Ķīniešu vārdi japāņu valodā (kango): definīcija, vēsture un piemēri
Uzzini, kas ir kango — ķīniešu vārdi japāņu valodā: definīcija, vēsture, ietekme uz fonoloģiju un bagātīgi piemēri ar kanji un lasījumiem.
Ķīniešu-japāņu valodas vārdnīca, ķīniešu valodas japāņu vārdi jeb kango (kanji: 漢語, hiragana: かんご) ir ķīniešu valodas aizguvumi japāņu valodā.
Definīcija un galvenās iezīmes
Kango (漢語) ir japāņu leksika, kas nāk no ķīniešu valodas vai ir veidota, izmantojot ķīniešu rakstzīmes (kanji). Lai gan valodas nav ģenētiski saistītas — ķīniešu valoda pieder sinotibetiešu saimei, bet japāņu tiek uzskatīta par izolētu valodu — ķīniešu ietekme uz japāņu ir bijusi ļoti nozīmīga. Kango veido lielu daļu mūsdienu japāņu vārdu krājuma un bieži tiek lietoti sarežģītākos, formālāka stila vai terminoloģiskos vārdos.
Vēsture — kā un kad radās aizguvumi
Ķīniešu rakstība un daudzi ķīniešu vārdi nonāca Japānā galvenokārt laikā no 5. līdz 9. gadsimtam, īpaši Asuka un Nara periodos, kad caur Korejas karaļvalstīm un tiešām kontaktiem nonāca budisms, administratīvie teksti un tehniskās zināšanas. Šajā procesā Japāna aizguva gan rakstzīmes (kanji), gan daudzus terminus un izteicienus no dažādiem ķīniešu dialektiem un laika posmiem. No tā radās dažādi on-yomi (音読み) — īpatnēji japāniski pielāgotas ķīniešu skaņas, piemēram, vecākie "go-on", vēlākie "kan-on" u. c. Šīs vairākas aizņemšanās viļņi izskaidro, kāpēc vienai kanji rakstzīmei var būt vairākas on lasījumu versijas.
Fonoloģiskā ietekme uz japāņu
Ievedot ķīniešu vārdus, japāņu fonoloģija laika gaitā ieguva jaunas iespējas — garus patskaņus (piem., nō → のう, no angļu transkripcijas: nō), dubultus līdzskaņus jeb geminācijas (piem., gakkō — 学校, がっこう) un beigu līdzskaņus kā n (ん), kas kļuva par tipisku japāņu zilbes noslēgumu. Agrāk japāņu zilbes parasti bija atklātas (beidzās ar patskani), taču kopš ķīniešu aizguvumiem valodā parādījās arī slēgtas zilbes un sarežģītākas zilbju struktūras.
On-yomi un kun-yomi — divi lasījumi
Lai rakstītu japāņu vārdus ar kanji, katrai rakstzīmei var būt divi pamata lasījumu veidi:
- On-yomi (音読み) — Sino-japāņu, t.i., lasījumi, kas nāk no ķīniešu izrunas pielāgošanas japāņu fonētikai; tie bieži parādās divu vai vairāku kanji savienojumos (jukugo), piemēram, 電話 (でんわ, denwa).
- Kun-yomi (訓読み) — vietējie japāņu lasījumi, saistīti ar japāņu vārdu vārdnīcas nozīmēm; tie tiek lietoti, kad kanji attēlo vienu morfēmu vai kopā ar japāņu gramatisko elementu, piemēram, 心 (こころ, kokoro).
Dažreiz viena rakstzīme var būt lasāma gan ar on-, gan kun-lasījumu (piem., 行: kō vai gyō — on; iku — kun), un pareizais lasījums atkarīgs no vārda konteksta.
Piemēri un salīdzinājumi ar citiem vārdu avotiem
Kango bieži sastopami divu-kanji salikteņos, kas ir tipiski neatkarīgiem jēdzieniem, zinātniskiem vai abstraktiem terminiem. Daži izplatīti piemēri:
- 学校 — gakkō (学校, がっこう) — "skola" (kango-salikteņš, on-lasījumi)
- 電話 — denwa (電話, でんわ) — "telefons"
- 経済 — keizai (経済, けいざい) — "ekonomika"
- 文化 — bunka (文化, ぶんか) — "kultūra"
- 社会 — shakai (社会, しゃかい) — "sabiedrība"
- Skaitļu piemērs: 三 — san (さん) — "trīs" (on-lasījums)
Šie kontrastē ar jamato kotoba (大和言葉, wago) — vietējiem japāņu vārdiem, kas parasti ir īsāki, bieži ar vienu zilbi vai atklātām zilbēm (piem., katana 刀, shinobi 忍び kā tradicionālas formas). Trešais vārdu avots ir gairaigo (外来語, がいらいご) — aizguvumi no citām valodām (īpaši modernie aizguvumi no angļu valodas pēc Otrā pasaules kara), kuri parasti tiek rakstīti katakanā.
