Taishō periods

Taišō periods (大正時代, Taishō jidai), pazīstams arī kā Taišō ēra, bija japāņu laikmeta nosaukums (年号,, nengō,, lit. "gada nosaukums") pēc Meidži un pirms Šōva. Šis periods sākās 1912. gada 30. jūlijā un beidzās 1926. gada 25. decembrī. Šajā laikā imperators bija imperators Taishō-tennō (大正天皇).

Nengō Taishō nozīmē "Lielais taisnīgums" vai "Lielā taisnība".

Taišō perioda notikumi

Šo periodu jeb laikmetu veido gadi, kad Taišō bija Japānas monarhs.

  • 1920. gads (Taishō 9): Pirmā Japānas tautas skaitīšana, 77 miljoni iedzīvotāju
  • 1921 (Taishō 10): Princis Hirohito tika iecelts par regentu (sesshō).
  • 1923 (Taishō 12): Lielā Kantō zemestrīce;
  • 1925 (Taishō 14): Imperators akceptē principu, ka balsstiesības ir ikvienam

Politika

  • 1912 (Taishō 1): Pārejas laikā premjerministra amatu ieņēma Saionji Kinmochi.
  • 1912 (Taishō 1): Katsura Tarō kļūst par 15. Japānas premjerministru
  • 1913 (Taishō 2): Jamamoto Gonbee kļūst par 16. premjerministru
  • 1914 (Taishō 3): Ōkuma Shigenobu kļūst par 17. premjerministru
  • 1916 (Taishō 5): Terauči Masatake kļūst par 18. premjerministru
  • 1918. gads (Taishō 7): Hara Takaši kļūst par 19. premjerministru.
  • 1921 (Taishō 10): Takahaši Korekijo kļūst par 20. premjerministru
  • 1922 (Taishō 11): Katō Tomosaburō kļūst par 21. premjerministru
  • 1923 (Taishō 12): Jamamoto kļūst par 22. premjerministru
  • 1924 (Taishō 13): Kiyoura Keigo kļūst par 23. premjerministru
  • 1924 (Taishō 13): Katō Takaaki kļūst par 24. premjerministru
  • 1926. gads (Taishō 15):Wakatsuki Reijirō kļūst par 25. premjerministru.

Galerija

·        

·        

Ginza Tokijā pēc 1923. gada zemestrīces

Saistītās lapas


AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3