir aizguvumi no citām valodām.
J: Kā lieto Yamato kotoba salīdzinājumā ar kango un gairaigo?
A: Yamato kotoba tiek lietots ikdienas vārdu krājumā, bet kango un gairaigo tiek lietoti formālākās situācijās un specializētos terminos, parasti rakstos.
Meklēt