Šōva ēra (1926–1989): Japānas periods, imperators Hirohito
Shōwa periods (昭和時代, Shōwa jidai), pazīstams arī kā Shōwa ēra, bija japāņu ēras nosaukums (年号, nengō, lit. "gada nosaukums") pēc Taishō un pirms Heisei. Šis periods sākās 1926. gada 25. decembrī un beidzās 1989. gada 7. janvārī. Šajā laikā imperators bija Šōwa-tennō ((昭和天皇), pazīstams arī kā Hirohito (裕仁)).
Nengō Shōwa nozīmē "Spilgtā harmonija".
Tā bija viena no garākajām un visvairāk pārmaiņu piepildītajām ēram Japānas modernajā vēsturē — vairāk nekā 62 gadus ilgs periods, kurā notika nozīmīgas politiskas, sociālas, ekonomiskas un kultūras pārvērtības. Šajā laikā Japāna pārgāja no militāristiskas ekspansijas un kara līdz zaudējumam Otrajā pasaules karā, okupācijai, konstitucionālai transformācijai un straujai pēckara ekonomiskai atveseļošanai.
Galvenie vēsturiskie posmi
- 1926–1930. gadi: politiskās konkurences un militārās ietekmes pieaugums; 1931. gadā Japāna okupēja Mandžūriju.
- 1937–1945: plaša mēroga karadarbība Ķīnā (Otrais ķīniešu–japāņu karš) un vēlāk daļa no Otrā pasaules kara. 1941. gada 7.–8. decembrī Japāna uzbruka Pearl Harbor, kas noveda pie tiešas cīņas ar ASV un tās sabiedrotajiem.
- 1945: pēc Hirošimas un Nagasaki atombumbu uzbrukumiem un Padomes prasībām Japāna paziņoja par kapitulāciju 1945. gada 15. augustā; oficiālā padoties akti tika parakstīti 2. septembrī.
- 1945–1952: ASV vadīta okupācija (Allied Occupation), lielas institucionālas reformas — tai skaitā 1947. gada konstitūcija, kas pārvērta imperatoru par konstitucionālu simbolu un iekļāva kara atteikuma normu (9. pants).
- 1950.–1970. gadi: strauja ekonomiskā izaugsme — tā dēvētais "Japānas ekonomiskais brīnums" — industrializācija, eksporta paplašināšanās, 1964. gada Tokijas olimpisko spēļu rīkošana kā atspulgs atgūšanās.
- 1970. gadi un turpmāk: enerģētikas krīzes, strukturālas pārmaiņas ekonomikā, tehnoloģiju un automobiļu industrijas izaugsme; 1980. gados Japāna kļuva par vienu no pasaules vadošajām ekonomikām.
Imperators Hirohito un viņa loma
Hirohito (Šōwa-tennō) valdīja visu ēru. Viņa personība un loma ir bijusi ilgstošu vēstures un tiesību diskusiju priekšmets. Pēc kara Hirohito saglabāja imperatora titulu, bet pēc 1947. gada konstitūcijas viņš kļuva par simbolu, kam nebija politiskas varas — tās funkcijas pārņēma demokrātiskas institūcijas. Daļa pētnieku un sabiedrības turpina diskutēt par imperatora atbildību kara gaitā, bet pēc kara viņš aktīvi piedalījās Japānas atjaunošanā un valsts simboliskajā saliedēšanā.
Kultūra, tehnoloģijas un sabiedrības pārmaiņas
Shōwa perioda laikā Japāna piedzīvoja lielas kultūras un sociālās transformācijas: rietumniecības ietekme, masu kultūras attīstība (kino, literatūra, mūzika), popkultūras rašanās un tūlītēja tehnoloģiskā modernizācija. Japānas filmu un literatūras skola, kā arī arhitektūra un dizains guva starptautisku atzinību (piem., Akira Kurosawa, Yasunari Kawabata, Kenzaburō Ōe u. c.).
