4. gads mūsu ērā: datumi, konsulāti un vēstures pārskats
4. gads mūsu ērā — datumu salīdzinājums, Kata un Saturnīna konsulāti, Jūlija/Gregora kalendāru atšķirības un koncentrēts vēstures pārskats.
4. gads (IV) bija pārcelšanās gads, kas saskaņā ar Jūlija kalendāru sākās otrdienā. Saskaņā ar Gregora kalendāru tas sākās ceturtdien. Tolaik to sauca par Kata un Saturnīna konsulāta gadu. Par ceturto gadu to sauca kopš agrīno viduslaiku perioda, kad Eiropā par ierasto gadu nosaukšanas metodi kļuva Anno Domini kalendārais gadskaitlis. Tas bija 1. gadsimta ceturtais gads.
Kalendāri un pārcelšanās gads
Termins pārcelšanās gads (leap year) nozīmē, ka gada garums tiek pagarināts par vienu dienu, lai saskaņotu kalendāru ar Saules gada garumu. Jūlija kalendārs, kuru ieviesa Jūlijs Cēzars 45. g. p. m. ē., paredzēja pievienot papildus dienu katrā ceturtajā gadā (29. februāris). Tomēr praktiskā pielietošanā pirmajos gadsimtos pēc reformas notika kļūdas (piemēram, papildus dienu ieviesa pārāk bieži), ko vēlāk koriģēja imperators Augusts.
Salīdzinājumam, Gregora kalendārs tika ieviests 1582. gadā, un, runājot par datumiem pirms šī brīža, lieto proleptisko Gregora kalendāru — tāpēc diena, ar kuru saskaņā ar Jūliju sākās gads, var atšķirties no proleptiskā Gregora aprēķina (šeit norādītā atšķirība: otrdiena vs ceturtdiena).
Konsulāti un romiešu datēšanas prakse
Romieši gadu bieži apzīmēja pēc amatā esošajiem konsuliem — tā sauktā konsulārā datēšana. Tādēļ gads tika nosaukts pēc abu konsulu vārdiem; šajā gadījumā runa ir par Kata un Saturnīna konsulāta gadu. Konsulārā sistēma bija praktiska Romas iekšējai administrācijai un hronoloģijai, un šī prakse saglabājās paralēli citām laika skaitīšanas metodēm līdz imperiālajiem un viduslaiku pārmaiņām.
Vēsturiskais konteksts
4. gads mūsu ērā notika laikā, kad Romas impērijai valdīja imperators Augusts. Tas bija agrīnais Romas impērijas periods, kad politiskā kārtība un administratīvā pārvalde nostiprinājās pēc republikāniskā perioda beigām. Daudzi hronoloģiskie nosaukumi un aprēķini mūsdienās tiek izteikti, izmantojot sistēmu Anno Domini, kas izplatījās Eiropā agrīnajos viduslaikos.
Ja vēlaties, varu papildināt rakstu ar konkrētiem notikumiem, personu vārdiem (piem., precīziem konsulu uzvārdiem) vai ar informāciju par to, kā tieši proleptiskā Gregora un Jūlija kalendāra atšķirības ietekmē datumus dažādos vēstures avotos.
Notikumi
Pēc vietas
Romas impērija
- Imperators Cēzars Augusts izsauc Tibēriju uz Romu un nosauc viņu par savu mantinieku un nākamo imperatoru. Tajā pašā laikā tiek adoptēts un par Augusta mantinieku iecelts arī Agripa Postumus, pēdējais Marka Vipsānija Agripas dēls.
- Tiberijs arī pieņem Germaniku par savu mantinieku.
- Seksts Aēlijs Kats kļūst par konsulu.
- Lex Aelia Sentia reglamentē vergu manumisiju.
- Parakstīts neuzbrukšanas un draudzības līgums starp Romas impēriju, ko pārstāvēja Tiberijs, un ģermāņu cilti ķeruši, ko pārstāvēja viņu karalis Segimērs. Segimēra dēli Arminijs un Flavs tika iekļauti Romas armijā kā palīgkarases vadoņi.
- Jūlija Vecākā atgriežas no trimdas, lai necienīgi dzīvotu Reģijā.
- Augusts apžēlo Gneju Kornēliju Cinnu Magnu kopā ar Emīliju Lepīdu, Marka Emīlija Lepīda meitu, par iespējamo līdzdalību sazvērestībā pret imperatoru.
- Marks Plavcijs Silvāns tiek iecelts par Āzijas prokonsuli.
- Polians Maradonijs kļūst par Atēnu arheonu
Tuvie Austrumi
- Partijas karalis Fraatakss un karaliene Musa tiek gāzti un nogalināti, un kronis tiek piedāvāts Partijas karalim Orodam III - interregnum sākums.
Asia
- Namhae Chachaung nomaina Bak Hyeokgeose par Korejas karalistes Silla karali (tradicionālais datums)
- Hanas imperators Pins apprecas ar imperatore Vang (Ping), Vang Manga meitu, tādējādi nostiprinot savu ietekmi.
Pēc tēmas
Māksla un zinātnes
- Nikolajs no Damaskas saraksta 14 sējumu Pasaules vēsturi.
Dzimšana
- Kolumella, romiešu rakstnieks (miris 70. gadā)
- Gogurjeo Daemusins, Gogurjeo karalis (dz. 44. gs.)
Nāves gadījumi
- Gajs Cēzars, Marka Vipsānija Agripas un Jūlijas Vecākās dēls, mirst no ievainojumiem, kas gūti kampaņas laikā Artagirā, Armēnijā.
- Bak Hjokgeose no Silla, pirmais Korejas valdnieks.
- Gajs Asīnijs Polijs, Romas imperators, dzejnieks un vēsturnieks (dz. 65. g. p. m. ē.).
- Terentija, Marka Tūlija Cicerona pirmā sieva (dz. 98. g. p. m. ē.).
- Ariobarzāns II, Medijas karalis Atropatāns (dz. 40. g. p. m. ē.).
- Artavasds IV, Armēnijas karalis (dz. 20. g. p. m. ē.).
Cēzara skulptūra.
Meklēt