Imperators Taišō (大正天皇, Taishō-tennō, 1879. gada 31. augusts – 1926. gada 25. decembris) bija 123. Japānas imperators saskaņā ar tradicionālo pēctecības kārtību. Viņa valdīšana sākās 1912. gada 30. jūlijā un beidzās līdz ar viņa nāvi 1926. gadā.
Imperators Taishō (kas tulkojumā nozīmē "Lielais taisnīgums") bija valdīšanas vārds, kas tika dots Jošihito viņa kronēšanas laikā. Japānas imperatori tradicionāli saņem jaunu vārdu (era-vārdu) savas kronēšanas brīdī, un šis nosaukums tiek lietots, lai apzīmētu gan pašu imperatoru, gan laikmetu, kurā viņš valdīja — tā saukto Taishō periodu.
Agrīnās dzīves un ģimene
Jošihito bija imperatora Meidži (Mutsuhito) un imperatrices Sūken (Shōken) dēls. Viņš dzimis 1879. gadā un tika audzināts pagalma tradīcijās, saņēma izglītību parastajās imperatorišķajās institūcijās un piedalījās oficiālajos ceremoniju un pienākumu apgūšanā. Viņa sieva bija Kujō Sadako, kas pēc došanās par imperatori kļuva pazīstama kā imperatrice Teimei. Pāris audzināja vairākus bērnus, no kuriem ievērojamākais bija viņu dēls Hirohito, kurš vēlāk kļuva par imperatoru Šōwa (Emperor Shōwa).
Valdīšana un politiskā situācija
Taišō periods iezīmējas ar būtiskām sociālām un politiskām pārmaiņām. Pēc Meidži modernizācijas Japāna turpināja savu iekļaušanos pasaules politikā: Pirmajā pasaules karā (1914–1918) Japāna darbojās Sabiedroto pusē un paplašināja savu ietekmi, īpaši Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Valsts iekšpolitiskā ainā izcēlās arvien spēcīgāka parlamentārā un partiju politika, kā arī sabiedriskās kustības — piemēram, plašas sociālas neapmierinātības un grautiņu viļņi 1918. gadā (t.s. rīsu nemieri).
Šajā periodā parādījās arī tā dēvētā Taishō demokrātija — īslaicīgs politiskās liberalizācijas un plašāku pilsoņu tiesību pieprasījumu periods. Viens no nozīmīgiem likumdošanas soļiem šajā laikā bija vispārējās vīriešu vēlēšanu tiesības pieņemšana 1925. gadā. Tomēr politiskā vara joprojām lielā mērā piederēja premjeriem, kabinetam, imperatora padomniekiem (genrō) un militārajām struktūrām.
Veselības problēmas un regenta iecelšana
Imperatoram Jošihito raksturīga bija ilglaicīga veselības traucējumu vēsture. Viņš jau agrā bērnībā cieta no slimībām, kas vēlāk ietekmēja viņa fizisko un garīgo stāvokli. Sakarā ar pasliktinājušos veselību 1921. gadā tika oficiāli iecelts regents — kronprinča Hirohito (nākošā imperatora Šōwa) personā —, lai pildītu imperatora oficiālos pienākumus. Kopš tā brīža Hirohito praktiski uzņēma lielāko daļu reprezentatīvo un konstitucionālo funkciju, kas tradicionāli pienācās imperatoram.
Ietekme un mantojums
Kaut arī imperators Taishō pats nebija liels politisko iniciatoru priekšgalā — daļēji veselības dēļ — viņa valdīšana iezīmē pāreju uz plašāku politisko pluralitāti un sabiedrības modernizāciju. Taishō laikmets bieži tiek vērtēts kā kultūras un politikas atslābums starp Meidži modernizācijas viļņu un vēlākajiem Šōwa laika notikumiem, kad Japāna virzījās uz autoritārāku un militārāku kursu.
Nobeigums
Imperators Taishō mira 1926. gada 25. decembrī. Pēc viņa nāves tronī nāca viņa dēls Hirohito, kurš valdīja vairāk nekā sešdesmit gadus kā imperators Šōwa. Taishō perioda notikumi un pārmaiņas atstāja manāmu ietekmi uz Japānas politisko, sociālo un kultūras attīstību 20. gadsimta pirmajā ceturksnī.
Izcelts: Taishō — gan imperatora vārds, gan laikmeta nosaukums; Hirohito — viņa dēls un regents kopš 1921. gada; Taishō demokrātija, Pirmais pasaules karš, 1925. gada vispārējā vīriešu vēlēšanu tiesība un 1918. gada iekšpolitiskie nemieri kā svarīgi notikumi šajā laikposmā.