Traģēdijas un mantojums
Shōwa ēra ietver nopietnas traģēdijas — kara postījumus, bēgļu krīzes, civiliedzīvotāju upurus un kodoluzbrukumu sekas. Tajā pašā laikā tā atstāja spēcīgu mantojumu: pāreju uz demokrātiju, otrreizēju ekonomikas uzplaukumu, modernu sabiedrību un starptautisku integrāciju. 1989. gada 7. janvārī, Hirohito nāves brīdī, beidzās Shōwa ēra, un viņu nomainīja dēls, imperators Akihito, kas iezīmēja Heisei laikmeta sākumu.
Svarīgākie datumi (kopsavilkums)
- 1926. gada 25. decembris — Shōwa ēras sākums
- 1931–1945 — ekspansija un karadarbība Āzijā
- 1945. gada 15. augusts — kara beigšana (Japānas paziņojums par kapitulāciju)
- 1947 — Jaunā konstitūcija stājas spēkā
- 1952 — Okupācijas beigas, Japāna atgūst suverenitāti
- 1964 — Tokijas olimpiskās spēles
- 1989. gada 7. janvāris — Shōwa ēras beigas (Hirohito nāve)
Shōwa periods ir sarežģīts un daudzslāņains vēstures posms, kas joprojām tiek pētīts un interpretēts — gan kā laiks postošiem konfliktiem, gan arī kā periods, kurā Japāna pārveidojās par moderno, ekonomiski spēcīgu un kultūras ziņā ietekmīgu valsti.
Shōwa perioda notikumi
Šo periodu jeb laikmetu veido gadi, kad Šōva bija Japānas monarhs.
Otrā pasaules kara darbība bija nozīmīga šī laikmeta sastāvdaļa.
- 1979 (Shōwa 54): 5. G7 samits Tokijā
- 1986 (Shōwa 61): 12. G7 samits Tokijā
Politika
- 1926 (Shōwa 1): Imperators Taišō nomira, un Wakatsuki Reijirō bija premjerministrs pārejas laikā.
- 1927 (Shōwa 2): Tanaka Giichi kļūst par 26. premjerministru
- 1929 (Shōwa 4): Osači Hamaguči kļūst par 27. premjerministru
- 1931 (Shōwa 6): Wakatsuki kļūst par 28. premjerministru
- 1931 (Shōwa 6): Inukai Tsuyoshi kļūst par 29. premjerministru
- 1932 (Shōwa 7): Saitō Makoto kļūst par 30. premjerministru
- 1934 (Shōwa 9): Keisuke Okada kļūst par 31. premjerministru
- 1936 (Shōwa 11): Koki Hirota kļūst par 32. premjerministru
- 1937 (Shōwa 12): Senjuro Hajaši kļūst par 33. premjerministru
- 1937 (Shōwa 12): Fumimaro Konoe kļūst par 34. premjerministru
- 1939 (Shōwa 14): Hiranuma Kiichirō kļūst par 35. premjerministru.
- 1939 (Shōwa 14): Nobuyuki Abe kļūst par 36. premjerministru
- 1940 (Shōwa 15): Mitsumasa Yonai kļūst par 37. premjerministru
- 1940 (Shōwa 15): Konoe kļūst par 38. premjerministru
- 1941 (Shōwa 16): Konoe kļūst par 39. premjerministru
- 1941 (Shōwa 16): Hideki Tojo kļūst par 40. premjerministru.
- 1944 (Shōwa 19): Kuniaki Koiso kļūst par 41. premjerministru
- 1945 (Shōwa 20): Kantaro Suzuki kļūst par 42. premjerministru
- 1945 (Shōwa 21): Naruhiko Higašikuni kļūst par 43. premjerministru
- 1945 (Shōwa 21): Kijuro Šidehara kļūst par 44. premjerministru
- 1946 (Shōwa 22): Shigeru Yoshida kļūst par 45. premjerministru
- 1947 (Shōwa 23): Tetsu Katayama kļūst par 46. premjerministru
- 1948 (Shōwa 24): Hitoshi Ashida kļūst par 47. premjerministru.
