1. gads (I) bija parastais gads, kas sākās sestdienā pēc Jūlija kalendāra. Pēc Gregora kalendāra gads sākās pirmdienā. Tas bija 1. gadsimta un 1. gadu tūkstošgades pirmais gads.
Tas ir viens no tikai septiņiem gadiem, kurā izmantots tikai viens romiešu cipars. Šie septiņi skaitļi ir 1 AD (I), 5 AD (V), 10 AD (X), 50 AD (L), 100 AD (C), 500 AD (D) un 1000 AD (M).
Tolaik to sauca par Cēzara un Paulla konsulāta gadu. Šā gada apzīmējums 1 tika lietots kopš agrīnajiem viduslaikiem, kad Eiropā par galveno gadu nosaukšanas metodi kļuva Anno Domini kalendārais gads. Plaši lietotajā Jūlija kalendārā gads pirms šī gada ir 1. gadspirms mūsu ēras.
Papildinformācija un konteksts
Kalendāru atšķirības. Apgalvojums, ka 1. gads sākās sestdienā pēc Jūlija kalendāra un pirmdienā pēc Gregora kalendāra, attiecas uz datumu 1. janvāris konkrētajos kalendāros (ieteikts izmantot proleptisko Gregora kalendāru, ja piemērojam Gregora noteikumus uz agrākiem gadiem). Atšķirības rodas tāpēc, ka Gregora kalendārs (ieviests 1582. gadā) koriģēja Jūlija kalendāra nelielu novirzi pret Saules gadu; ja šo korekciju attiecina atpakaļ uz 1. gadu, dienu nosaukumi atšķiras.
Parastais (common) gads. Termins parastais gads nozīmē, ka gads nebija pāra gads — tajā nebija 29. februāra. Jūlija kalendārā pāra gadi parasti ir katri četri gadi (dalās ar 4), bet Gregora kalendāra sistēma iekļauj papildnoteikumus, kas padara ilgtermiņā precīzāku saules gada sadalījumu.
Gadsimta un tūkstošgades sākums. 1. gads ir formāli pirmais gan 1. gadsimtā, gan 1. gadu tūkstošgadē — tas seko tieši pēc 1. gada p.m.ē. (1 BC), jo starp 1. p.m.ē. un 1. m.ē. nav neitrālas 0 gada vienības klasiskajā Anno Domini sistēmā.
Gadu nosaukšana Romas pasaulē. Romas republikā un agrīnajā impērijā gadiem bieži piešķīra nosaukumu pēc konsulāta — tas ir iemesls frāzei par Cēzara un Paulla konsulāta gadu. Tikai viduslaikos, sekojot kristīgajai hronoloģijai (Anno Domini), kļuva parastāk lietot skaitļu apzīmējumus, piemēram, "1. gads".
Romiešu cipari. Minētie gadi, kuriem kā rādītājs izmanto viens romiešu cipars (I, V, X, L, C, D, M), ir retums un interesants kuriozs saistībā ar ciparu sistēmu.
Piezīme par avotiem: datumu un dienu nosaukumu noteikšana agrīnajiem gadiem atkarīga no tā, vai tiek lietots Jūlija kalendāra rekonstrukcija vai proleptiska Gregora kalendāra attiecināšana; abi pieejamie piegājieni tiek lietoti vēstures pētījumos, un tas var izraisīt atšķirību par konkrētu nedēļas dienu.
