Ķīnas un japāņu valodas vārdnīca

Ķīniešu valodas aizguvumi japāņu valodā salīdzinājumā ar franču un latīņu valodas aizguvumiem angļu valodā

Tiek apgalvots, ka aptuveni 60-70% japāņu valodas vārdu nāk no ķīniešu valodas. Līdzīgi kā franču un latīņu valodā angļu valodā, arī japāņu valodā ķīniešu valodas aizguvumi tiek izmantoti, lai veidotu oficiālo leksiku un tehniskos terminus. Piemēram, lai gan angļu valodā vietējie vārdi ir "moon" (mēness) un "horse" (zirgs), latīņu valodas termini "luna" un "equus" tiek izmantoti, lai izveidotu tādus tehniskus terminus kā "lunārais kalendārs", kas ir kalendārs, kura pamatā ir mēness, un "zirgzinātne", kas ir zinātne par zirgiem. Tāpat arī vietējais japāņu valodas vārds zirgs ir uma (kandži: 馬, hiragana: うま), bet ķīniešu valodas termins ir ba (kandži: 馬, hiragana: ば), ko lieto tādos terminos kā basha (kandži:馬車, hiragana: ばしゃ, nozīme: zirgu pajūgs), jōba (kanji:乗馬, hiragana: じょうば, nozīme: jāšana) un gunba (kanji:軍馬, hiragana: ぐんば, nozīme: kara zirgs).

Lielākā daļa ķīniešu valodas aizguvumu ir lietvārdi, un tie bieži vien sastāv no vairāk nekā vienas kandži (ķīniešu rakstu zīmes, ko lieto japāņu valodā). Lielākajai daļai kandži ir divu veidu izruna - on'jomi (no ķīniešu valodas aizgūto kandži izruna) un kun'jomi (japāņu valodas vārdu, kuros izmantoti kandži, vietējā izruna). Yamato kotoba vārdos izmanto kandži's kun'yomi. Savukārt japāņi parasti izmanto kun'yomi tikai viena kandži vārdiem, piemēram, 火 (on'yomi: ka, kas nozīmē: uguns), kas tiek izrunāts kā hi, un 山 (on'yomi: san, -zan, kas nozīmē: kalns), kas tiek izrunāts kā yama, tad, saliekot kopā abus kandži 火山, vārds netiks izrunāts ar to kun'yomi kā hiyama, bet gan ar to on'yomi kā kazan, kas saliktajā vārdā uguns+kalns nozīmē "vulkāns".

Ķīniešu-japāņu valodas runas daļas

Lai gan lielākā daļa ķīniešu valodas aizguvumu japāņu valodā ir lietvārdi, no tiem var veidot arī darbības vārdus, īpašības vārdus un apstākļa vārdus. Lai gan lielākā daļa japāņu valodas darbības vārdu ir vietējie japāņu valodas vārdi, no ķīniešu valodas aizguvumiem var veidot darbības vārdus, izmantojot formu -suru. Piemēram, ķīniešu valodas aizguvums vārds kinši (kandži: 禁止, hiragana:きんし) ir lietvārds, kas nozīmē "aizliegums" vai "aizliegums", bet, ja pēc tam pievieno -suru, kā tas ir, piemēram, kinši-suru (kandži un hiragana: 禁止する, tikai hiragana: きんしする), tas kļūst par darbības vārdu, kas nozīmē "aizliegt" vai "aizliegums". Arī īpašības vārdus var veidot no lietvārdiem, pievienojot tiem sufiksu -teki (的). Piemēram, ja vārds shikaku (kanji: 視覚, hiragana: しかく) ir lietvārds, kas nozīmē "redze" vai "redzes sajūta", tad, pēc tam pievienojot -teki, tas kļūst par vārdu shikaku-teki (kanji:視覚的, hiragana: しかくてき), kas ir īpašības vārds, kas nozīmē "vizuāls".

Japānā izgudrots sīn-japāņu valodas vārdu krājums

Lai gan kandži ir ķīniešu izgudrojums, japāņi ir radījuši arī daudzus ķīniešu valodā balstītus vārdus, kas tika pārņemti ķīniešu valodā. Šos vārdus sauc par wasei-kango (kandži: 和製漢語, hiragana: わせいかんご), kas nozīmē "japāņu radīti ķīniešu vārdi". Daudzi no šiem vārdiem apraksta lietas, kas ir raksturīgas tikai japāņiem, piemēram, Shintō (kandži:神道, hiragana: しんとう), dōjō (kandži:道場, hiragana:どうじょう), Bushidō (kanji:武士道, hiragana:ぶしどう), matcha (kanji:抹茶, hiragana:まっちゃ) un seppuku (kanji:切腹, hiragana:せっぷく).

Tā kā Japāna bija pirmā Austrumāzijas valsts, kas modernizējās, japāņi bija pirmie Austrumāzijā, kas iepazina jaunās tehnoloģijas un studiju jomas, un tāpēc viņi pirmie sāka lietot ķīniešu valodā balstītus nosaukumus, piemēram, telefons (denwa, kanji:電話, hiragana: でんわ), zinātne (kagaku, kanji:科学, hiragana:かがく) un filozofija (tetsugaku, kanji:哲学, hiragana: てつがく), un katrs no šiem terminiem ir pārņemts ķīniešu valodā kā diànhuà, kēxué un zhéxué tādā pašā secībā. Šo parādību sauc par reborrowing.