Vēsture

Wade-Giles (vienkāršotā ķīniešu: 威妥玛拼音 vai 韦氏拼音; tradicionālā ķīniešu: 威妥瑪拼音; pinyin: wēituǒmǎ pīnyīn), dažkārt saīsināti Wade, ir ķīniešu valodas romanizācijas sistēma. Tā balstās uz Pekinā lietoto mandarīnu valodas formu. Sistēmu 19. gadsimta vidū izstrādāja Tomass Vads (Thomas Wade), bet to pilnībā formulēja un publicēja Herberts Džilss (Herbert Giles) 1892. gadā savā ķīniešu-angļu valodas vārdnīcā. Wade‑Giles kļuva par galveno romanizācijas sistēmu angliski runājošajās valstīs lielāko daļu 20. gadsimta, un to plaši izmantoja standarta uzziņu grāmatās un daudzos vēstures, literatūras un politikas izdevumos.

Rakstības iezīmes

Wade‑Giles galvenā iezīme ir mēģinājums precīzi atspoguļot mandarīna fonoloģiskās atšķirības, it īpaši aspirāciju. Sistēmā aspirētos (elpojošos) līdzskaņus atzīmē ar apostrofu. Piemēram:

  • Pinyin ping Wade‑Giles rakstītu kā p'ing (aspirēts 'p'),
  • savukārt Pinyin bing Wade‑Giles rakstītu kā ping (neaspirēts 'p').

Tā kā mandarīnā fonoloģiskā atšķirība starp daudzām līdzskaņu pāru skaidri ir aspirācija (nevis balsīgums, kā tas raksturīgs angļu valodā), Wade‑Giles izmanto apostrofu, nevis atsevišķu burtu, lai norādītu šo atšķirību.

Wade‑Giles arī izmanto dizentrifikācijas zīmes un lauzumzīmes, piemēram, domuzīmes vai atstarpes, lai norobežotu zilbes, un savulaik varēja attēlot tonālos atšķirības ar diakritiskajām zīmēm vai skaitļiem (piem., tonusa numuri). Praksē to bieži atstāja bez toni norādošiem marķējumiem, īpaši populāros tekstos.

Praktiskās sekas un "bastardizācija"

Apostrofs un citi Wade‑Giles ortogrāfiskie marķieri nereti bija nesaprotami cilvēkiem, kuri nav apmācīti šajā sistēmā. Tādēļ daudzi lasītāji apostrofu ignorēja, lasot vai kopējot ķīniešu vārdus, kas noveda pie biežām izrunas kļūdām un nepareizām transkripcijām. Šādu, apostrofu pilnībā ignorējošu formu sauc par bastardizētu Wade‑Giles. No šā cēlās labi pazīstami angļu valodas ietekmēti veidi, piemēram, tao, tai chi un kung fu, kuri neatspoguļo oriģinālās mandarīna izrunas nianses un bieži rodas no apostrofu vai citu atzīmju izlaides.

Izplatība un mūsdienu statuss

Wade‑Giles aizvietoja agrāk plaši lietoto Nanjinas romanizācijas sistēmu, kas dominēja līdz 19. gadsimta beigām. 20. gadsimtā Wade‑Giles bija standarta transkripcijas sistēma daudzās rietumu publikācijās par Ķīnu un ķīniešu valodu. Tomēr pēckara un vēlākā laikmetā Wade‑Giles pakāpeniski tika aizstāta ar Hanyu Pinyin sistēmu, kura ir kļuvusi par starptautisko standartu (īpaši Ķīnas Tautas Republikā) un kura labāk atbilst mūsdienu fonoloģisko un vienotas grafikas prasībām.

Taču Wade‑Giles joprojām ir redzama daudzos vietvārdu un personvārdu variantos, īpaši darbos, kas publicēti pirms Pinyin plašas ieviešanas (līdz apmēram 1979. gadam) un arī Taivānā (Ķīnas Republikā) — kur Wade‑Giles vai tai radniecīgas formas ilgstoši tika lietotas oficiālajā un neoficiālajā transkripcijā. Pat ja oficiālā romanizācija dažviet tiek mainīta uz Pinyin vai citām sistēmām, Wade‑Giles formas paliek sastopamas uz ielu nosaukumiem, personu vārdos un vēsturiskos avotos.

Piemēri un ietekme uz populāro valodu

Wade‑Giles ietekmēja to, kā rietumu valodās tika pieņemti un atveidoti daudzi ķīniešu termini un vārdi. Dažas labi zināmas angļu valodā nostiprinājušās formas ir Wade‑Giles izcelsmes raksturotas vai radušās no bastardizētām variantēm; piemēri ietver iepriekš minētos tao, tai chi un kung fu, kā arī personu un vietu vārdus, kas reiz tika transliterēti Wade‑Giles formā.

Kopumā Wade‑Giles ir nozīmīga literārā un lingvistiskā tradīcija, kas palīdz saprast 19. un 20. gadsimta angļu‑ķīniešu kontaktus, vēsturiskos avotus un dažādas transkripcijas formas, kas joprojām sastopamas mūsdienu tekstos.