Yamato kotoba

Kā rakstīt yamato kotoba

Parasti vārdi ar tikai vienu kandži ir yamato kotoba, piemēram, katana (kandži: 刀, hiragana: かたな, nozīme: zobens), sakana (kandži: 魚, hiragana: さかな, nozīme: zivs), kami (kandži: 紙, hiragana: (kandži: 山, hiragana: やま, nozīme: kalns) te (kandži: 手, hiragana: て, nozīme: roka) un oyogu (kandži un hiragana: 泳ぐ, tikai hiragana: およぐ, nozīme: peldēt). Lielākajai daļai kandži (ķīniešu rakstzīmju japāņu valodas versijas) ir divu veidu izruna: on'jomi (no ķīniešu valodas aizgūto kandži izruna) un kun'jomi (japāņu valodas vārdu, kuros izmantoti kandži, vietējā izruna). Yamato kotoba vārdos izmanto kandži's kun'yomi.

Tā kā on'yomi cēlies no ķīniešu monosilbēm (vārdi tikai ar vienu zilbi), arī tie ir tikai ar vienu zilbi, un, tāpat kā ķīniešu valodā, tiem var būt CV vai CVC struktūra. Piemēram, šādu kandži 刀, 魚, 紙, 山, 手 un 泳 on'yomi ir tō, shi, san, shu un ei. Tomēr kun'yomi var būt viena vai vairākas zilbes, un šīs zilbes parasti ir CV struktūra, kā iepriekš minētie piemēri.

Tā kā japāņu valodā tiek izmantotas trīs dažādas rakstības sistēmas, pat vārdu yamato kotoba var rakstīt vairākos dažādos veidos. Piemēram, vārdu suši var rakstīt tikai hiragana kā すし, tikai katakana kā スシ, kandži kā 鮨 vai 鮓, vai ateji (kandži, ko izmanto tikai, lai parādītu vārda izrunu, nevis tā nozīmi) kā 寿司 vai 壽司.

Kanji parasti parāda vārda saknes nozīmi. Lai gan lietvārdus parasti raksta tikai ar kandži, tos var rakstīt arī ar kana, ja tie ir ļoti bieži sastopami vārdi, piemēram, suši, vai ja to kandži nav labi zināmi, nav daļa no jōyō kandži (standarta saraksts ar 1945 kandži, ko jāzina visiem pieaugušajiem japāņiem), vai tos ir pārāk grūti atcerēties, kā rakstīt, piemēram, bara, kuras kandži ir 薔薇, bet parasti to raksta tikai kā ばら hiragānā vai kā バラ katakānā.

Japāņi izgudroja arī daudzus savus kandži, lai nosauktu lietas, kuras varēja atrast Japānā, bet ne Ķīnā (parasti augus un dzīvniekus). Tos sauc par kokuji (kanji: 国字, hiragana: こくじ), kas nozīmē "nacionālās rakstzīmes", vai wasei-kanji (kanji: 和製漢字, hiragana: わせいかんじ), kas nozīmē "japāņu radītas ķīniešu rakstzīmes". Kokuji ir tādi zivju nosaukumi kā iwashi (kandži: 鰯, hiragana: いわし, nozīme: sardīne), tara (kandži: 鱈, hiragana: たら, nozīme: menca) un kisu (kandži: 鱚, hiragana: きす, nozīme: (kanji: 樫, hiragana: かし, nozīme: mūžzaļais ozols), sugi (kanji: 椙, hiragana: (kanji: 椛, hiragana: かば/もみじ, nozīme: bērzs/ kļava) un kaba jeb momiji (kanji: 椛, hiragana: かば/もみじ, nozīme: kļava). Lielākajai daļai kokuji ir tikai kun'yomi, jo tie ir yamato kotoba, bet dažiem kandži ir arī on'yomi, piemēram, 働 (on'yomi: dō どう, kun'yomi: hatara(ku) はたら(く), nozīme: darbs), un dažiem ir tikai on'yomi, piemēram, 腺 (on'yomi: sen せん, nozīme: dziedzeris).