Stilistika un mūsdienu lietojums
Kango bieži tiek lietoti formālā, tehniskā un akadēmiskā valodā. Japāņu valodā pastāv stila atšķirības: daudzi abstrakti jēdzieni, termini un sarežģītākas idejas parasti tiek izteiktas ar kango, kamēr ikdienas darbības un emocionāli tuvāki jēdzieni var būt izteikti ar wago.
Kopsavilkums
Ķīniešu vārdi japāņu valodā — kango — ir svarīgs japāņu vārdu krājuma slānis. Tie nāk no vairākiem aizguvumu viļņiem no ķīniešu valodas, ietekmēja japāņu fonoloģiju (garie patskaņi, geminācijas, slēgtas zilbes), radīja īpašus lasījumus (on-yomi) un veido lielu daļu formālas un terminoloģiskas leksikas. Kango kopā ar jamato kotoba (wago) un gairaigo veido mūsdienu japāņu valodas daudzslāņaino vārdu krājumu.
Ķīniešu valodas aizguvumi japāņu valodā salīdzinājumā ar franču un latīņu valodas aizguvumiem angļu valodā
Tiek apgalvots, ka aptuveni 60-70% japāņu valodas vārdu nāk no ķīniešu valodas. Līdzīgi kā franču un latīņu valodā angļu valodā, arī japāņu valodā ķīniešu valodas aizguvumi tiek izmantoti, lai veidotu oficiālo leksiku un tehniskos terminus. Piemēram, lai gan angļu valodā vietējie vārdi ir "moon" (mēness) un "horse" (zirgs), latīņu valodas termini "luna" un "equus" tiek izmantoti, lai izveidotu tādus tehniskus terminus kā "lunārais kalendārs", kas ir kalendārs, kura pamatā ir mēness, un "zirgzinātne", kas ir zinātne par zirgiem. Tāpat arī vietējais japāņu valodas vārds zirgs ir uma (kandži: 馬, hiragana: うま), bet ķīniešu valodas termins ir ba (kandži: 馬, hiragana: ば), ko lieto tādos terminos kā basha (kandži:馬車, hiragana: ばしゃ, nozīme: zirgu pajūgs), jōba (kanji:乗馬, hiragana: じょうば, nozīme: jāšana) un gunba (kanji:軍馬, hiragana: ぐんば, nozīme: kara zirgs).
Lielākā daļa ķīniešu valodas aizguvumu ir lietvārdi, un tie bieži vien sastāv no vairāk nekā vienas kandži (ķīniešu rakstu zīmes, ko lieto japāņu valodā). Lielākajai daļai kandži ir divu veidu izruna - on'jomi (no ķīniešu valodas aizgūto kandži izruna) un kun'jomi (japāņu valodas vārdu, kuros izmantoti kandži, vietējā izruna). Yamato kotoba vārdos izmanto kandži's kun'yomi. Savukārt japāņi parasti izmanto kun'yomi tikai viena kandži vārdiem, piemēram, 火 (on'yomi: ka, kas nozīmē: uguns), kas tiek izrunāts kā hi, un 山 (on'yomi: san, -zan, kas nozīmē: kalns), kas tiek izrunāts kā yama, tad, saliekot kopā abus kandži 火山, vārds netiks izrunāts ar to kun'yomi kā hiyama, bet gan ar to on'yomi kā kazan, kas saliktajā vārdā uguns+kalns nozīmē "vulkāns".
