Shōwa periods (昭和時代, Shōwa jidai), pazīstams arī kā Shōwa ēra, bija japāņu ēras nosaukums (年号, nengō, lit. "gada nosaukums") pēc Taishō un pirms Heisei. Šis periods sākās 1926. gada 25. decembrī un beidzās 1989. gada 7. janvārī. Šajā laikā imperators bija Šōwa-tennō ((昭和天皇), pazīstams arī kā Hirohito (裕仁)).
Nengō Shōwa nozīmē "Spilgtā harmonija".
Tā bija viena no garākajām un visvairāk pārmaiņu piepildītajām ēram Japānas modernajā vēsturē — vairāk nekā 62 gadus ilgs periods, kurā notika nozīmīgas politiskas, sociālas, ekonomiskas un kultūras pārvērtības. Šajā laikā Japāna pārgāja no militāristiskas ekspansijas un kara līdz zaudējumam Otrajā pasaules karā, okupācijai, konstitucionālai transformācijai un straujai pēckara ekonomiskai atveseļošanai.
Galvenie vēsturiskie posmi
- 1926–1930. gadi: politiskās konkurences un militārās ietekmes pieaugums; 1931. gadā Japāna okupēja Mandžūriju.
- 1937–1945: plaša mēroga karadarbība Ķīnā (Otrais ķīniešu–japāņu karš) un vēlāk daļa no Otrā pasaules kara. 1941. gada 7.–8. decembrī Japāna uzbruka Pearl Harbor, kas noveda pie tiešas cīņas ar ASV un tās sabiedrotajiem.
- 1945: pēc Hirošimas un Nagasaki atombumbu uzbrukumiem un Padomes prasībām Japāna paziņoja par kapitulāciju 1945. gada 15. augustā; oficiālā padoties akti tika parakstīti 2. septembrī.
- 1945–1952: ASV vadīta okupācija (Allied Occupation), lielas institucionālas reformas — tai skaitā 1947. gada konstitūcija, kas pārvērta imperatoru par konstitucionālu simbolu un iekļāva kara atteikuma normu (9. pants).
- 1950.–1970. gadi: strauja ekonomiskā izaugsme — tā dēvētais "Japānas ekonomiskais brīnums" — industrializācija, eksporta paplašināšanās, 1964. gada Tokijas olimpisko spēļu rīkošana kā atspulgs atgūšanās.
- 1970. gadi un turpmāk: enerģētikas krīzes, strukturālas pārmaiņas ekonomikā, tehnoloģiju un automobiļu industrijas izaugsme; 1980. gados Japāna kļuva par vienu no pasaules vadošajām ekonomikām.
Imperators Hirohito un viņa loma
Hirohito (Šōwa-tennō) valdīja visu ēru. Viņa personība un loma ir bijusi ilgstošu vēstures un tiesību diskusiju priekšmets. Pēc kara Hirohito saglabāja imperatora titulu, bet pēc 1947. gada konstitūcijas viņš kļuva par simbolu, kam nebija politiskas varas — tās funkcijas pārņēma demokrātiskas institūcijas. Daļa pētnieku un sabiedrības turpina diskutēt par imperatora atbildību kara gaitā, bet pēc kara viņš aktīvi piedalījās Japānas atjaunošanā un valsts simboliskajā saliedēšanā.
Kultūra, tehnoloģijas un sabiedrības pārmaiņas
Shōwa perioda laikā Japāna piedzīvoja lielas kultūras un sociālās transformācijas: rietumniecības ietekme, masu kultūras attīstība (kino, literatūra, mūzika), popkultūras rašanās un tūlītēja tehnoloģiskā modernizācija. Japānas filmu un literatūras skola, kā arī arhitektūra un dizains guva starptautisku atzinību (piem., Akira Kurosawa, Yasunari Kawabata, Kenzaburō Ōe u. c.).
Traģēdijas un mantojums
Shōwa ēra ietver nopietnas traģēdijas — kara postījumus, bēgļu krīzes, civiliedzīvotāju upurus un kodoluzbrukumu sekas. Tajā pašā laikā tā atstāja spēcīgu mantojumu: pāreju uz demokrātiju, otrreizēju ekonomikas uzplaukumu, modernu sabiedrību un starptautisku integrāciju. 1989. gada 7. janvārī, Hirohito nāves brīdī, beidzās Shōwa ēra, un viņu nomainīja dēls, imperators Akihito, kas iezīmēja Heisei laikmeta sākumu.
Svarīgākie datumi (kopsavilkums)
- 1926. gada 25. decembris — Shōwa ēras sākums
- 1931–1945 — ekspansija un karadarbība Āzijā
- 1945. gada 15. augusts — kara beigšana (Japānas paziņojums par kapitulāciju)
- 1947 — Jaunā konstitūcija stājas spēkā
- 1952 — Okupācijas beigas, Japāna atgūst suverenitāti
- 1964 — Tokijas olimpiskās spēles
- 1989. gada 7. janvāris — Shōwa ēras beigas (Hirohito nāve)
Shōwa periods ir sarežģīts un daudzslāņains vēstures posms, kas joprojām tiek pētīts un interpretēts — gan kā laiks postošiem konfliktiem, gan arī kā periods, kurā Japāna pārveidojās par moderno, ekonomiski spēcīgu un kultūras ziņā ietekmīgu valsti.
