Molotova—Ribentropa pakts
1939. gada 23. augustā Vjačeslavs Molotovs (padomju ārlietu ministrs, kas strādāja Staļina uzdevumā) un Joahims fon Ribentrops (nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs, kas strādāja Hitlera uzdevumā) parakstīja Molotova-Ribentropa paktu (pazīstams arī kā nacistu un padomju pakts). Pakts solīja, ka ne Padomju Savienība, ne nacistiskā Vācija neuzbruks viena otrai. Pakta slepenajā daļā tika noteiktas interešu sfēras, kas vēlāk kļuva par robežām, kad tās iebruka un sadalīja savā starpā arī Poliju.
1939. gada 1. septembrī sākās nacistiskās Vācijas iebrukums Polijā. Padomju iebrukums Polijā sākās tā paša gada 17. septembrī.
Padomju varas iestādes sagūstīja un internēja aptuveni 250 000 līdz 454 700 poļu karavīru un policistu. 125 000 no tiem tika ieslodzīti NKVD pārvaldītajās nometnēs. Vāciešiem tika nodoti 43 000 karavīru, kas dzimuši Polijas rietumos, kuri tolaik atradās vācu kontrolē; savukārt padomju vara no vāciešiem saņēma 13 575 poļu gūstekņus. Tas liecina par nacistu un padomju ciešo sadarbību.
Francija un Lielbritānija drīz vien pieteica karu, jo abas valstis bija noslēgušas līgumus, kuros bija apņēmušās aizstāvēt Poliju, ja tai tiktu uzbrukts. Ne viena, ne otra valsts nebija noskaņota uz karu, tāpēc kādu laiku Polijai nevarēja palīdzēt. Taču faktiski Otrais pasaules karš bija sācies.
Vēlāk Hitlers lauza līgumu ar PSRS. 1941. gada jūnijā viņš iebruka Padomju Savienībā (operācija "Barbarosa"). Tā bija daļa no vairākiem Otrā pasaules kara konfliktiem.
Molotovs (pa kreisi) un fon Ribentrops (pa labi) paspiež viens otram roku pēc līguma parakstīšanas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Molotova-Ribentropa pakts?
A: Molotova-Ribentropa pakts, pazīstams arī kā nacistu un padomju pakts, bija vienošanās, ko 1939. gada 23. augustā parakstīja Vjačeslavs Molotovs (Staļina padomju ārlietu ministrs) un Joahims fon Ribentrops (Hitlera Vācijas ārlietu ministrs). Tā solīja, ka Padomju Savienība un nacistiskā Vācija neuzbruks viena otrai.
J. Kas bija noteikts līguma slepenajā daļā?
A: Līguma slepenā daļa noteica frontes līnijas Austrumeiropā un robežu starp abām valstīm pēc Polijas iekarošanas un sadalīšanas.
J: Kad Vācija iebruka Polijā?
A: Vācija iebruka Polijā 1939. gada 1. septembrī, tikai deviņas dienas pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas.
Jautājums: Cik daudz poļu karavīru un policistu nonāca padomju varas iestāžu gūstā?
A: Padomju varas iestādes sagūstīja un internēja no 250 000 līdz 454 700 poļu karavīru un policistu.
J: Kad Francija un Lielbritānija pieteica karu Vācijai?
A: Francija un Lielbritānija 1939. gada 3. septembrī pieteica karu Vācijai, jo bija apsolījušas aizstāvēt Poliju, ja tai tiks uzbrukts.
J: Kas lauza līgumu 1941. gadā? A: Hitlers lauza līgumu 1941. gada jūnijā, iebrūkot Padomju Savienībā operācijas "Barbarosa" laikā.
J: Kad beidzās Otrais pasaules karš? A: Otrais pasaules karš beidzās ar Padomju Savienības uzvaru 1945. gadā.
