Suiko — 33. Japānas imperatore (554–628): valdīšana un mantojums

Imperatore Suiko (554–628): Japānas 33. valdniece — valdīšana, politiskais un kultūras mantojums, pirmā no astoņām sievietēm tronī. Uzzini vēsturi un leģendas.

Imperatore Suiko (推古天皇, Suiko-tennō) (554-628) bija 33. Japānas imperatore saskaņā ar tradicionālo pēctecības kārtību. Viņas valdīšana sākās 593. gadā un beidzās 628. gadā. Vēsturnieki uzskata, ka ziņas par imperatores Suiko dzīvi, iespējams, ir leģendāras, taču ticamas. Vārdu Suiko-tennō viņai pēcnāves laikā radīja vēlākās paaudzes.

Tradicionāli pieņemtie agrīno imperatoru vārdi un to secība tika apstiprināti kā "tradicionāli" tikai tad, kad valdīja imperators Kammu, kas bija Jamato dinastijas 50. monarhs.

Japānas vēsturē Suiko bija pirmā no astoņām sievietēm, kas kļuva par imperatori. Pārējās septiņas bija: (a) Kōgyoku/Saimei, (b) Jitō, (c) Gemmei, (d) Genshō, (e) Kōken/Shōtoku, (f) Meishō un (g) Go-Sakuramachi.

Valdīšana un politiskā situācija

Suiko nāca pie varas 593. gadā pēc tā laika varas cīņām Jamato galmā; viņas reālā valdīšana notika laikā, kad pie varas būtisku ietekmi saglabāja varenais Soga klans. No paša sākuma par imperatores galveno padomnieku un faktisko valdnieku lietās kļuva viņas brāļu/augstmaņu lokā pazīstamais princis, vēlāk pazīstams kā Šōtoku Taishi (Prince Shōtoku), kurš pildīja reģenta (sesshō) funkcijas. Svarīgs politiskais konteksts bija centieni nostiprināt centrālo varu, pārkārtot valsts pārvaldi pēc Ķīnas parauga un nostiprināt diplomātiskās attiecības ar kontinenta valstīm.

Reformas, reliģija un ārlietas

• Seventeen-Article Constitution (604) — tradīcija piedēvē šīs 17 pantu konstitūcijas pieņemšanu šajā periodā. Tā nebija konstitūcija mūsdienu izpratnē, bet morāles un administrācijas pamattiesību kopsavilkums, kurā izcelti lojalitāte, hierarhija un birokrātijas idejas, iedvesmojoties no konfūcisma un budisma.
• Budisma atbalsts — Suiko valdīšanas laikā budisms ieguva nozīmīgu aizstāvību galmā; šo reliģiju aktīvi popularizēja gan princis Šōtoku, gan Soga klans. Tika atbalstīta tempļu celtniecība un mācību izplatīšana; viens no pazīstamākajiem templiem, kas saistīts ar šo periodu, ir Hōryū-ji.
• Ārpolitika — šajā laikā Japāna nostiprināja diplomātiskās saites ar Ķīnas Sui dinastiju. Oficiālas sūtniecības uz Sui tika sūtītas, kas palīdzēja pārņemt Ķīnas administratīvos modeļus, rakstību un tehnoloģijas.
• Tiesiskā un administratīvā attīstība — notika sēkmingi mēģinājumi ieviest jaunas pārvaldes struktūras un amatu nosacījumus, pamatojoties uz kontinentālām praktikām, kas vēlāk turpinājās ar plašākām reformām 7. gadsimtā.

Avoti un vēsturiskā ticamība

Galvenie rakstītie avoti par imperatori Suiko ir senās hronikas — Kojiki (712) un Nihon Shoki (720). Šajos tekstos notikumi bieži ir saplūdināti ar leģendām, sacerējumiem un politiskiem mērķiem, tādēļ mūsdienu vēsturnieki uzmanīgi izvērtē informācijas ticamību. Tomēr arheoloģiskie atradumi un salīdzināmie kontinentālie ieraksti apstiprina, ka 6.–7. gadsimta otrajā pusē Japānā notika reālas pārmaiņas, kas atbilst tolaik aprakstītajām reformas centieniem.

Mantojums

Imperatore Suiko tiek uzskatīta par svarīgu pārmaiņu laika simbolu: viņas valdīšanas gados tika uzsākta centralizācijas un kultūras sintezēšanas kampaņa, kas veidoja pamatus vēlākajām valsts reformām. Viņas laikmets ir saistīts ar budisma konsolidāciju Japānā, ar pirmo mēģinājumu pāriet uz birokrātisku valsts pārvaldi un ar aktīvām diplomātiskām attiecībām ar Ķīnu. Lai gan daudzi detāli par viņas personīgo dzīvi palikuši neskaidri vai apsūdzēti leģendārisma ietekmē, Suiko statusu kā pirmās no vairākām valdījuma sievietēm Japānas vēsturē apliecina viņas ilgais valdīšanas periods un liela ietekme uz valsts attīstību.

Suiko dzīves notikumi

Kad Suiko kļuva par imperatori, viņa izbeidza cīņu par troni pēc imperatoru, kas bija viņas brāļi, nāves.

• 593. gads: imperatora Sušuna valdīšanas otrajā gadā viņš nomira. Nākamais monarhs bija viņa pusmāsa, kas kļuva pazīstama kā imperatore Suiko. Šī pēctecība tika apstiprināta ceremonijās.

Princis Šōtoku bija vissvarīgākais cilvēks Suko galmā.

599. gadā zemestrīce sagrāva ēkas Jamato provincē, kas tagad pazīstama kā Nāras prefektūra.

Šīs ķeizarienes valdīšanas laikā 600. gadā tika nodibinātas attiecības ar Sui galmu.

Seksegena cikla kalendāra (Jikkan Jūnishi) lietošana Japānā tiek piedēvēta imperatorei Suiko 604. gadā.

• 604: Suiko valdīšanas 12. gadā (Suiko periods) Japāna izveidoja savu agrāko imperatora kalendāru.

Suiko valdīja 35 gadus. Viņa atteicās no amata 628. gadā.

Pēc viņas nāves

Suiko nomira 628. gadā. Šīs imperatores oficiālais vārds pēc viņas nāves (pēcnāves vārds) tika legalizēts tikai pēc nāves. Viņas valdnieces vārds nozīmē "saprātīga no senatnes".

Suiko kapa vieta ir zināma. Šo imperatori tradicionāli godina šintoisma piemiņas svētnīcā (misasagi) Osakā.

Imperatora Mājsaimniecības aģentūra šo vietu ir noteikusi par Suiko mauzolejumu. Tā oficiālais nosaukums ir Shinaga no Yamada no misasagi.

Piemiņas sintoisma svētnīca un mauzolejs par godu imperatorei Suiko.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija 33. Japānas imperators?

J: Kad sākās un beidzās viņas valdīšana?

J: Cik daudz sieviešu ir bijušas Japānas imperatores?

J: Kādi bija pārējo septiņu imperatorsienes sieviešu vārdi?

J: Kad tika apstiprināts, ka tradicionāli pieņemtie agrīno imperatoru vārdi un to secība ir tradicionāli?

J: Kāds ir imperatores Suiko pēcnāves vārds?

Meklēt pēc burta