Imperators Sušuns (崇峻天皇, Sushun-tennō, dz. 592. gadā) bija 32. Japānas imperators saskaņā ar tradicionālo pēctecības kārtību. Viņa valdīšana sākās 587. gadā un beidzās 592. gadā. Vēsturnieki uzskata, ka ziņas par imperatora Sušuna dzīvi, iespējams, ir leģendāras, taču ticamas. Vārdu Sušun-tennō viņam pēcnāves radīja vēlākās paaudzes.
Tradicionāli pieņemtie agrīno imperatoru vārdi un to secība tika apstiprināti kā "tradicionāli" tikai tad, kad valdīja imperators Kammu, kas bija Jamato dinastijas 50. monarhs.
Vēsturiskais konteksts
Sušuna laikmets iekļaujas Asuka laikmetā — posmā, kad Japānā notika ievērojamas politiskas un reliģiskas pārmaiņas. Šajā periodā īpaši spēcīga kļuva Soga klana ietekme, kas aktīvi atbalstīja budismu, un tā konflikts ar tradicionālajiem pretiniekiem (piemēram, Mononobe klanu) būtiski ietekmēja varas sadali galmā. Daudzas ziņas par Sušuna varu un darbībām satur stāstus no seno hroniku krājumiem — galvenokārt Kojiki un Nihon Shoki — kuri tapuši vairākus gadsimtus pēc notikumiem; tāpēc kritiska avotu analīze ir nepieciešama.
Valdīšana un galvenie notikumi
Sušuns nonāca pie varas 587. gadā laikā, kad Soga klans nostiprināja savu pozīciju pēc uzvaras pār savu sāncensi. Sākotnēji viņa stāšanos tronī daudzviet saista ar Soga līderu atbalstu, taču drīz vien attiecības starp imperatoru un Soga vadību pasliktinājās. Pārrunās par varas dalīšanu un galmā notikušajās intrigās pieauga pretstati, kas galu galā noveda pie traģiskām sekām.
Nāvessods un pēctecība
592. gadā Sušuns tika nogalināts — tradicionālie avoti atspoguļo šo notikumu kā atriebību vai valdības apvērsumu, ko izraisīja konflikts ar Soga klanu. Pēc viņa nāves tronī sēdās imperatore Suiko, un drīz pēc tam politisko vadību galmā sāka īstenot tādi izcili personāži kā princis Shōtoku (princis Šotoku), kas kopā ar Soga klanu turpināja budisma izplatīšanu un centralizētas valdības nostiprināšanu.
Avoti un vēsturiskā interpretācija
Galvenie rakstītie avoti par Sušunu ir 8. gadsimta hronikas, un mūsdienu vēsturnieki rūpīgi izvērtē šo materiālu ticamību. Dažas detaļas var atspoguļot vēlākas politiskas vajadzības vai leģendārus elementus, tomēr kopējais tēls — par īslaicīgu valdīšanu Asuka perioda sarežģītajā politiskajā laukumā un par konfliktu ar Soga klanu — tiek uzskatīts par ticamu.
Nozīme: Sušuna valsts iezīmē pārejas posmu, kurā Jamato varas centra iekšējie konflikti un ārējās ietekmes (piemēram, budisms) veicināja jaunu varas attiecību veidošanos, kas turpināja ietekmēt Japānas attīstību nākamajos gadsimtos.