Ķīniešu-japāņu valodas runas daļas
Lai gan lielākā daļa ķīniešu valodas aizguvumu japāņu valodā ir lietvārdi, no tiem var veidot arī darbības vārdus, īpašības vārdus un apstākļa vārdus. Lai gan lielākā daļa japāņu valodas darbības vārdu ir vietējie japāņu valodas vārdi, no ķīniešu valodas aizguvumiem var veidot darbības vārdus, izmantojot formu -suru. Piemēram, ķīniešu valodas aizguvums vārds kinši (kandži: 禁止, hiragana:きんし) ir lietvārds, kas nozīmē "aizliegums" vai "aizliegums", bet, ja pēc tam pievieno -suru, kā tas ir, piemēram, kinši-suru (kandži un hiragana: 禁止する, tikai hiragana: きんしする), tas kļūst par darbības vārdu, kas nozīmē "aizliegt" vai "aizliegums". Arī īpašības vārdus var veidot no lietvārdiem, pievienojot tiem sufiksu -teki (的). Piemēram, ja vārds shikaku (kanji: 視覚, hiragana: しかく) ir lietvārds, kas nozīmē "redze" vai "redzes sajūta", tad, pēc tam pievienojot -teki, tas kļūst par vārdu shikaku-teki (kanji:視覚的, hiragana: しかくてき), kas ir īpašības vārds, kas nozīmē "vizuāls".
Japānā izgudrots sīn-japāņu valodas vārdu krājums
Lai gan kandži ir ķīniešu izgudrojums, japāņi ir radījuši arī daudzus ķīniešu valodā balstītus vārdus, kas tika pārņemti ķīniešu valodā. Šos vārdus sauc par wasei-kango (kandži: 和製漢語, hiragana: わせいかんご), kas nozīmē "japāņu radīti ķīniešu vārdi". Daudzi no šiem vārdiem apraksta lietas, kas ir raksturīgas tikai japāņiem, piemēram, Shintō (kandži:神道, hiragana: しんとう), dōjō (kandži:道場, hiragana:どうじょう), Bushidō (kanji:武士道, hiragana:ぶしどう), matcha (kanji:抹茶, hiragana:まっちゃ) un seppuku (kanji:切腹, hiragana:せっぷく).
Tā kā Japāna bija pirmā Austrumāzijas valsts, kas modernizējās, japāņi bija pirmie Austrumāzijā, kas iepazina jaunās tehnoloģijas un studiju jomas, un tāpēc viņi pirmie sāka lietot ķīniešu valodā balstītus nosaukumus, piemēram, telefons (denwa, kanji:電話, hiragana: でんわ), zinātne (kagaku, kanji:科学, hiragana:かがく) un filozofija (tetsugaku, kanji:哲学, hiragana: てつがく), un katrs no šiem terminiem ir pārņemts ķīniešu valodā kā diànhuà, kēxué un zhéxué tādā pašā secībā. Šo parādību sauc par reborrowing.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sīnu-japāņu valodas vārdu krājums?
A: Sīnjapāņu valodas vārdnīca attiecas uz ķīniešu valodas aizguvumiem japāņu valodā.
J: Kā ķīniešu un japāņu valodas ir saistītas?
A: Ķīniešu valoda ir sīnībetiešu valoda, bet japāņu valoda ir izolēta valoda, kas nozīmē, ka tai nav radniecīgas neviena no zināmajām valodām.
J: Kāda ietekme ķīniešu valodai ir bijusi uz japāņu valodu?
A: Ķīniešu valodai bija liela ietekme uz japāņu valodu, kas ietekmēja daudzas tās daļas, tostarp fonoloģiju (skaņu sakārtošanu) un vārdu krājumu.
J: Kā ķīniešu valodas vārdu ieviešana japāņu valodā ietekmēja zilbes?
A: Ķīniešu valodas vārdu ieviešana japāņu valodā ļāva izveidot vārdus ar slēgtām zilbēm (zilbes, kas beidzas ar līdzskaņu), gariem patskaņiem un gariem līdzskaņiem. Pirms tam japāņu valodas vārdos zilbēm bija tikai atvērtās zilbes (vārdi, kas beidzas ar patskani).
Kādi ir trīs galvenie japāņu valodas vārdu avoti?
A: Trīs galvenie japāņu valodas vārdu avoti ir sīnjapāņu valodas vārdi, yamato kotoba (pazīstama arī kā wago) jeb vietējie japāņu valodas vārdi un gairaigo jeb aizguvumi, kas aizgūti no citām valodām, izņemot ķīniešu valodu (īpaši angļu valodu kopš laika pēc Otrā pasaules kara).
J: Ko nozīmē "wago"?
A: Wago ir cits termins, kas apzīmē yamato kotoba, kas attiecas uz vietējiem japāņu valodas vārdiem.
Meklēt