Hiragana
Hiragana ir daļa no japāņu rakstības sistēmas. Japāņu rakstība parasti sastāv no kandži, ko izmanto teikuma galvenajiem vārdiem, parasti satura vārdiem, un hiraganas, ko izmanto mazajiem vārdiem, kas veido gramatiku (angļu valodā tie būtu tādi vārdi kā "from" un "his"), ko sauc par daļiņām. Hiragana tiek izmantota arī dažu vārdu galotnēm.
Hiragana ir zilbārs, un tas nozīmē, ka katrs hiraganas simbols apzīmē zilbi. Tādējādi tā atšķiras no tādām valodām kā angļu valoda, kurā izmanto alfabētu, kurā lielākā daļa burtu apzīmē vienu skaņu (fonēmu). Pastāv arī cita zilbārā rakstība, ko sauc par katakanu un kas galvenokārt tiek lietota svešvārdiem un vārdiem. Abas kana sistēmas ir diezgan viegli apgūstamas, bet kanji ir jāstrādā gadiem ilgi. Turpretī kana sistēmas var apgūt divu nedēļu laikā.
Agrāk hiragana tika uzskatīta par sieviešu rakstību, bet vīrieši rakstīja ar kandži. Tā kā kandži labi derēja ķīniešu valodā, bet slikti japāņu valodā, tieši sievietes bija tās, kas rakstīja pirmās japāņu grāmatas, dzejoļus un dziesmas. Vēlāk budistu garīdznieki, piemēram, Rennyo (dz. 1498. gadā), rakstīja hiragana, lai reliģisko vēstījumu būtu viegli saprotams un to varētu izlasīt ikviens.
Dažreiz viss teksts var būt uzrakstīts hiragānā, lai atvieglotu lasīšanu. To varētu izmantot grāmatās maziem bērniem vai skolēniem, kas sāk mācīties japāņu valodu, vai rakstot dziesmu tekstus zem mūzikas, kad ir svarīgi parādīt, kā vārdi sader ar mūziku. Dažiem retiem vai neparastiem kandži virs tā var būt arī tā sauktās furigana zīmes. Tās ir hiraganas, kas parāda, kā kandži ir jāizrunā.
Hiragana valodā katrs raksturs (kana) ir vai nu patskanis (piemēram, "a": あ); līdzskanis, kam seko patskanis (piemēram, "ka": か); vai zilbes beigās - "n": (ん), lai gan dažkārt tas vairāk atgādina "m" vai "ng".
Kā piemēru gramatisko galotņu lietojumam var minēt darbības vārdu "ēst", kas ir食べる (taberu). Šeit vārda "ēst" galvenā daļa (šajā gadījumā izrunā "ta") ir kandži 食. Pārējās divas zilbes: "be-ru" ir hiragana (べる). Lai pateiktu "es ēdu" vai "tu ēd" utt., jūs teiktu "tabemashita", rakstot 食べました ("be-ma-shi-ta" ir rakstīts hiragana).
Hiraganas tabula
Galvenie hiraganas burti ir parādīti šajā tabulā.
| patskaņi | yōon | ||||||
| あ a | い i | う u | え e | お o | (ya) | (yu) | (yo) |
| か ka | き ki | く ku | け ke | こ ko | きゃ kya | きゅ kyu | きょ kyo |
| さ sa | し shi | す su | せ se | そ tāpēc | しゃ sha | しゅ šu | しょ sho |
| た ta | ち chi | つ tsu | て te | と uz | ちゃ cha | ちゅ chu | ちょ cho |
| な na | に nē | ぬ nu | ね ne | の nav | にゃ nya | Japāņu valoda - angļu | にょ nyo |
| は ha | ひ Sveiki | ふ fu | へ viņš | ほ ho | ひゃ hya | ひゅ hjū | ひょ hyo |
| ま ma | み mi | む mu | め man | も mo | みゃ mya | みゅ myu | みょ myo |
| や ja | ゆ yu | よ yo | |||||
| ら ra | り ri | る ru | れ re | ろ ro | りゃ rya | りゅ ryu | りょ ryo |
| わ wa | ゐ wi | ゑ mēs | を wo | ||||
| ん n | |||||||
| が ga | ぎ gi | ぐ gu | げ ge | ご iet | ぎゃ gya | ぎゅ gyu | ぎょ gyo |
| ざ par | じ ji | ず zu | ぜ ze | ぞ zo | じゃ ja | じゅ ju | じょ jo |
| だ da | ぢ (ji) | づ (zu) | で de | ど darīt | ぢゃ (ja) | ぢゅ (ju) | ぢょ (jo) |
| ば ba | び bi | ぶ bu | べ būt | ぼ bo | びゃ līdz | びゅ byu | びょ byo |
| ぱ gadā | ぴ pi | ぷ pu | ぺ pe | ぽ pēc | ぴゃ pya | ぴゅ pyu | ぴょ pyo |
Ievērojiet, ka skaņa "hu" japāņu valodā nav zināma, tāpēc ふ tiek izrunāta kā "fu" ar "f", kas tiek viegli izpūsta, līdzīgi kā kāds aizpūš sveci.
