Hiragana — japāņu zilbārā kana: nozīme, lietojums un vēsture

Iepazīsties ar hiraganu — japāņu zilbāru kana: nozīme, lietojums un vēsture; viegls ceļvedis sākējiem, valodas mantojuma un lasāmības atslēga.

Autors: Leandro Alegsa

Hiragana ir viena no japāņu rakstības sistēmas sastāvdaļām un pieder pie kana — zilbārām, kas kopā ar katakanu un veido fonētisko rakstību. Japāņu rakstībā parasti tiek kombinēti trīs elementi: kandži, kas parasti apzīmē satura vārdus (lietvārdus, darbības vārdus, īpašības vārdus), hiragana, ko izmanto gramatiskajām daļiņām, galotnēm (okurigana) un vārdiem, kurus neraksta ar kandži, un katakanu un, ko galvenokārt lieto svešvārdos, onomatopejā un uzsvaru radīšanai.

Nozīme un lietojums

Hiragana ir zilbārs: katrs hiraganas simbols apzīmē vienu zilbi vai zilbes fragmentu. Tas atšķiras no alfabētu sistēmām, kur katrs burts parasti apzīmē atsevišķu skaņu (fonēmu). Hiraganu lieto vairākos galvenajos veidos:

  • Gramatiskās daļiņas — vārdi, kas norāda attiecības teikumā (piem., partikulām), parasti raksta hiraganā.
  • Okurigana (galotnes) — kandži norāda vārda sakni, bet izmaiņas (laiki, locījumi) raksta ar hiraganu; piemēram, darbības vārdam 食べる (taberu) tikai 食 norāda sakni, bet べる raksta hiraganā.
  • Vārdi bez kandži — daļa vārdu, īpaši bērnu vārdi, dialektiski vai reti lietoti vārdi, raksta pilnībā hiraganā.
  • Furigana — mazā hiragana virs vai blakus kandži, lai norādītu izrunu; bieži lieto bērnu grāmatās, mācību tekstos un literāros darbos ar retām zīmēm.
  • Teksts bērniem un mūzikas teksti — pilnīgi hiragānā rakstīts teksts atvieglo lasīšanu bērniem vai dziesmu tekstiem, kur svarīga ir skaidra zilbju saskaņa ar melodiju.

Pamatformas un fonētika

Hiragana pamatsastāvā ir aptuveni 46 pamatzīmes, kas apzīmē skaņu kopas (a, i, u, e, o; ka, ki, ku, ke, ko; u.tml.). Papildus pamatzīmēm ir vairāki svarīgi varianti:

  • Dakuten un handakuten — mazie “pārsvaru” marķieri, kas pievieno līdzskaņa skanējuma izmaiņu (piem., か ka → が ga ar dakuten).
  • Yōon — kombinācijas ar mazām や/ゆ/よ, kas dod skanējumu kā "kya", "shu" utt.
  • Sokuon — mazais っ norāda līdzskaņa dubultošanu (pauzi vai geminātu līdzskani).
  • Nasalais raksturs ん — atsevišķs simbols, kas apzīmē noslēdzošo skaņu, kas var skanēt kā "n", reizēm kā "m" vai "ng" atkarībā no apkārtējām skaņām.
  • Garās patskanis — japāņu ilgos patskaņus hiraganā parasti attēlo, pievienojot papildu patskani (piem., おう vai ー katakanā).

Praktiski katrs hiraganas raksturs (kana) ir:

  • patskanis (piemēram, "a": ),
  • līdzskanis + patskanis (piemēram, "ka": ),
  • vai noslēguma nazālais skaņojums — "n": (), kas dažkārt vairāk atgādina "m" vai "ng", atkarībā no fonētiskā konteksta.

Vēsture

Agrāk hiragana bija saistīta ar specifiskiem sociāliem slāņiem: to bieži dēvēja par sieviešu rakstību, jo pirmsākumos sievietes literatūrā plaši izmantoja hiraganu, kamēr vīrieši biežāk lietoja kandži un sinogrāfiskus stilus. Tā notika arī tāpēc, ka ķīniešu valodā lietotie kandži līdzēja savā semantiskajā lomā, taču tie neatbilda tieši japāņu fonētikai; tādēļ sievietes, kas rakstīja daiļliteratūru, dzeju un dienasgrāmatas, plaši izmantoja vienkāršāku un lokālāk piemērotu hiraganu. Vēlāk reliģiskie pārstāvji, piemēram, budistu mācītāji (piem., Rennyo, dz. 1498), izmantoja hiraganu, lai reliģiskie tekstu būtu vieglāk saprotami plašākai auditorijai.

