Ķeizariene Jingū — leģendārā Japānas regente un mitoloģiska figūra

Ķeizariene Jingū — leģendārā Japānas regente, kuras mītiskā dzīve saplūst ar vēsturi. Izpēti Jingū lomu Jamato tradīcijā, leģendās un impērijas mantojumā.

Ķeizariene Jingū (神功天皇, Jingū-tennō), pazīstama arī kā ķeizariene-konsorte Jingū (神功皇后, Jingū-kōgō), bija leģendāra Japānas ķeizariene. Lai gan savulaik viņas vārds tika iekļauts tradicionālajā pēctecības kārtībā, tagad viņa tiek uzskatīta par regenti. Tradicionālajos japāņu avotos — tādos kā Kojiki un Nihon Shoki — viņa tiek attēlota kā spēcīga un apņēmīga sieviete, kas pēc sava vīra, ķeizara Čūai (Chūai), nāves pārņēma varu kā regente un vadīja valsts lietas līdz viņas dēla, vēlāk pazīstama kā imperators Ōdžins (Ōjin), pilngadībai.

Stāsts tradīcijā

Klasiskajos hronikās Jingū stāsts ietver vairākus spilgtus motīvus: pareģojumu, ceļojumu uz Korejas pusi un uzvaru pār kaimiņiem, kā arī pārdabisku elementu — piemēram, nostāstus par gariem grūtniecības periodiem vai dievišķām zīmēm. Saskaņā ar šiem tekstiem Jingū pēc ķeizara nāves devās uz dienvidrietumiem un it kā vadīja ekspedīciju pret korejiešu valodām (piemēram, Silla), bet šie apraksti ir pretrunīgi un bieži satur mitoloģiskus elementus.

Avoti un vēsturnieku skatījums

Vēsturiskie avoti, kuros Jingū parādās, galvenokārt ir 8. gadsimta hronikas Kojiki un Nihon Shoki. Mūsdienu vēsturnieki vispārīgi uzskata, ka daudz kas no Jingū dzīves un pavedieniem ir mītisks un ka viņas tituls Jingū-tennō tika piešķirts vai nostiprināts vēlākā laika tradīcijās un hroniku redakcijās. Arheoloģiskie dati un neatkarīgi avoti neveicina ideju par precīzi dokumentētu 3. gadsimta ekspedīciju uz Koreju, tāpēc daudzi pētnieki uzskata stāstus par ārpolitiskajām kampaņām par literāriem vai simboliskiem aprakstiem.

Vairāki vēsturnieki skatās uz Jingū kā uz iespējamām vairākām personībām vai kā uz deificētu varoni — t.i., kā uz figūru, kura apvieno dažādu laika posmu varoņattēlus un vietējo kultu elementus. Tāpat jāņem vērā, ka Japānas imperiālā hronoloģija un oficiālā pēctecība tika formalizēta un nostiprināta vēlāk, — tradicionāli pieņemtie agrīno imperatoru vārdi un to secība tika apstiprināti kā "tradicionāli" tikai pēc imperatora Kammu valdīšanas, kurš bija 50. Jamato dinastijas monarhs. Tas nozīmē, ka daļa agrīno stāstu ir rediģēti vai standardizēti pēc faktiska laika, kad tos pierakstīja.

Kults, piemiņa un mūsdienu interpretācijas

Ķeizariene Jingū ilgu laiku ir bijusi reliģisks un kultūrvēsturiskas piemiņas objekts. Viņai tiek veltītas vairākas svētvietas un pieminekļi, un imperatora dinastijas oficiālie reģistri piešķir dažādām personībām piemiņas kapavietas (misasagi). Tomēr šo kapavietu autentiskums reti kad ir iespējams apstiprināt ar neatkarīgiem vēsturiskiem pierādījumiem. Pirmskara un Meidži laikos Jingū stāsts tika izmantots arī valsts un nacionālistiskās ideoloģijas kontekstā — viņa kalpoja kā piemērs imperiālajai varai, lojālai mātei un karotājai.

Ietekme kultūrā un populārajā domā

Jingū mīts joprojām iedvesmo literatūru, teātri, mākslu, komiksus un populāro kultūru. Viņas tēls tiek interpretēts dažādi — no dievišķas varones līdz simboliskam stāstam par varu, sievišķību un valsts identitāti. Mūsdienu vēsturnieki un kultūras pētnieki bieži izmanto Jingū piemēru, lai apspriestu, kā mīti un hronikas veido nacionālo atmiņu un leģitimitāti.

Secinājums

Kopumā Ķeizariene Jingū ir būtiska figūra Japānas mitoloģiskajā un hronikālajā mantojumā — viņas stāsts atspoguļo gan seno japonu reliģiskās pārliecības, gan vēlākās politiskās un kultūras vajadzības. Tomēr no stingri vēsturiski-kritiskas perspektīvas lielākā daļa viņas pasaku ir mītiskas vai hronoloģiski problemātiskas, un precīzus faktus par viņas dzīvi un rīcību mūsdienas vēsturnieki nav spējīgi viennozīmīgi apstiprināt.

Jingū dzīves notikumi

Ierobežotā informācija par Jingū nenozīmē, ka šāda persona nekad nav pastāvējusi. Pirms 29. monarha, imperatora Kimmei valdīšanas, ir pieejams ļoti maz informācijas.

Pēc Čūai nāves Jingū saskaņā ar Sumiojosi-dziņja pareģojumu bija arī regente, līdz viņas dēls bija pietiekami vecs, lai kļūtu par imperatoru.

Pēc viņas nāves

Šīs ķeizarienes oficiālais vārds pēc viņas nāves (viņas pēcnāves vārds) tika legalizēts daudzus gadsimtus pēc dzīves laika, kas tika piedēvēts Jingū.

Saskaņā ar Imperatora Mājsaimniecības aģentūras datiem imperatores pēdējā atdusas vieta ir zemes kapenes (kofun). Jingū tiek godināta šintoisma piemiņas svētnīcā (misasagi) Nārā.

• 1883: Tomēr Edoardo Kiosones veidotais Jingū portrets ir iedomāts.

Gadsimtiem pirms Meidži perioda Jingū bija pazīstams kā 15. Japānas impērijas valdnieks saskaņā ar tradicionālo pēctecības kārtību. Tomēr tagad Jingū vārds ir svītrots no oficiālā Japānas imperatoru saraksta. Jingū dēls, imperators Ōjin, mūsdienās tiek uzskatīts par 15. imperatoru pēctecības secībā.

Jingū ir attēlots uz Meidži perioda papīra naudas - ap 1880. gadiem.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija imperatore Jingū?

J: Vai ir kādas vēsturiskas liecības par viņas dzīvi un valdīšanu?

J.: Kad tika apstiprināti tradicionāli pieņemtie agrīno imperatoru vārdi un valdīšanas secība?

J: Kāds ir imperatores Jingū pēcnāves vārds?

J: Kā viņu uzskata mūsdienās?

J: Vai viņa kādreiz bija daļa no tradicionālās pēctecības?

Meklēt pēc burta