Molotova–Ribentropa pakts: 1939. gada neuzbrukšanas līgums un slepenie protokoli
Molotova–Ribentropa pakts (1939): neuzbrukšanas līgums un slepenie protokoli, kas izraisīja Polijas sadali un Otrā pasaules kara sākumu — padziļināts vēsturiskais pārskats.
1939. gada 23. augustā Vjačeslavs Molotovs (padomju ārlietu ministrs, kas strādāja Staļina uzdevumā) un Joahims fon Ribentrops (nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs, kas strādāja Hitlera uzdevumā) parakstīja Molotova-Ribentropa paktu (pazīstams arī kā nacistu un padomju pakts). Pakts solīja, ka ne Padomju Savienība, ne nacistiskā Vācija neuzbruks viena otrai. Pakta slepenajā daļā tika noteiktas interešu sfēras, kas vēlāk kļuva par robežām, kad tās iebruka un sadalīja savā starpā arī Poliju.
1939. gada 1. septembrī sākās nacistiskās Vācijas iebrukums Polijā. Padomju iebrukums Polijā sākās tā paša gada 17. septembrī.
Padomju varas iestādes sagūstīja un internēja aptuveni 250 000 līdz 454 700 poļu karavīru un policistu. 125 000 no tiem tika ieslodzīti NKVD pārvaldītajās nometnēs. Vāciešiem tika nodoti 43 000 karavīru, kas dzimuši Polijas rietumos, kuri tolaik atradās vācu kontrolē; savukārt padomju vara no vāciešiem saņēma 13 575 poļu gūstekņus. Tas liecina par nacistu un padomju ciešo sadarbību.
Francija un Lielbritānija drīz vien pieteica karu, jo abas valstis bija noslēgušas līgumus, kuros bija apņēmušās aizstāvēt Poliju, ja tai tiktu uzbrukts. Ne viena, ne otra valsts nebija noskaņota uz karu, tāpēc kādu laiku Polijai nevarēja palīdzēt. Taču faktiski Otrais pasaules karš bija sācies.
Vēlāk Hitlers lauza līgumu ar PSRS. 1941. gada jūnijā viņš iebruka Padomju Savienībā (operācija "Barbarosa"). Tā bija daļa no vairākiem Otrā pasaules kara konfliktiem.
Slepenie protokoli un to saturs
Molotova–Ribentropa pakts oficiāli bija neuzbrukšanas līgums, taču pie tam bija pievienota slepena papildu protokola daļa, kas nebija publiskota. Tajā bija noteiktas interešu sfēras Austrumeiropā — vairākas valstis un teritorijas tika sadalītas starp Vāciju un Padomju Savienību. Praktiski tas nozīmēja, ka Polija, Baltijas valstis, daļa Somijas un Bessarabija (mūsdienu Moldovas teritorija) nonāca PSRS ietekmē vai tika atdota padomju interesēm, kamēr Vācija ieguva brīvību rīkoties rietumos. Par sadalīšanas līniju Polijas teritorijā vēsturiski tiek minētas upes Nareva, Visla un Sāna kā aptuvenā demar-kācijas līnija.
Sekas Polijai un tautām
- Divkāršais iebrukums: 1939. gada 1. septembrī Vācija iebruka Polijā no rietumiem, bet 17. septembrī PSRS iebruka no austrumiem, izraisot valsts sagrāvi un okupāciju.
- Gūstekņu un represiju vilnis: tūkstošiem poļu karavīru un civiliedzīvotāju tika arestēti, internēti vai deportēti. Starp visnopietnākajiem noziegumiem bija 1940. gada NKVD īstenotās masu slepkavības (piem., Katinas egzekūcijas), kurās gāja bojā apmēram 22 000 poļu virsnieku un intelektuāļu.
- Teritoriālas izmaiņas: Austrumpolija tika anektēta un iekļauta PSRS sastāvā, izraisot plašas demogrāfiskas un juridiskas pārmaiņas reģionā.