Vēsturiski hiragana radās no kursīvām kandži formām, ko sauc par mnogana (manyōgana) — jeb no kanji rakstzīmju fonētiskās izmantošanas, kas ar laiku attīstījās par atsevišķu, vienkāršotu kana sistēmu.

Praktiski piemēri

Kā piemēru gramatisku galotņu lietojumam varam parādīt darbības vārdu "ēst", kas rakstās 食べる (taberu). Šeit kandži 食 pārstāv vārda sakni (izrunā "ta"), bet pārējās divas zilbes "be-ru" ir hiragana (べる). Lai pateiktu "es ēdu/tu ēd" pagātnes formā, teiktu "tabemashita", kas rakstīts 食べました (kur "be-ma-shi-ta" ir hiragana).

Kā mācīties un praktiski padomi

  • Sāciet ar 46 pamatzīmēm un apgūstiet pareizu stilu un burtu rakstības secību (stroke order) — tas atvieglo rakstīšanu un atpazīšanu.
  • Pievienojiet dakuten, yōon un sokuon vingrinājumos, lai apgūtu visas skaņas variācijas.
  • Lasiet vienkāršus tekstus bērniem, mūzikas tekstus un materiālus ar furigana, lai pierastu pie lasīšanas hiraganā.
  • Izmantojiet kartītes (flashcards), rakstīšanas vingrinājumus un mobilās lietotnes — pamatkana apgūstama salīdzinoši ātri, bet kanji prasa ilgāku laiku.

Hiragana ir viena no pirmajām lietām, ko iesācēji mācās japāņu valodā, jo tā sniedz pamatu gan lasīšanai, gan gramatikas uztverei. Lai gan kanji ir jāapgūst gadiem, diezgan ātri var iemācīties rīkoties ar hiraganu un katakanu un, kas ļauj lasīt vienkāršus tekstus un saprast pamatstruktūras.

Hiraganas tabula

Galvenie hiraganas burti ir parādīti šajā tabulā.

patskaņi

yōon

a

i

u

e

お o

(ya)

(yu)

(yo)

ka

ki

ku

ke

ko

きゃ kya

きゅ kyu

きょ kyo

sa

shi

su

se

tāpēc

しゃ sha

しゅ šu

しょ sho

ta

chi

tsu

te

uz

ちゃ cha

ちゅ chu

ちょ cho

na

nu

ne

nav

にゃ nya

Japāņu valoda - angļu

にょ nyo

ha

Sveiki

fu

viņš

ho

ひゃ hya

ひゅ hjū

ひょ hyo

ma

mi

mu

man

mo

みゃ mya

みゅ myu

みょ myo

ja

yu

yo

ra

ri

ru

re

ro

りゃ rya

りゅ ryu

りょ ryo

wa

wi

mēs

wo

n

ga

gi

gu

ge

iet

ぎゃ gya

ぎゅ gyu

ぎょ gyo

par

ji

zu

ze

zo

じゃ ja

じゅ ju

じょ jo

da

(ji)

(zu)

de

darīt

ぢゃ (ja)

ぢゅ (ju)

ぢょ (jo)

ba

bi

bu

būt

bo

びゃ līdz

びゅ byu

びょ byo

gadā

pi

pu

pe

pēc

ぴゃ pya

ぴゅ pyu

ぴょ pyo

Ievērojiet, ka skaņa "hu" japāņu valodā nav zināma, tāpēc tiek izrunāta kā "fu" ar "f", kas tiek viegli izpūsta, līdzīgi kā kāds aizpūš sveci.

Lai ierakstītu balsīgās skaņas "g", "d", "z" un "b", pēc rakstzīmes, kas sākas ar nebalsīgajām skaņām "k", "t", "s" un "h", tiek pievienotas divas mazas līnijas, ko sauc par dakuten (゛). Pēc "h", kas apzīmē skaņu "p", tiek pievienots aplis (゜). Piemēram: dod skaņu "ha"; dod skaņu "ba"; dod skaņu "pa".

