Sejans (Lucius Aelius Sejanus) — Romas pretoriāņu prefekts un Tiberija padomnieks
Sejans (Lucius Aelius Sejanus) — ambiciozs Romas pretoriāņu prefekts un Tiberija tuvākais padomnieks, kura vara, reformas un sazvērestība mainīja impēriju.
Sejans (Lucius Aelius Seianus, ap. 20. g. p.m.ē. – 31. g. m.ē., 18. oktobris) bija ambiciozs karavīrs, Romas imperatora Tibērija draugs un uzticības persona. Dzimis ekvites (kārtas) ģimenē, Sejans ieguva varu kā pretoriāņu prefekts. Viņš bija Romas imperatora miesassardzi – Pretorijas gvardi - no 14. gada līdz savai nāvei 31. gadā. Pēc šī laika viņa ietekme un autoritāte kļuva izšķirošas Romas politikā.
Vārda sākums un karjeras celšanās
Sejanaus agrīnā dzīve nav pilnībā zināma, taču saprotams, ka viņš nāca no ietekmīgas ģimenes, kurai bija militāra un administratīva pieredze. Viņa audzināšana un sakari Tarnībā un Romas aprindās ļāva ātri pieaugt karjerā. Kad Tibērijs kļuva par imperatoru, Sejans kļuva par vienu no tuvākajiem viņa līdzgaitniekiem un ieguva pastāvīgu ietekmi pilsētas un valsts lietās.
Reformas un varas konsolidācija
Pēc tam, kad Augusta laikā tika izveidota Pretorijas gvarde, Sejans īstenoja virkni pārmaiņu, kuru rezultātā šī vienība no vienkāršas miesassardzes kļuva par svarīgu politisku spēku. Viņš centās centralizēt un profesionālāk organizēt gvardes vienības, izveidojot pastāvīgu nometni ārpus pilsētas (Castra Praetoria) un nostiprinot prefekta kontroli pār kohortām. Tā kontrolēja valsts drošību un aktīvi ietekmēja civilo pārvaldi, jo pretoriāņi kļuva par instrumentu politiskai represijai, informatoru tīklam un spiedienam pret Senātu.
Sejans izmantoja tiesvedības par valsts nodevību (maiestas procesu), delatoru sistēmu un protekcijas tīklu, lai likvidētu politiskos pretiniekus un nostiprinātu savus sabiedrotos svarīgās amatvietās. Viņš centās iegūt arī saites ar imperatora ģimeni, un pastāv avotu liecības par viņa saistībām ar imperatora radiniekiem.
Varas augšupeja — faktiskais valdnieks
20. gados Sejans pakāpeniski nostiprināja savu ietekmi Romā un provincēs, izmantojot gan gvardes spēku, gan tiesvedības instrumentus, gan politiskus spiedienus. Viņam tiek piedēvēta iesaistīšanās dažādu konkurentu izstumšanā un pat nāvē, tostarp imperatora dēla Drusa (Drususa) traģiskajās apkārtībās, par ko vēsturnieki atsaucas ar senajiem avotiem. Kad 26. gadā Tibērijs tuvu izšķirošām lietām atkāpās uz Kapri, Sejans palika Romā un faktiski kontrolēja valsts mehānismus kā faktiskais impērijas valdnieks, kam piederēja liela daļa lēmumu pieņemšanas, administratīvo iecelšanu tiesību un represīvo instrumentu.
Krišana un nāve
Sejanaus varas augstākajā punktā viņš saņēma nozīmīgus titulus un goda postus, un 31. gadā viņa karjeras kulminācija bija iecelšana par konsulu. Tomēr šī paša gada laikā imperatora uzticība Sejanam pēkšņi pārvērtās aizdomās. Tibērijs saņēma ziņas un ziņojumus par Sejana plāniem, un, sadarbojoties ar citiem imperatora uzticības cilvēkiem Romas iekšienē, tika izstrādāta operācija viņa arestam. Prefekts tika apcietināts, tiesāts bez plašas iespējas aizstāvībai un 31. gada 18. oktobrī sodīts ar nāvi. Pēc viņa krišanas sekoja plašas izrēķināšanās ar Sejana tuvākajiem līdzgaitniekiem — simtiem cilvēku tika izraidīti, arestēti vai sodīti ar nāvi.
Pēc Sejana īstenoja plašu damnatio memoriae — viņa portreti un uzraksti tika iznīcināti vai izdzēsti, un viņa vārds censts aizmirst. Dažas no liecībām par viņa darbiem un iespējamu sazvērestību nāk no vētrainiem un arī pretrunīgiem romiešu vēsturnieku avotiem (piem., Taciijs, Suetonijs, Kasijs Dio), kuri bieži darbojas ar baumu un politiskas kampaņas elementiem.
Sekas un mantojums
Sejanaus valdīšana un īpaši viņa reformas Pretorijas gvardei atstāja ilgtspējīgas sekas. Viņa centralizācija un spēka koncentrācija pie prefekta amata palielināja gvardes nozīmi kā izlēmējamam faktoram impērijas politikā, tostarp imperatora pēctecības jautājumos. No tās brīža gvardes atbalsts kļuva par svarīgu priekšnosacījumu imperatora spēkam un leģitimitātei. Sejana gadījums arī kļuva par brīdinājumu par to, kā personiskais ambīciju un militārā spēka kombinācija var apdraudēt valsts stabilitāti.
