Miķelis (erceņģelis Mihails) — nozīme jūdu, kristiešu un islāma mācībā
Mihails ir erceņģelis jūdu, kristiešu un islāma mācībās. Romas katoļi, austrumu pareizticīgie, anglikāņi un luterāņi viņu sauc par svēto Mihaēlu erceņģeli vai vienkārši par svēto Mihaēlu. Pareizticīgie kristieši viņu dēvē par "Taksarhu erceņģeli Mihailu" vai vienkārši "erceņģeli Mihailu".
Vārda nozīme un ebreju izcelsme
Ebreju valodā Mihails (mi-kha-El) nozīmē "kas ir kā Dievs?". Šis vārds ir teoloģisks retorisks jautājums — tas pauž domu, ka neviens nav kā Dievs. Daniēla grāmatā par Mihailu tiek runāts trīs reizes. Vienā no tekstiem viņš tiek nosaukts par "dižo kņazu, kas iestājas par tavas tautas bērniem", un šī aina deva pamatu uzskatīt Mihailu par Israēla aizstāvi un sargu. Jūdu tradīcijā viņš bieži figurē kā tautas aizstāvis un debesu bruņinieks, lai gan parasti jūdaismā tieša eņģeļu starpniecības akcentēšana starp Dievu un tautu nav dominējoša. Tomēr ebreju lūgšanā un literatūrā Mihailam bija un ir nozīmīga loma.
Miķelis Jaunajā Derībā un agrīnajā kristietībā
Jaunajā Derībā Mihaēls parādās kā debesu bruņinieks: Atklāsmes grāmatā viņš vada Dieva armiju pret sātana spēkiem. Šajā tekstā Debesīs notiekošā kara laikā viņš sakauj (uzvar) sātanu, ko tradicionāli attēlo kā pūķi vai čūsku. Jūdas vēstulē Mihaēls tiek saukts par "erceņģeli Mihaēlu", kas norāda uz viņa īpašo statusu starp eņģeļiem.
Agrīnajā kristietībā Mihaēla godināšana sāka izplatīties no 4. gadsimta. Svētvietas un svinības, kas veltītas viņam, kļuva par svarīgu dievkalpojumu elementu. Pirmām reizēm Mihaēls tika uzskatīts par dziedinošu eņģeli — piemēram, guļošo un glābjošu raksturu uzsvēra vietas, kur tika liecināts par brīnumainu dziedināšanu. Vēlāk kristīgā tradīcija paplašināja viņa lomu: viņu uzskatīja par aizbildni (kādu, kas aizstāv un palīdz) un par Dieva armijas vadoni pret ļaunuma spēkiem.
Vēsturisks un kultūras konteksts
Mihaēla kults intensificējās vēlākajos gadsimtos. Līdz 6. gadsimtam dievkalpojumi erceņģelim Miķelim bija izplatīti gan Austrumu, gan Rietumu baznīcās. Vairāki svētvietu centri, klosteri un baznīcas Eiropā un Tuvajos Austrumos tika veltīti Miķelim — viena no labi zināmām vietām ir Monte Gargano Itālijā, kur viduslaikos īpaša svētnīca pieauga ap vietu, kur, kā ticēts, Mihaēls parādījies no debesīm. Viduslaikos Miķelis kļuva par bruņinieku, karavīru, un pat tiesnešu aizbildni: viņu bieži attēlo ar zobenu, bruņām vai svaru kausā, pēdējā simbolizējot dvēseļu svēršanu.
Atšķirības starp konfesijām
- Romas katoļi: Mihaēlu bieži lūdz par aizsardzību pret ļaunumu; viņam veltīta svētku diena (Mihaela diena vai "Michaelmas") 29. septembrī.
- Pareizticīgie: izmanto titulus kā "Taksarhs" (vairāku armiju komandieris) un svin īpašas piemiņas dienas, piemēram, 8. novembrī (kalendāru variācijas atkarīgas no baznīcas tradīcijas).
- Anglikāņi un luterāņi: saglabā Mihaēla kā Bībeles figūru un piemin viņu liturģijā; attieksme pret eņģeļu lūgšanām ir izjūtama niansēs starp konfesijām.
- Protestantiskās tradīcijas: daļēji izvairās no eņģeļu starpniecības prakses, taču Mihaēls joprojām tiek atzīts kā Bībeles personāžs un simbols garīgai cīņai pret ļaunumu.
