Meidži periods (1868–1912): Japānas modernizācija un reformas

Meidži periods (1868–1912): Japānas straujā modernizācija, politiskās un sociālās reformas, industrializācija un rietumu ietekme — ceļš uz mūsdienu Japānu.

Meidži periods (明治時代, Meidži-jidai), pazīstams arī kā Meidži ēra, bija japāņu laikmeta nosaukums (年号, nengō, burtiski "gada nosaukums"), kas sekoja pēc Keiō un bija pirms Taishō. Šis periods oficiāli sākās 1868. gada septembrī un beidzās 1912. gada jūlijā. Šajā laikā imperators bija Meiji-tennō (明治天皇).

Nengō Meidži parasti tulko kā "Apgaismota valdība" vai "Apgaismota varas pārvalde".

Fons un Meidži restaurācija

Meidži periods sākās pēc politiskās pārejas, ko sauc par Meidži restaurāciju (1868). Tās laikā tika gāzts Tokugavas šogunāta režīms, atjaunota imperatora vara un sākta ātra centralizācija un modernizācija. Galvenie spēki, kas veicināja pārmaiņas, bija daudzas rietumnieciskas ietekmes un iekšpolitiskas spiediena kombinācijas — iekšējā krīze, ārvalstu spiediens un vietējo domātāju vēlme konkurēt ar Eiropas lielvalstīm.

Galvenās institucionālās un politiskās reformas

• Feodālo struktūru likvidēšana: 1871. gadā tika atcelta han sistēma (saimniecību-domeni) un izveidotas prefektūras, nostiprinot centrālo administrāciju.
• Saimniecības pārveide un zeme nodokļu reforma: 1873. gada zemes nodokļa reforma (Land Tax Reform) stabilizēja valsts ieņēmumus un veicināja kapitāla uzkrāšanos rūpniecībai.
• Konstitūcija un parlamenta izveide: 1889. gadā tika pieņemta Meidži konstitūcija, kura iekaroja vietu modernā valsts iekārtā; 1890. gadā sanāca pirmais parlamenta (Diēta) sessions.
• Sekulāra tiesiskā sistēma: tika ieviesti moderni civiltiesību un krimināltiesību kodeksi, iedvesmojoties no kontinentālajiem (īpaši Vācijas un Francijas) modeļiem.

Ekonomiskā modernizācija un rūpniecība

Valsts aktīvi veicināja rūpniecības attīstību — būvēja dzelzceļus (pirmā dzelzceļa līnija starp Tokiju un Jokohamu tika atklāta 1872. gadā), ostas, telegrāfu tīklus un attīstīja finanšu sistēmu. Tika atbalstītas tekstilrūpniecība (īpaši zīda un kokvilnas ražošana), smagā rūpniecība un kuģu būve. Radās lielas privātas konglomerātu grupas — zaibatsu (piemēram, Mitsubishi, Mitsui, Sumitomo), kas kļuva par ekonomikas stūrakmeņiem.

Izglītība, kultūra un sabiedrība

• Izglītības sistēma: tika ieviesta valsts pamatizglītība un skolu tīkls; 1872. gada izglītības reforma noteica pamata izglītību kā valsts prioritāti, lai izaudzinātu kvalificētu darbaspēku un valsts locekļus.
• Sabiedriskās kārtas pārmaiņas: samuraju klase zaudēja savas privilēģijas (stipendiju atcelšana), radot sociālus spriedumus un dažas sacelšanās, piemēram, Satsuma sacelšanās (1877) ar Saigō Takamori vadībā.
• Kultūras sintezēšana: Rietumu idejas, modes, arhitektūra un zinātne tika absorbētas un pielāgotas japāņu tradīcijām; attīstījās jauna literatūra un mākslas virzieni.

Militārā modernizācija un ārpolitika

Meidži valdība īstenoja ātru armijas un flotes modernizāciju — ieviesa vispārēju konskripciju (1873) un pārņēma Eiropas militārās organizācijas principus, jo īpaši vācu modeļus. Modernizētā armija un flote ļāva Japānai iesaistīties un uzvarēt vairākos konfliktos, nostiprinot tās kā reģiona varu:

• Sinojapānas karš (1894–1895): uzvara pret Ķīnu nodrošināja Japānai starptautisku ietekmi; pēc Šimonosekas miera līguma Japāna ieguva Tjendu (Taiwānu) un paplašināja ietekmi Korejā.
• Rusko-japānas karš (1904–1905): Japānas uzvara pār Krieviju (Portsmutas līgums) atzina tās ambīcijas Klusā okeāna ziemeļaustrumos un izraisīja starptautisku pārsteigumu, apliecinot Japānas jauno militāro spēku.
• Korejas aneksija: pēc pakāpeniskas ietekmes nostiprināšanas Japāna izsludināja Korejas protektorātu 1905. gadā un 1910. gadā formāli anektēja Koreju — process, kas notika Meidži perioda noslēgumā un atstāja ilgstošas sekas.

Starptautiskā integrācija un diplomātija

Meidži valdība mērķtiecīgi strādāja, lai atceltu neizdevīgās koncesijas un vienlīdzīgi līgumus ar rietumu valstīm, modernizējot tiesu sistēmu un diplomātiju. Japāna iegāja starptautiskajās tirgus attiecībās, izveidoja mūsdienīgas banku struktūras un viesa augstu ekspertīzi rūpniecībā un tehnoloģijās, piemēram, caur Izglītības misijām (Iwakura misija 1871–1873), kas studēja un sludināja rietumu institūciju praksi.

Sekas un mantojums

• Meidži periods pārvērta Japānu no izolētas feodālas valsts par industrializētu imperiālu lielvalsti.
• Politiskā centralizācija, konstitucionālā kārtība un ekonomiskā bāze ļāva valstij kļūt par svarīgu spēlētāju reģionā un pasaulē.
• Tajā pašā laikā notika arī nelīdzsvarotība: strauja urbanizācija, sociālas spriedzes, imperialistiskas ambīcijas un jaunu ārpolitisku konfliktu rašanās, kas vēlāk ietekmēs 20. gadsimta notikumus.

Kopsavilkums

Meidži periods (1868–1912) bija laiks, kad Japāna apzināti un sistemātiski īstenoja modernizāciju — politiskā, ekonomiskā, militārā un sociālā līmenī. Šīs reformas un pārmaiņas padarīja Japānu par pirmo Āzijas valstīm, kas veiksmīgi industrializējās un kļuva par imperiālu lielvaru, sagatavojot pamatu turpmākai 20. gadsimta attīstībai.

Meklēt pēc burta