Ķīniešu-japāņu valodas vārdnīca, ķīniešu valodas japāņu vārdi jeb kango (kanji: 漢語, hiragana: かんご) ir ķīniešu valodas aizguvumi japāņu valodā.

Definīcija un galvenās iezīmes

Kango (漢語) ir japāņu leksika, kas nāk no ķīniešu valodas vai ir veidota, izmantojot ķīniešu rakstzīmes (kanji). Lai gan valodas nav ģenētiski saistītas — ķīniešu valoda pieder sinotibetiešu saimei, bet japāņu tiek uzskatīta par izolētu valodu — ķīniešu ietekme uz japāņu ir bijusi ļoti nozīmīga. Kango veido lielu daļu mūsdienu japāņu vārdu krājuma un bieži tiek lietoti sarežģītākos, formālāka stila vai terminoloģiskos vārdos.

Vēsture — kā un kad radās aizguvumi

Ķīniešu rakstība un daudzi ķīniešu vārdi nonāca Japānā galvenokārt laikā no 5. līdz 9. gadsimtam, īpaši Asuka un Nara periodos, kad caur Korejas karaļvalstīm un tiešām kontaktiem nonāca budisms, administratīvie teksti un tehniskās zināšanas. Šajā procesā Japāna aizguva gan rakstzīmes (kanji), gan daudzus terminus un izteicienus no dažādiem ķīniešu dialektiem un laika posmiem. No tā radās dažādi on-yomi (音読み) — īpatnēji japāniski pielāgotas ķīniešu skaņas, piemēram, vecākie "go-on", vēlākie "kan-on" u. c. Šīs vairākas aizņemšanās viļņi izskaidro, kāpēc vienai kanji rakstzīmei var būt vairākas on lasījumu versijas.

Fonoloģiskā ietekme uz japāņu

Ievedot ķīniešu vārdus, japāņu fonoloģija laika gaitā ieguva jaunas iespējas — garus patskaņus (piem., nō → のう, no angļu transkripcijas: nō), dubultus līdzskaņus jeb geminācijas (piem., gakkō — 学校, がっこう) un beigu līdzskaņus kā n (ん), kas kļuva par tipisku japāņu zilbes noslēgumu. Agrāk japāņu zilbes parasti bija atklātas (beidzās ar patskani), taču kopš ķīniešu aizguvumiem valodā parādījās arī slēgtas zilbes un sarežģītākas zilbju struktūras.

On-yomi un kun-yomi — divi lasījumi

Lai rakstītu japāņu vārdus ar kanji, katrai rakstzīmei var būt divi pamata lasījumu veidi:

  • On-yomi (音読み) — Sino-japāņu, t.i., lasījumi, kas nāk no ķīniešu izrunas pielāgošanas japāņu fonētikai; tie bieži parādās divu vai vairāku kanji savienojumos (jukugo), piemēram, 電話 (でんわ, denwa).
  • Kun-yomi (訓読み) — vietējie japāņu lasījumi, saistīti ar japāņu vārdu vārdnīcas nozīmēm; tie tiek lietoti, kad kanji attēlo vienu morfēmu vai kopā ar japāņu gramatisko elementu, piemēram, 心 (こころ, kokoro).

Dažreiz viena rakstzīme var būt lasāma gan ar on-, gan kun-lasījumu (piem., 行: kō vai gyō — on; iku — kun), un pareizais lasījums atkarīgs no vārda konteksta.

Piemēri un salīdzinājumi ar citiem vārdu avotiem

Kango bieži sastopami divu-kanji salikteņos, kas ir tipiski neatkarīgiem jēdzieniem, zinātniskiem vai abstraktiem terminiem. Daži izplatīti piemēri:

  • 学校 — gakkō (学校, がっこう) — "skola" (kango-salikteņš, on-lasījumi)
  • 電話 — denwa (電話, でんわ) — "telefons"
  • 経済 — keizai (経済, けいざい) — "ekonomika"
  • 文化 — bunka (文化, ぶんか) — "kultūra"
  • 社会 — shakai (社会, しゃかい) — "sabiedrība"
  • Skaitļu piemērs: 三 — san (さん) — "trīs" (on-lasījums)

Šie kontrastē ar jamato kotoba (大和言葉, wago) — vietējiem japāņu vārdiem, kas parasti ir īsāki, bieži ar vienu zilbi vai atklātām zilbēm (piem., katana 刀, shinobi 忍び kā tradicionālas formas). Trešais vārdu avots ir gairaigo (外来語, がいらいご) — aizguvumi no citām valodām (īpaši modernie aizguvumi no angļu valodas pēc Otrā pasaules kara), kuri parasti tiek rakstīti katakanā.

Stilistika un mūsdienu lietojums

Kango bieži tiek lietoti formālā, tehniskā un akadēmiskā valodā. Japāņu valodā pastāv stila atšķirības: daudzi abstrakti jēdzieni, termini un sarežģītākas idejas parasti tiek izteiktas ar kango, kamēr ikdienas darbības un emocionāli tuvāki jēdzieni var būt izteikti ar wago.

Kopsavilkums

Ķīniešu vārdi japāņu valodā — kango — ir svarīgs japāņu vārdu krājuma slānis. Tie nāk no vairākiem aizguvumu viļņiem no ķīniešu valodas, ietekmēja japāņu fonoloģiju (garie patskaņi, geminācijas, slēgtas zilbes), radīja īpašus lasījumus (on-yomi) un veido lielu daļu formālas un terminoloģiskas leksikas. Kango kopā ar jamato kotoba (wago) un gairaigo veido mūsdienu japāņu valodas daudzslāņaino vārdu krājumu.