Miķelis islāmā
Islāma tradīcijā archangelu atbilstība ir Mīkā'īl (Miķeils), kurš tiek minēts kā viens no galvenajiem eņģeļiem. Viņam tradicionāli piedēvē pienākumus saistībā ar ilgtspējību un uzturēšanu — lietus, ražas un barības nodrošināšanu cilvēkiem. Islāmā eņģeļi nav dievišķi; tie ir Dieva (Allāha) radīti pārstāvji, kas pilda Viņa pavēles, un Mīkā'īl ir viena no šādām būtībām, kas palīdz ticīgajiem un pilda Dieva gribu.
Ikonogrāfija, funkcijas un mūsdienu nozīme
Mihaēla attēlojumi mākslā un ikonogrāfijā uzsver viņa divas galvenās lomas: cīnītājs pret ļaunumu un dvēseļu svari. Viņš bieži redzams kā bruņots karavadonis, reizēm ar zobenu vai šķēpu, kas sakauj pūķi vai sātanu; citkārt viņš tiek attēlots ar svariem, kas svērtu dvēseles spriedumu. Tās lomas atspoguļo Mihaēla kā aizsargātāja, tiesneša un starpnieka funkcijas reliģiskajā iztēlē.
Latvijas tradīcijas — Miķeļi
Latviešu tradīcijā vārds Miķelis ir cieši saistīts ar rudens un ražas svinībām. Senāk latviešu tautas kalendārā Miķeļi (apmēram 29. septembris pēc Gregora kalendāra) bija ražas beigu un ziemas darba sākuma laika svinības, saistītas ar pateicību un labiem lūgumiem turpmākajai sezonai. Šī tautas paraža saglabā saikni starp reliģisku figūru un lauku dzīves ciklu.
Noslēgums
Miķelis/Mihaēls/Mīkā'īl ir daudzslāņaina figūra, kuras nozīme atšķiras atkarībā no reliģiskā konteksta: no debesu bruņinieka un ļaunuma pārspētāja līdz dziedinošam un barojošam spēkam. Viņa loma reliģiskajās tradīcijās — jūdu, kristiešu un islāma — joprojām ietekmē gan liturģiju, gan kultūru un tautas paražas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Maikls?
Atbilde: ebreju, kristiešu un islāma mācībās Mihails ir erceņģelis. Romas katoļi, austrumu pareizticīgie, anglikāņi un luterāņi viņu dēvē par svēto erceņģeli Mihailu vai vienkārši par svēto Mihailu. Pareizticīgie kristieši viņu dēvē par "Taksometru taksometra erceņģeli Mihailu" vai vienkārši "Erceņģeli Mihailu".
J: Ko nozīmē viņa vārds?
A: Ebreju valodā viņa vārds nozīmē "kas ir kā Dievs?".
J: Kā jūtās ebreji pret viņu?
A: Ebreji uzskatīja Mihailu par savu atbalstītāju. Parasti viņiem nebija atļauts atsaukties uz eņģeļiem kā saikni starp Dievu un Viņa tautu, taču viņi izdarīja izņēmumu attiecībā uz Mihailu. Viņš kļuva nozīmīgs jūdu liturģijā.
J: Ko par viņu saka Jaunā Derība?
Atbilstoši Jaunajam Testamentam, Atklāsmes grāmatā viņš vada Dieva armiju pret sātana spēkiem un uzvar sātanu kara laikā debesīs. Viņš ir pieminēts arī Jūdas vēstulē, saucot viņu par "erceņģeli Mihailu".
J: Kad kristiešu vidū sākās erceņģeļa Miķeļa pielūgsme?
A: Pielūgsmes erceņģelim Miķelim kristiešu vidū sāka parādīties 4. gadsimtā. Sākumā viņu uzskatīja par dziedinošu eņģeli, bet vēlāk viņš kļuva par Dieva armijas aizbildni un vadoni pret ļaunajiem spēkiem. Līdz 6. gadsimtam šie dievkalpojumi bija plaši izplatījušies gan Austrumu, gan Rietumu baznīcās.
J. Kā laika gaitā ir mainījušās mācības par svēto Miķeli?
Laikam ejot, mācība par sv.Mihailu kristiešu vidū ir mainījusies, un viņa loma kristietībā ir interpretēta dažādi, piemēram, viņš tika uzskatīts par dziednieku vai ticīgo aizbildni no ļauniem spēkiem.
