Kojiki jeb Furukotofumi (古事記), ko angļu valodā dēvē arī par "Seno lietu pierakstiem", ir senākā Japānā zināmā grāmata. Tā tika sarakstīta 712. gadā pēc Kristus dzimšanas un veltīta imperatorei Gemmai. Kojiki ir grāmata, kurā aprakstīta japāņu mitoloģija un reliģija, šintoisms. Grāmatā ir sajauktas leģendas par pirmo Japānas imperatoru un vairākiem citiem imperatoriem ar stāstiem par dieviem. Tāpēc ir grūti noteikt, kuras Kojiki daļas ir īstas un kuras ir leģendas. Leģendā visi Japānas imperatori ir cēlušies no saules dievietes Amaterasu.

Kojiki ir rakstīts ķīniešu valodā, bet japāņi savu Kojiki rakstīja, izmantojot ķīniešu simbolu izrunu, nevis to nozīmi. Citiem vārdiem sakot, cilvēks, kurš prot lasīt ķīniešu valodā, nevarēs izlasīt Kojiki, ja vien viņš neprot arī japāņu valodu. Tajā ir iekļauti daudzi japāņu vārdi un dažas frāzes.



Autors un sastādīšana

Kojiki sastādīja Ō no Jasumaro (Ķīniešu transkripcija: Ō no Yasumaro) pēc imperatores Gemmei rīkojuma, apkopojot mutiski nodotos stāstus, kurus, kā tradīcija vēsta, bija atcerējies un atdzejojis Hieda no Are. Darbs tika pabeigts 712. gadā un tā mērķis bija apkopot un nostiprināt valdnieku ciltsrakstus un reliģiskos stāstus.

Saturs un struktūra

Kojiki sastāv no trim daļām (tās tradicionāli dēvē par "tamaki" vai sējumiem):

  • Kamitsumaki (Augšējā grāmata) — galvenokārt mitoloģiskie stāsti par pasaules un dievu radīšanu;
  • Nakatsumaki (Vidējā grāmata) — pāreja no dieviem uz cilvēkiem, stāsti par leģendārajiem varoņiem un agrīnajiem imperatoriem;
  • Shimotsumaki (Apakšējā grāmata) — turpinājums ar leģendārām sērijām un hronoloģisku pāreju uz vēsturiskākiem ierakstiem.

Grāmata savieno kosmoloģiskas radīšanas ainas (piemēram, Izanagi un Izanami) ar imperatoru ciltskoku, beidzoties ar stāstiem, kas saistīti ar agrīno Yamato valsts veidošanos.

Valoda un rakstība

Kojiki rakstīts, izmantojot ķīniešu rakstzīmes, taču tās daļēji izmantotas fonētiskā veidā, lai atspoguļotu japāņu runu. Šī pieeja daudzos gadījumos atšķiras no klasiskās ķīniešu literārās valodas (kanbun), tāpēc cilvēks, kurš prot tikai ķīniešu, nevarēs tekstu pilnībā saprast bez japāņu valodas zināšanām. Tekstā redzams seno japāņu valodas slānis, un to pētījuši lingvisti, lai rekonstruētu agrīno japāņu izrunu un gramatiku. Tradicionāli tiek minēts arī fenomens man'yōgana — ķīniešu zīmju izmantošana japāņu skanējuma norādīšanai.

Galvenās mitoloģiskās ainas

Kojiki satur vairākus labi zināmus stāstus, kas kļuvuši par japāņu kultūras un reliģijas pamatiem:

  • Izanagi un Izanami — dievu pāris, kas radījis salas un daļu dievu pasaules;
  • Amaterasu — saules dieviete, no kuras, saskaņā ar Kojiki, cēlies imperatora gadījums;
  • Susanoo — burvju varonis un Amaterasu brālis, kurš nogalināja milzīgu čūsku Yamata no Orochi un atrada svēto zobeni;
  • Ninigi-no-Mikoto un imperatora uzstādīšana — dievišķā ciltsraksta pāreja uz cilvēku valdniekiem; stāsti, kuros leģendārais pirmais imperators Jimmu tiek saistīts ar dieviem.

Nozīme un ietekme

Kojiki ir svarīgs avots gan reliģiskai, gan kultūras identitātes izpratnei. To izmantoja šintoistu priesteri, literāti un filozofi, un tas kļuva par centrālu tekstu kokugaku (nacionālās izpētes) kustībā. Līdz ar Meidži perioda centralizāciju (19. gs.) un valsts šintoisma idejām, Kojiki stāsti tika izmantoti, lai leģitimizētu imperatora dievišķo izcelsmi un Japānas nacionālo kontinuitāti.

Pētniecība un tulkojumi

Kojiki ir pētīta un komentēta kopš viduslaikiem. Īpaši nozīmīgs bija viduslaiku un agrīnmoderna laika skolotāju darbs — piemēram, Motoori Norinaga 18. gadsimtā izstrādāja plašu komentāru "Kojiki-den", kas ietekmēja tekstu interpretāciju. Nozīmīgi ārvalstu tulkojumi ir, piemēram, angļu valodas pilnais tulkojums, ko darīja Basil Hall Chamberlain 1882. gadā, kā arī vēlākie modernie kritiskie izdevumi un tulkojumi citās valodās.

Lasāšana mūsdienās

Mūsdienu lasītājam Kojiki piedāvā gan mitoloģiskus stāstus, gan vērtīgu materiālu kultūras, valodas un politikas izpētei. Teksta valoda un rakstības stils var būt grūti saprotams bez komentāriem, tāpēc mūsdienu izdevumos bieži iekļauj paskaidrojošus komentārus, piezīmes un modernu valodas restaurāciju.

Ja interesē padziļināta izpēte, ieteicams meklēt kritiskos izdevumus ar komentāriem vai mūsdienu valodas tulkojumus, kā arī klasiskos komentārus, kas skaidro tekstā izmantotās leģendas un to saistību ar šintoismu un Japānas vēsturi.