Vēsturnieki turpina diskutēt par Sejana personību un motīviem: viņu mēdz redzēt gan kā izcilu administrātoru un reformatoru, gan kā bezbailīgu intriģētāju un tirānisku varas konsolidētāju. Abas perspektīvas ataino sarežģītu figūru, kuras rīcība uzlika paliekošu nospiedumu Romas impērijas politiskajai struktūrai.
Sejans kā tirāns
29. gadā Sežans uzsāka virkni tīrīšanas procesu pret senatoriem un bagātiem pilsētas jātniekiem, atbrīvojot tos, kas varēja pretoties viņa varai, papildinot imperatora (un savu) kasi. Spiegu un informatoru tīkli izsauca upurus uz tiesu ar nepatiesām apsūdzībām valsts nodevībā, un daudzi izvēlējās pašnāvību, nevis kaunu, ko sagādāja notiesāšana un nāvessoda izpilde. Tikai Kaligulai, pēdējam palikušajam Germanika dēlam, izdevās izdzīvot Sejaņa tīrīšanas laikā. Viņš 31. gadā pārcēlās uz Kapri, lai būtu kopā ar Tibēriju.
Lejupslīde
Gadu gaitā, viltīgi intriģējot un kalpojot imperatoram, Sejans bija kļuvis par ietekmīgāko cilvēku impērijā. Nav precīzi zināms, kas izraisīja viņa pēkšņo krišanu: saskaņā ar Jāzepa Jāzepa teikto, tieši Līvillas māte Antonija bija tā, kas beidzot brīdināja Tiberiju par pieaugošajiem draudiem, ko radīja Sejāns. Viņa nosūtīja vēstuli uz Kapri sava brīvmājinieka Pallasa aprūpē.
Līdz 31. gada beigām viņš tiks arestēts un sodīts ar nāvi. Viņa ķermeni bez ceremonijām nomestu lejā pa Gemonijas kāpnēm, kas bija pakāpieni senajā Romas pilsētā. Tās tika iesauktas par sēru kāpnēm, un romiešu vēsturē tās ir bēdīgi slavenas kā nāvessoda izpildes vieta.
Tas tika darīts šādi. Tibērijs atkāpās no konsula amata, kas lika Seianam rīkoties tāpat. Tas atņēma lielu daļu no Sejana juridiskajām pilnvarām un aizsardzības. Par pretoriāņu prefektu tika iecelts cits cilvēks - Makro. Sežanu izsauca uz Senāta sēdi, kurā nolasīja Tibērija vēstuli, kurā nosodīja Sežanu un lika viņu nekavējoties sodīt ar nāvi. Pēc tam, kad Senāts bija izdevis damnatio memoriae, viņa statujas tika nojauktas un viņa vārds dzēsts no publiskajiem ierakstiem. Lai gan Roma sākumā priecājās par Sejana nāvi, pilsēta ātri vien iegrima plašākos tiesas procesos, jo Tiberijs nežēlīgi vajāja visus, kurus jebkādā veidā varēja saistīt ar Sejana plāniem vai kuri bija iecienījuši viņa draudzību. Tas attiecās arī uz visiem Sejana bērniem.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Sejans?
A: Sejans bija ambiciozs karavīrs un Romas imperatora Tibērija uzticības persona, kurš kā pretoriāņu prefekts ieguva varu.
J: Kāda bija Sejana loma Pretorijas gvardē?
A: Sejans komandēja Romas imperatora miesassardzi - Pretorijas gvardi - no 14. gada līdz savai nāvei 31. gadā.
J: Kādas reformas Pretorijas gvardē ieviesa Sejans?
A: Sežans ieviesa reformas, kuru rezultātā Pretorijas gvarde no vienkāršas miesassardzes kļuva par ietekmīgu valdības atzaru. Tā kontrolēja valsts drošību un ietekmēja civilo pārvaldi.
J: Kā Sežans ietekmēja imperatoru pēctecību Romas impērijā?
A: Sejāna reformas nozīmēja, ka Pretorijas gvarde kontrolēja valsts drošību un ietekmēja civilo pārvaldi. Visiem imperatoriem bija nepieciešams viņu atbalsts, kas deva viņiem varu ietekmēt imperatoru pēctecību.
J: Kas notika ar potenciālajiem politiskajiem pretiniekiem Sejana nākšanas pie varas laikā?
A: Sejāns likvidēja potenciālos politiskos pretiniekus, tostarp imperatora dēlu Drusu, un pakāpeniski uzkrāja varu, ietekmējot Tibēriju.
J: Kad Sejans kā faktiskais impērijas valdnieks kontrolēja visu valsts mehānismu?
A: Kad Tibērijs 26. gadā aizgāja uz Kapri, Sežans kā faktiskais impērijas valdnieks pārņēma kontroli pār visu valsts mehānismu.
J: Kas notika ar Sejānu 31. gadā?
A: Sejāns pēkšņi atkāpās no varas 31. gadā, gadā, kad viņa karjera sasniedza kulmināciju, kļūstot par konsulu. Saistībā ar aizdomām par sazvērestību pret Tiberiju Sejanu arestēja un kopā ar viņa sekotājiem sodīja ar nāvi.
Meklēt