1. gads mūsu ērā — pirmais m.ē. gads, Jūlija un Gregora kalendāri
Iepazīstiet 1. gadu — pirmais m.ē. gads, Jūlija un Gregora kalendāru atšķirības, romiešu ciparu unikums un vēsturiskais konteksts pirmajā gadsimtā.
1. gads (I) bija parastais gads, kas sākās sestdienā pēc Jūlija kalendāra. Pēc Gregora kalendāra gads sākās pirmdienā. Tas bija 1. gadsimta un 1. gadu tūkstošgades pirmais gads.
Tas ir viens no tikai septiņiem gadiem, kurā izmantots tikai viens romiešu cipars. Šie septiņi skaitļi ir 1 AD (I), 5 AD (V), 10 AD (X), 50 AD (L), 100 AD (C), 500 AD (D) un 1000 AD (M).
Tolaik to sauca par Cēzara un Paulla konsulāta gadu. Šā gada apzīmējums 1 tika lietots kopš agrīnajiem viduslaikiem, kad Eiropā par galveno gadu nosaukšanas metodi kļuva Anno Domini kalendārais gads. Plaši lietotajā Jūlija kalendārā gads pirms šī gada ir 1. gadspirms mūsu ēras.
Papildinformācija un konteksts
Kalendāru atšķirības. Apgalvojums, ka 1. gads sākās sestdienā pēc Jūlija kalendāra un pirmdienā pēc Gregora kalendāra, attiecas uz datumu 1. janvāris konkrētajos kalendāros (ieteikts izmantot proleptisko Gregora kalendāru, ja piemērojam Gregora noteikumus uz agrākiem gadiem). Atšķirības rodas tāpēc, ka Gregora kalendārs (ieviests 1582. gadā) koriģēja Jūlija kalendāra nelielu novirzi pret Saules gadu; ja šo korekciju attiecina atpakaļ uz 1. gadu, dienu nosaukumi atšķiras.
Parastais (common) gads. Termins parastais gads nozīmē, ka gads nebija pāra gads — tajā nebija 29. februāra. Jūlija kalendārā pāra gadi parasti ir katri četri gadi (dalās ar 4), bet Gregora kalendāra sistēma iekļauj papildnoteikumus, kas padara ilgtermiņā precīzāku saules gada sadalījumu.
Gadsimta un tūkstošgades sākums. 1. gads ir formāli pirmais gan 1. gadsimtā, gan 1. gadu tūkstošgadē — tas seko tieši pēc 1. gada p.m.ē. (1 BC), jo starp 1. p.m.ē. un 1. m.ē. nav neitrālas 0 gada vienības klasiskajā Anno Domini sistēmā.
Gadu nosaukšana Romas pasaulē. Romas republikā un agrīnajā impērijā gadiem bieži piešķīra nosaukumu pēc konsulāta — tas ir iemesls frāzei par Cēzara un Paulla konsulāta gadu. Tikai viduslaikos, sekojot kristīgajai hronoloģijai (Anno Domini), kļuva parastāk lietot skaitļu apzīmējumus, piemēram, "1. gads".
Romiešu cipari. Minētie gadi, kuriem kā rādītājs izmanto viens romiešu cipars (I, V, X, L, C, D, M), ir retums un interesants kuriozs saistībā ar ciparu sistēmu.
Piezīme par avotiem: datumu un dienu nosaukumu noteikšana agrīnajiem gadiem atkarīga no tā, vai tiek lietots Jūlija kalendāra rekonstrukcija vai proleptiska Gregora kalendāra attiecināšana; abi pieejamie piegājieni tiek lietoti vēstures pētījumos, un tas var izraisīt atšķirību par konkrētu nedēļas dienu.
Notikumi
Pēc vietas
Romas impērija
- Tibērijs pēc Augusta pavēles apturēja sacelšanos Vācijā (1 - 5).
- Roma: Par konsuliem kļuva Gajs Cēzars un Lūcijs Emīlijs Pauls.
- Ovidijs ir sarakstījis poēmu "Metamorfozes".
- Aqua Alsienta akvedukts ir izgatavots Romā.
- Zīds parādās Romā.
Asia
- Ķīnas Han dinastijas Yuanshi ēras sākums.
- Konfūcijam tiek piešķirts pirmais karaliskais tituls (pēcnāves vārds) - Lord Baochengxun Ni.
- Ķīnā tiek ieviests budisms.
- Han Ķīnas imperatora Pina valdīšanas sākums.
Āfrika
- Tiek dibināta Aksuma (Etiopija) (aptuvens datums).
Americas
- Moxos pārstāj būt nozīmīga reliģiska joma Dienvidamerikā (aptuvens datums).
Pēc tēmas
Māksla un zinātnes
- Ovidijs ir sarakstījis poēmu "Metamorfozes".
- Līvijs raksta savu monumentālo Romas vēsturi (Ab Urbe Condita).
Reliģija
- Jēzus piedzimšana, kā to norādījis Dionīsijs Egzigijs savā anno Domini laikmetā saskaņā ar vismaz viena zinātnieka teikto. Tomēr lielākā daļa pētnieku uzskata, ka Dionīsijs Jēzus dzimšanu attiecina uz iepriekšējo gadu, 1. gadu pirms mūsu ēras.
Tibērija krūšutēls.
Pasaule pirmajā gadā.
Dzimšana
- Lūcijs Annejs Gallijs, romiešu prokonsuls (miris 65. gadā)
- Kvinktīlijs Vars, Publija Kvinktīlija Vara un Klaudijas Pulhras dēls (miris 27. gadā)
- Pallas, grieķu brīvcilvēks un politiskais padomnieks (dz. 65. g.)
Nāves gadījumi
- Iberijas karalis Aršaks II, Nimrodīdu dinastijas Iberijas karalis
Jautājumi un atbildes
J: Kurš bija 1. (I) gads?
A: 1 (I) gads bija parasts gads, kas sākās sestdienā pēc Jūlija kalendāra.
J: Kad sākās 1. (I) gads pēc Gregora kalendāra?
A: 1 (I) gads pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
J: Kas bija nozīmīgs 1. (I) gads gadsimtiem un tūkstošgadēm?
A: 1. gads (I) bija pirmais gadsimts 1. gadsimtā un 1. gadu tūkstotī.
Jautājums: Cik gadu izmantoja tikai vienu romiešu skaitli, un kādi tie bija?
A: Septiņos gados izmantoja tikai vienu romiešu ciparu, un tie bija 1. gads pēc Kristus dzimšanas (I), 5. gads pēc Kristus dzimšanas (V), 10. gads pēc Kristus dzimšanas (X), 50. gads pēc Kristus dzimšanas (L), 100. gads pēc Kristus dzimšanas (C), 500. gads pēc Kristus dzimšanas (D) un 1000. gads pēc Kristus dzimšanas (M).
J: Kā tolaik sauca 1. gadu (I)?
A: Tolaik 1. (I) gadu sauca par Cēzara un Paula konsulāta gadu.
J: Kad Anno Domini kalendārais gads Eiropā kļuva par galveno gadu nosaukšanas metodi?
A: Anno Domini kalendārais gads kļuva par galveno gadu nosaukšanas metodi Eiropā agrīno viduslaiku periodā.
J: Kāds gads ir 1. gads pirms mūsu ēras plaši izmantotajā Jūlija kalendārā?
A: Gads pirms 1. gada (I) ir 1. gads pirms mūsu ēras plaši lietotajā Jūlija kalendārā.
Meklēt