Dažreiz, kad vārdi tiek savienoti kopā, veidojot saliktus vārdus, otrās daļas pirmā skaņa mainās no bezskaņas uz skaņu. Piemēram: "hana": "hana": はな (deguns) + ち "chi" (asinis) kļūst par はなぢ "hanaji" (asiņošana no deguna).

Dažām japāņu zilbēm, kurām ir slīdošas skaņas, pievieno nelielu hiraganas versiju ya, yu vai yo (ゃ, un ょ) To sauc par "yōon". Piemēram: Piemēram, "sha" skan kā "shi "+"ya", tāpēc "densha" (tramvajs) tiek rakstīts でんしゃ. Mazais "tsu" っ, ko sauc par "sokuon", norāda uz dubulto līdzskani: "Nippon" (Japāna) raksta にっぽん. Bez mazās "tsu" pirmā zilbe skanētu kā vārds "ceļgalis".

Skolēns, kurš sāk mācīties rakstīt japāņu valodā, var sākt ar hiraganu vai katakanu. Hiragana ir pamats japāņu rakstu apguvei. Tomēr cilvēkam, kurš gatavojas apmeklēt Japānu un vēlas tikai atpazīt dažus vārdus, katakana būs noderīgāka, jo tā palīdzēs izlasīt daudzas ceļazīmes, veikalu nosaukumus un restorānu ēdienkartēs norādītos nosaukumus.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir hiragana?


A: Hiragana ir daļa no japāņu rakstības sistēmas. Tā ir zilbārā rakstība, kas nozīmē, ka katrs hiraganas burts apzīmē zilbi. To izmanto mazajiem vārdiem, kas veido gramatiku, kā arī dažu vārdu galotnēm.

J: Ar ko tas atšķiras no tāda alfabēta kā angļu valodas alfabēts?


A: Tādā alfabētā kā angļu valodas alfabēts lielākā daļa burtu apzīmē vienu skaņu (fonēmu). Tomēr hiragana katrs burts apzīmē zilbi.

J: Kas tradicionāli rakstīja hiragana alfabētā?


A: Tradicionāli hiragana rakstīja sievietes, bet kandži - vīrieši. Murasaki Šikibu bija viens no piemēriem, kas rakstīja grāmatas, dzejoļus un dziesmas, izmantojot hiraganu. Vēlāk arī budistu garīdznieki, piemēram, Rennyo (dz. 1498. gadā), sāka rakstīt reliģiskus vēstījumus, izmantojot hiraganu, lai tos varētu izlasīt vairāk cilvēku.

Vai to ir viegli iemācīties?


A: Abas kana sistēmas (hiragana un katakana) ir diezgan viegli apgūstamas salīdzinājumā ar kandži, kas prasa gadiem ilgu praksi - parasti abas kana var iemācīties divās nedēļās vai ātrāk!

J: Vai ir kādi īpaši hiraganas izmantošanas veidi?


A: Dažreiz veselus tekstus var rakstīt hiragamā, lai tos būtu vieglāk lasīt - to bieži izmanto grāmatās, kas paredzētas maziem bērniem vai studentiem, kuri sāk apgūt japāņu valodu, vai rakstot dziesmu tekstus zem mūzikas, kad ir svarīgi parādīt, kā tie saskan ar mūziku. Retiem vai neparastiem kandži virs tiem var būt arī furigama rakstzīmes, kas rakstītas hirgana un parāda, kā tie jāizrunā.

J: Vai varat sniegt piemēru, kā ar hirganu tiek lietotas gramatiskās galotnes?


A: Jā! Piemēram, ja mēs ņemam darbības vārdu "ēst", kas ir 食べる (taberu), tad šī vārda "ēst" (izrunā "ta") galvenā daļa būtu rakstāma kā kandži 食 , bet pārējās divas zilbes "be-ru" būtu rakstāmas kā hirgana べる . Lai pateiktu "es ēdu" vai "tu ēd" utt., jūs teiktu "tabemashita", ko rakstītu 食べべました, bet "be-ma-shi-ta" rakstītu kā hirgana べました。.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3