Zhuyin
Zhuyin Fuhao, bieži saīsināts kā zhuyin un parasti saukts par bopomofo, ir uz skaņu balstīts ķīniešu valodas rakstības veids. Ķīniešu valodā "bo", "po", "mo" un "fo" ir pirmās četras no pieejamo zilbju tradicionālās secības. Rezultātā šīs četras zilbes kopā ir izmantotas, lai apzīmētu daudzas dažādas fonētiskās sistēmas. Ķīniešu valodā runājošajiem, kuri pirmo reizi iepazinās ar zhuyin sistēmu, "bopomofo" nozīmē zhuyin fuhao.
Zhuyin rakstzīmes tipogrāfiskajos fontos ir attēlotas tā, it kā tās būtu zīmētas ar tintes otu (kā parastajā rakstībā). Tās ir kodētas Unicode bopomofo blokā, diapazonā U+3105 ... U+312D.
Vēsture
Pēc Ķīnas pēdējā imperatora gāšanas Sinhai revolūcijas laikā 1911. gadā jaunā Ķīnas valdība izveidoja Zhuyin, lai palīdzētu vienkāršiem cilvēkiem vieglāk lasīt. Tomēr Ķīnas Komunistiskā partija, tostarp pats Mao Dzeduns, vēlējās pilnībā aizliegt ķīniešu rakstību un aizstāt to ar latīņu alfabētu. Kad 1949. gadā Tautas atbrīvošanas armija sakāva Kuomintangu (Ķīnas Republikas dibinātājpartiju) un aizsūtīja to trimdā uz Taivānu, Zhuyin lietošana kontinentālajā Ķīnā tika pārtraukta, jo ĶKP bija ieinteresēta izmantot latīņu alfabētu, lai ķīniešu valodu rakstītu fonētiski. Tomēr Taivānā Zhuyin joprojām tiek plaši lietots, jo ar to raksta ķīniešu valodā uz datoru un telefonu tastatūrām.
Funkcijas
Zhuyin tika izveidots, lai precīzi atveidotu mandarīnu ķīniešu valodas skaņas. Simboli ir iedalīti divās kategorijās - sākumbalsis (pirmās skaņas zilbē) un galotne (galvenais patskanis, slīdošais līdzskanis ([y/i; IPA:/j/] un [w/u; IPA:/w/]), kas nāk pirms galvenā patskaņa, un visas skaņas, kas nāk pēc tā). Ir 4 toņu zīmes, kas apzīmē 5 mandarīnu valodas toņus.