- 1948 (Shōwa 24): Jošida kļūst par 48. premjerministru
- 1949 (Shōwa 25): Jošida kļūst par 49. premjerministru
- 1952 (Shōwa 27): Jošida kļūst par 50. premjerministru
- 1953 (Shōwa 28): Jošida kļuva par 51. premjerministru
- 1954 (Shōwa 29): Ičiro Hatojama kļūst par 52. premjerministru
- 1955 (Shōwa 30): Hatoyama kļūst par 53. premjerministru.
- 1955 (Shōwa 30): Hatoyama kļūst par 54. premjerministru.
- 1956 (Shōwa 31): Tanzan Ishibashi kļūst par 55. premjerministru
- 1957 (Shōwa 32): Nobusuke Kishi kļūst par 56. premjerministru
- 1958 (Shōwa 33): Kiši kļūst par 57. premjerministru
- 1960 (Shōwa 35): Hayato Ikeda kļūst par 58. premjerministru
- 1960 (Shōwa 35): Ikeda kļūst par 59. premjerministru
- 1963 (Shōwa 38): Ikeda kļūst par 60. premjerministru
- 1964 (Shōwa 39): Eisaku Sato kļūst par 61. premjerministru
- 1967 (Shōwa 42): Sato kļūst par 62. premjerministru
- 1970 (Shōwa 45): Sato kļūst par 63. premjerministru
- 1972 (Shōwa 47): Kakuei Tanaka kļūst par 64. premjerministru
- 1972 (Shōwa 47): Tanaka kļūst par 65. premjerministru
- 1974 (Shōwa 49): Takeo Miki kļūst par 66. premjerministru
- 1976 (Shōwa 51): Takeo Fukuda kļūst par 67. premjerministru
- 1978 (Shōwa 53): Masajoši Ohira kļūst par 68. premjerministru
- 1979 (Shōwa 54): Ohira kļūst par 69. premjerministru
- 1980 (Shōwa 55): Zenko Suzuki kļūst par 70. premjerministru
- 1982 (Shōwa 57): Jasuhiro Nakasone kļūst par 71. premjerministru
- 1983 (Shōwa 58): Nakasone kļūst par 72. premjerministru
- 1986 (Shōwa 61): Nakasone kļūst par 73. premjerministru
- 1987 (Shōwa 62): Noboru Takešita kļūst par 74. premjerministru
Galerija
· 
1928. gada vispārējo vēlēšanu plakāts
· 
Ministru prezidents Šigeru Jošida 1951. gada septembrī paraksta Sanfrancisko līgumu.
· 
Īpaša monēta, kas kalta 1964. gada vasaras olimpiskajām spēlēm
Saistītās lapas
- 100 Japānas ainavas (Shōwa periods)
- Japānas imperatoru saraksts
- Japāņu laikmeta nosaukums
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Shōwa periods?
A: Shōwa periods bija Japānas vēstures periods no 1926. līdz 1989. gadam.
J: Kad sākās un beidzās Shōwa periods?
A: Shōwa periods sākās 1926. gada 25. decembrī un beidzās 1989. gada 7. janvārī.
J: Kas bija imperators Shōwa perioda laikā?
A: Shōwa perioda imperators bija Shōwa-tennō, pazīstams arī kā Hirohito.
J: Ko nozīmē nengō Shōwa?
A: Nengō Shōwa nozīmē "Spilgtā harmonija".
J: Kāds bija Shōwa perioda ilgums salīdzinājumā ar citiem Japānas laikmetiem?
A: Shōwa periods bija garākais periods vai laikmets Japānas vēsturē.
J: Kas ir nengō?
A: Nengō ir japāņu laikmeta nosaukums, kas ir gadu skaitīšanas veids Japānā.
J: Kuras ēras bija pirms un pēc Šōwa perioda?
A: Pirms Shōwa perioda bija Taishō periods, bet pēc tā sekoja Heisei periods.