Yamato kotoba runas daļas

Citi vārdi, piemēram, darbības vārdi, īpašības vārdi un apstākļa vārdi, parasti tiek rakstīti kandži un hiragana kombinācijā, kur vārda sakne ir rakstīta kandži, bet locījuma morfēmas (vārda daļas, kas nemaina vārda saknes galveno nozīmi) - hiragana. Piemēram, vietējais japāņu darbības vārds, kas nozīmē "peldēt", ir oyogu vienkāršā formā, kur tas ir rakstīts kā 泳ぐ kandži un hiragana. Kandži 泳 parāda darbības vārda nozīmi, bet ぐ (gu) kā oyo-gu norāda, ka vārds ir vienkāršā formā. Pieklājīgā forma vārdam "peldēt" ir oyogimasu, kas kandži un hiragana rakstīts kā 泳ぎます. Atkal tam ir tas pats kandži, bet tas beidzas ar atšķirīgām zilbēm ぎます (gi-ma-su) kā oyo-gimasu, lai parādītu, ka vārds ir pieklājīgā formā. Dzimtās japāņu valodas īpašības vārdi parasti beidzas ar zilbi い (-i), piemēram, vārds hayai (kandži un hiragana: 速い, tikai hiragana: はやい, nozīme: ātrs), takai (kandži un hiragana: 高い, tikai hiragana: たかい, nozīme: garš, augsts) un ookii (kandži un hiragana: (kandži un hiragana: 大きい, tikai hiragana: おおきい, nozīme: liels vai liela), bet vietējie japāņu valodas īpašības vārdi ir vienkārši īpašības vārdi, kas beidzas ar く (-ku), nevis い, piemēram, hayaku (kandži un hiragana: 速く, tikai hiragana: はやく, nozīme: ātri).

Lietvārdi, kuru pamatā ir īpašības vārdi, beidzas ar zilbi さ (-sa), piemēram, hayasa (kandži un hiragana: 速さ, tikai hiragana: はやさ, nozīme: ātrums), takasa (kandži un hiragana: (kandži un hiragana: 高さ, tikai hiragana: たかさ, nozīme: augstums) un ookisa (kandži un hiragana: 大きさ, tikai hiragana: おおきさ, nozīme: izmērs/liela).

Dažkārt vietējos japāņu valodas lietvārdus var rakstīt ar vairākiem kandži. Parasti tie ir īpašvārdi, piemēram, dzimtas vārdi vai vietvārdi. Japāņu dzimtas vārdi parasti ir yamato kotoba, piemēram, Tanaka (kandži: 田中, hiragana: たなか), Yamamoto (kandži: 山本, hiragana: やまもと) un Kobayashi (kandži: 小林, hiragana: こばやし). Vairums japāņu vietvārdu ir arī yamoto kotoba, piemēram, Ōsaka (kandži: 大阪, hiragana: おおさか), Ehime (kandži: 愛媛, hiragana: えひめ) un Hiroshima (kandži: (kanji: 広島, hiragana: ひろしま), lai gan ir arī daudz japāņu vietu ar ķīniešu valodas nosaukumiem, piemēram, Tōkyō (kanji: 東京, hiragana: とうきょう), Mt. Fuji vai Fuji-san (kanji: 富士山, hiragana:ふじさん) un Honshū (kanji: 本州, hiragana: ほんしゅう).

Lai gan parasti japāņu valodā kardinālie skaitļi (skaitļi, ar kuriem mēra lietas) ir balstīti uz ķīniešu valodas vārdiem, lielākajā daļā kārtas skaitļu (skaitļi, ar kuriem kārto lietas) un pat dažos mērīšanas vārdos ir izmantoti vietējie japāņu valodas vārdi. Nākamajā tabulā pa kreisi ir sīnjapāņu cipari (japāņu cipari, kuru pamatā ir ķīniešu valodas vārdi), bet pa labi - vietējie japāņu cipari.