Afrikāta: fonētikas definīcija un piemēri (angļu, mandarīnu ķīniešu)
Afrikāti ir līdzskaņi, kas tiek izrunāti ar īslaicīgu slēgumu (stop) vai pieturzīmi, kam tūlīt pēc tam seko fricatīvs. Piemēram, afrikātē notiek slēguma fāze (kā pie /t/ vai /d/) un tūlītēja pāreja uz berzi (kā pie /ʃ/ vai /ʒ/), tādējādi veidojot vienu fonēmu, nevis divu atsevišķu līdzskaņu virkni. Šādu divu fāžu — slēguma un frikcijas — kombināciju bieži apzīmē ar vienu ortogrāfisko vai IPA simbolu, piemēram /t͡ʃ/ vai /d͡ʒ/. Afrikātes parasti ir homorganiskas (stop un fricatīvs ir tajā pašā vai ļoti tuvā artikulācijas vietā) un tiek traktētas kā vienots fonēmisks posms.
Piemēri angļu valodā
Angļu valodā izplatītākās afrikātes ir bezbalsīgā /t͡ʃ/ un balsīgā /d͡ʒ/. Tā, starp citu, cilvēki tās raksta dažādi; angļu valodā skaņu "ch" (IPA rakstīta kā /t͡ʃ/) parasti satiekam vārdos kā chat, church un watch, bet skaņu /d͡ʒ/ (balsīgā afrikāta) raksturo piemēri judge, jelly, gem. Ir gan balsīgās, gan bezbalsīgās afrikātes; angļu valodā tās ir attiecīgi /d͡ʒ/ (skaņa 'j') un /t͡ʃ/ (skaņa 'ch').
Atšķirība starp afrikātu un divu līdzskaņu secību (piem., /t/ + /ʃ/) var būt segmentāla vai morfoloģiska: daudzās valodās afrikāts uzvedas kā viens fonēms, piemēram, tas aizliedzies salikt ar citām segmentālām kombinācijām tāpat kā vienkāršs līdzskaņš (piem., fonoloģiskās kombinācijas, alofoni, stresa un īsināšanas likumi).
Piemēri un īpašības mandarīnu ķīniešu valodā
Mandarīnu ķīniešu valodā afrikātu sistēma atšķiras no angļu galvenokārt ar to, ka nepastāv balsīgās afrikātes — atšķirība fonēmu līmenī tiek realizēta ar aspirāciju (spēcīgāku izelpas eksplozīvu izdalījumu) nevis ar voicingu. Tātad mandarīnā ir pāri: aspirētā (spēcīgi izelpota) un neaspirētā (neelpotā) versija.
- Aspirētās afrikāti jeb elpojošās afrikāti: /t͡ɕʰ/ (pinyin 'q' — hanjuu pinyin pierakstā 'q'), /t͡sʰ/ (pinyin 'c') un /ʈ͡ʂʰ/ (pinyin 'ch').
- Neaspirētās afrikāti: /t͡ɕ/ (pinyin 'j'), /t͡s/ (pinyin 'z') un /ʈ͡ʂ/ (pinyin 'zh').
Šie trīs artikulācijas rindas parasti tiek aprakstītas kā:
- alveolo-palatal (j / t͡ɕ, q / t͡ɕʰ) — piemēri: ji (jī, 鸡) vs qi (qī, 七);
- alveolāri (z / t͡s, c / t͡sʰ) — piemēri: zi (zì, 字) vs ci (cì, 刺);
- retroflex / postalveolar (zh / ʈ͡ʂ, ch / ʈ͡ʂʰ) — piemēri: zhi (zhī, 知) vs chi (chī, 吃).
Ir svarīgi atzīmēt, ka pinyin zīmes 'x' un 'sh' atbilst fricatīviem (/ɕ/ un /ʂ/), nevis afrikātiem. Mandarīnā fonematiskā kontrasta vietā bieži lieto aspirāciju (nevis balsīgumu), tāpēc nav jūtamu balsīgo afrikātu kā, piemēram, angļu /d͡ʒ/.
Kopsavilkums
Afrikāti ir kombinēti slēguma un berzes līdzskaņi, kas fonoloģiski tiek apstrādāti kā viens segments. Valodās tie var atšķirties pēc balss (voicing), aspirācijas, un artikulācijas vietas. Angļu valodā parasti ir /t͡ʃ/ un /d͡ʒ/, savukārt mandarīnā galvenā opozīcija ir aspirētā pret neaspirēto (piem., /t͡ɕʰ/ vs /t͡ɕ/, /t͡sʰ/ vs /t͡s/, /ʈ͡ʂʰ/ vs /ʈ͡ʂ/).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir afrikāti?
A: Afrikāti ir līdzskaņi, kas tiek izrunāti ar pieturas punktu un tūlīt pēc tā seko fricatīvs.
J: Vai var būt gan bezskaņas, gan balsīgie afrikāti?
A: Jā, var būt gan balsīgie, gan bezbalsīgie afrikāti.
J: Kādi ir balsīgo un bezbalsīgo afrikātu piemēri angļu valodā?
A: Angļu valodā balsīgo un bezbalsīgo afrikātu piemēri ir attiecīgi /d͡ʒ/ (skaņa 'j') un /t͡ʃ/ (skaņa 'ch').
J: Kā mandarīnu ķīniešu valodā tiek atdalītas afrikāti?
A: Mandarīnu ķīniešu valodā afrikāti tiek atdalīta pēc aspirācijas vai elpas, jo balsīgo afrikātu nav.
J: Kādas ir aspirētās afrikāti mandarīnu ķīniešu valodā?
A: Mandarīnu ķīniešu valodā aspirētās afrikātes ir /t͡ɕʰ/ (hanjuu pinyin rakstīts kā 'q'), /t͡sʰ/ ('c') un /ʈ͡ʂʰ/ ('ch').
J: Kādas ir mandarīnu ķīniešu valodā neizslīpētās afrikātes?
A: Mandarīnu ķīniešu valodā neaspirētās afrikātes ir /t͡ɕ/ ('j'), /t͡s/ ('z') un /ʈ͡ʂ/ ('zh').
J: Kā IPA rakstīt skaņas "ch" un "j"?
A: Skaņu "ch" IPA valodā raksta kā /t͡ʃ/, bet skaņu "j" IPA valodā raksta kā /d͡ʒ/.