Lai ierakstītu balsīgās skaņas "g", "d", "z" un "b", pēc rakstzīmes, kas sākas ar nebalsīgajām skaņām "k", "t", "s" un "h", tiek pievienotas divas mazas līnijas, ko sauc par dakuten (゛). Pēc "h", kas apzīmē skaņu "p", tiek pievienots aplis (゜). Piemēram: は dod skaņu "ha"; ば dod skaņu "ba"; ぱ dod skaņu "pa".
Dažreiz, kad vārdi tiek savienoti kopā, veidojot saliktus vārdus, otrās daļas pirmā skaņa mainās no bezskaņas uz skaņu. Piemēram: "hana": "hana": はな (deguns) + ち "chi" (asinis) kļūst par はなぢ "hanaji" (asiņošana no deguna).
Dažām japāņu zilbēm, kurām ir slīdošas skaņas, pievieno nelielu hiraganas versiju ya, yu vai yo (ゃ, ゅ un ょ) To sauc par "yōon". Piemēram: Piemēram, "sha" skan kā "shi "+"ya", tāpēc "densha" (tramvajs) tiek rakstīts でんしゃ. Mazais "tsu" っ, ko sauc par "sokuon", norāda uz dubulto līdzskani: "Nippon" (Japāna) raksta にっぽん. Bez mazās "tsu" pirmā zilbe skanētu kā vārds "ceļgalis".
Skolēns, kurš sāk mācīties rakstīt japāņu valodā, var sākt ar hiraganu vai katakanu. Hiragana ir pamats japāņu rakstu apguvei. Tomēr cilvēkam, kurš gatavojas apmeklēt Japānu un vēlas tikai atpazīt dažus vārdus, katakana būs noderīgāka, jo tā palīdzēs izlasīt daudzas ceļazīmes, veikalu nosaukumus un restorānu ēdienkartēs norādītos nosaukumus.
Saistītās lapas
- Katakana
- Kanji
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir hiragana?
A: Hiragana ir daļa no japāņu rakstības sistēmas. Tā ir zilbārā rakstība, kas nozīmē, ka katrs hiraganas burts apzīmē zilbi. To izmanto mazajiem vārdiem, kas veido gramatiku, kā arī dažu vārdu galotnēm.
J: Ar ko tas atšķiras no tāda alfabēta kā angļu valodas alfabēts?
A: Tādā alfabētā kā angļu valodas alfabēts lielākā daļa burtu apzīmē vienu skaņu (fonēmu). Tomēr hiragana katrs burts apzīmē zilbi.
J: Kas tradicionāli rakstīja hiragana alfabētā?
A: Tradicionāli hiragana rakstīja sievietes, bet kandži - vīrieši. Murasaki Šikibu bija viens no piemēriem, kas rakstīja grāmatas, dzejoļus un dziesmas, izmantojot hiraganu. Vēlāk arī budistu garīdznieki, piemēram, Rennyo (dz. 1498. gadā), sāka rakstīt reliģiskus vēstījumus, izmantojot hiraganu, lai tos varētu izlasīt vairāk cilvēku.
Vai to ir viegli iemācīties?
A: Abas kana sistēmas (hiragana un katakana) ir diezgan viegli apgūstamas salīdzinājumā ar kandži, kas prasa gadiem ilgu praksi - parasti abas kana var iemācīties divās nedēļās vai ātrāk!
J: Vai ir kādi īpaši hiraganas izmantošanas veidi?
A: Dažreiz veselus tekstus var rakstīt hiragamā, lai tos būtu vieglāk lasīt - to bieži izmanto grāmatās, kas paredzētas maziem bērniem vai studentiem, kuri sāk apgūt japāņu valodu, vai rakstot dziesmu tekstus zem mūzikas, kad ir svarīgi parādīt, kā tie saskan ar mūziku. Retiem vai neparastiem kandži virs tiem var būt arī furigama rakstzīmes, kas rakstītas hirgana un parāda, kā tie jāizrunā.
J: Vai varat sniegt piemēru, kā ar hirganu tiek lietotas gramatiskās galotnes?
A: Jā! Piemēram, ja mēs ņemam darbības vārdu "ēst", kas ir 食べる (taberu), tad šī vārda "ēst" (izrunā "ta") galvenā daļa būtu rakstāma kā kandži 食 , bet pārējās divas zilbes "be-ru" būtu rakstāmas kā hirgana べる . Lai pateiktu "es ēdu" vai "tu ēd" utt., jūs teiktu "tabemashita", ko rakstītu 食べべました, bet "be-ma-shi-ta" rakstītu kā hirgana べました。.