Sekas Baltijas valstīm un Somijai
Slepenais protokols un sekojoša diplomātiska spiediena kampaņa ļāva PSRS prasīt militārus līgumus ar Baltijas valstīm un Somiju. 1939. gada rudenī Igaunija, Latvija un Lietuva tika nospiestas pieņemt padomju "bāzes līgumus", kas ļāva izvietot padomju karaspēku to teritorijās. 1940. gada vasarā sekoja pilnīga okupācija un aneksija — Baltijas valstu neatkarība tika pārtraukta līdz Vācijas iebrukumam 1941. gadā. Savukārt Somijā 1939.–1940. gadā notika Ziemas karš, kurā Somija cieta teritoriju zaudējumus, taču saglabāja savu valsts neatkarību.
Starptautiskā reakcija un vēsturiskā nozīme
Rietumu valstu reakcija — Lielbritānija un Francija Polijai deklarēja karu Vācijai 1939. gada sākumā, tomēr praktiska palīdzība policēkā bija ierobežota, un Polija drīz tika sadragāta. Molotova–Ribentropa pakts deva Hitleram brīvību sākt plašāku rietumu agresiju, bet arī PSRS laika iegādei, lai stiprinātu savas robežas un ieņemtu jaunus ģeopolitiskus ieguvumus.
PSRS ilgstoši noliedza slepeno protokolu esamību; tomēr vēlāk — pieņemot atklātības un arhīvu publicēšanas procesu — tie tika atzīti par autentiskiem un kļuva par būtisku liecību par 1939. gada notikumu patieso raksturu. Pakts un tā slepenie pielikumi līdz mūsdienām paliek kā simbols par realpolitik, starptautisko alianšu neparedzamību un to postošo ietekmi uz tūkstošiem cilvēku.
Galu galā: Molotova–Ribentropa pakts iezīmēja pāreju no starpkaru diplomātijas uz brutālu teritoriju ballīti starp diviem totalitāriem režīmiem. Tā sekas — cilvēku upuri, deportācijas, aneksijas un kara izraisītā postaža — bija jūtamas visā reģionā gadiem ilgi.
Molotovs (pa kreisi) un fon Ribentrops (pa labi) paspiež viens otram roku pēc līguma parakstīšanas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Molotova-Ribentropa pakts?
A: Molotova-Ribentropa pakts, pazīstams arī kā nacistu un padomju pakts, bija vienošanās, ko 1939. gada 23. augustā parakstīja Vjačeslavs Molotovs (Staļina padomju ārlietu ministrs) un Joahims fon Ribentrops (Hitlera Vācijas ārlietu ministrs). Tā solīja, ka Padomju Savienība un nacistiskā Vācija neuzbruks viena otrai.
J. Kas bija noteikts līguma slepenajā daļā?
A: Līguma slepenā daļa noteica frontes līnijas Austrumeiropā un robežu starp abām valstīm pēc Polijas iekarošanas un sadalīšanas.
J: Kad Vācija iebruka Polijā?
A: Vācija iebruka Polijā 1939. gada 1. septembrī, tikai deviņas dienas pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas.
Jautājums: Cik daudz poļu karavīru un policistu nonāca padomju varas iestāžu gūstā?
A: Padomju varas iestādes sagūstīja un internēja no 250 000 līdz 454 700 poļu karavīru un policistu.
J: Kad Francija un Lielbritānija pieteica karu Vācijai?
A: Francija un Lielbritānija 1939. gada 3. septembrī pieteica karu Vācijai, jo bija apsolījušas aizstāvēt Poliju, ja tai tiks uzbrukts.
J: Kas lauza līgumu 1941. gadā? A: Hitlers lauza līgumu 1941. gada jūnijā, iebrūkot Padomju Savienībā operācijas "Barbarosa" laikā.
J: Kad beidzās Otrais pasaules karš? A: Otrais pasaules karš beidzās ar Padomju Savienības uzvaru 1945. gadā.
Meklēt