Arminijs — ķerušu vadonis, kas uzvarēja romiešus Teutoburgas kaujā
Arminijs — ķerušu līderis, kurš vadīja Teutoburgas meža uzvaru pār romiešiem; stāsts par taktiku, ciltu vienotību un romiešu traģēdiju.
Arminijs, pazīstams arī kā Armīns vai Hermanis (dz. 18. g. p.m.ē./17. g. p.m.ē. Magna Germānijā; miris 21. g. p.m.ē. Germānijā), bija ķerušu cilts vadonis, kurš spēja apvienot vairākas ģermāņu ciltis pret Romas impēriju. Agrīni viņš bija bijis romiešu sabiedrotais un saņēmis karavīra apmācību, taču vēlāk sarīkoja pretromiešu sacelšanos, kas noveda pie vienas no Romas vēstures smagākajām sakāvēm.
Fons un politiskā pozīcija
Arminijs izcēlās kā stratēģis un līderis ne tikai ķerušu iekšienē, bet spēja panākt arī īslaicīgu vienotību starp dažādām ģermāņu grupām — piemēram, marsiem, brūkteriem un citiem. Viņš bija pazīstams ar labu izpratni par romiešu karaspēka taktikām, ko bija guvis, kalpojot kopā ar romiešiem. Personiskās attiecības ar citām vadošām ģermāņu figūrām bija sarežģītas: viņš apprecēja Segesta dēlu un jutās ietekmēts gan no sabiedrotajiem, gan no pretiniekiem, tādēļ politiskā cīņa par varu ciltīs bija intensīva.
Teutoburgas meža kauja un taktikā
Teutoburgas meža kaujā (9. g. m.ē.) Arminija vadītie karavīri iznīcināja lielu romiešu armiju, kuras sastāvā bija trīs leģioni un palīgsastāvs. Uzbrukums bija rūpīgi izplānots: Arminijs izmantoja vietējo reljefu, slikti bruņotos un izkliedētos romiešu ceļus mežā, maldināšanu un pēctecīgas ātras uzbrukumu sērijas. Romas karaspēks bija sliktā pozīcijā šaurajos meža ceļos un purvainajās teritorijās, kas novērsa leģionu ierasto, disciplinēto kaujas formu.
- Zaudētie leģioni ietvēra XVII, XVIII un XIX leģionu (romiešu skaitļi dažādos avotos tiek minēti tieši saistībā ar Teutoburgas sakāvi).
Pēc kaujas Arminijs nogalināja mītus vai simboliskus romiešu vadītājus — tostarp romiešu ģenerāli P. Kvinktiliju Vāru — un viņa nocirsto galvu nosūtīja Maroboduam, markomannu karalim, piedāvājot aliansi pret romiešiem. Marobods atteicās: viņš nosūtīja Vāra galvu tālāk uz Romu apbedīšanai un saglabāja neitralitāti turpmākā konflikta laikā. Vēlākais starp Marobodu un Arminiju izcēlās īslaicīgs varas konflikts, taču tas nerada būtisku apdraudējumu Romas kontrolei pāri Reinai.
Pēctecība, Romas atbilde un Arminija nogalināšana
Teutoburgas sakāve būtiski ietekmēja Romas imperiālos plānus Ziemeļeiropā — imperators Augusts un viņa pēcteči atteicās no aktīvas paplašināšanās uz ziemeļiem pāri Reinai. Kā tiesiska un militāra atbilde Romas komandieris Germaniks (Germanicus) vēlāk vadīja karagājienus uz Germāniju (14.–16. g.), kuri daļēji atriebās un atguva dažas karaspēka standartu paliekas, bet līdz galīgai iekarošanai nepārņēma teritorijas.
Arminija politiskā karjera beidzās vardarbīgi — viņš tika noslepkavots 21. g. (saskaņā ar avotiem izdarīja savai sabiedrībai ienīstās iekšējās sazvērestības un varas cīņas), ko atstāja par brīdi, kad viņa ietekme jau bija samazinājusies sakarā ar iekšējām pārmaiņām ciltīs.
Vēsturiskā nozīme un mantojums
Arminija uzvara Teutoburgā bieži tiek uzskatīta par pagrieziena punktu Eiropas vēsturē — tā nozīmēja, ka Romas impērija neiekļāva lielu daļu ģermāņu teritoriju savā administrācijā, un Reinai pamazām kļuva par ilgtermiņa robežu starp romiešu un brīvo ģermāņu pasauli. Vēlāka interpretācija 19. gadsimtā padarīja Arminiju par nacionālu simbolu Vācijā (kā "Hermann"), par ko liecina arī slavenais Hermanna piemineklis Detmolā. Mūsdienu vēsturnieki gan pievērš uzmanību arī iekšējām ģermāņu problēmām, Arminija ambīcijām un sarežģītajai starpcilšu politikai, kas galu galā noveda pie viņa pazemināšanās un nāves.
Romas atbilde
Vēlāk, 14. gadā, romiešu ģenerālis Germaniks, imperatora Tibērija brāļadēls, vadīja milzīgu 8 leģionu armiju (leģions bija līdz 5000 vīru) uz Germāniju pret Arminija vadīto cilšu koalīciju.
Pēc tam, kad viņš apmeklēja postošās Teutoburgas meža kaujas vietu, kur 9. gs. m. ē. tika nogalināti 15/20 000 romiešu, un apbedīja viņu mirstīgās atliekas, viņš uzsāka masveida uzbrukumu Arminija cilts - herviskāņu - sirdij.
Sākotnēji Arminijs ievilināja Germanika jātniekus slazdā un nodarīja nelielus zaudējumus, līdz veiksmīga romiešu kājnieku cīņa lika ģermāņiem izlauzties un bēgt mežā. Šī uzvara apvienojumā ar to, ka strauji tuvojās ziema, nozīmēja, ka Ģermānika nākamais solis bija vest savu armiju atpakaļ uz ziemas mītnēm Reinā.
Neraugoties uz sava tēvoča, imperatora Tibērija, šaubām, Germanikam izdevās savākt vēl vienu milzīgu armiju un nākamajā, 16. gadā, atkal iebruka Vācijā. Viņš piespieda šķērsot Vezeru netālu no mūsdienu Mindenes, ciešot smagus zaudējumus. Pēc tam viņš tikās ar Armīnija armiju kaujā, ko bieži dēvē par Vezera upes kauju.
Ģermāņikusa labākā taktika un labāk apmācītie un apbruņotie leģioni nodarīja vācu armijai milzīgus zaudējumus, taču zaudējumi bija nelieli. Pēdējā kauja tika izcīnīta pie Angivāras mūra uz rietumiem no mūsdienu Hannoveres, atkārtojoties lielajam ģermāņu bojāeju skaitam un piespiežot tos bēgt.
Sasniedzot galvenos mērķus un tuvojoties ziemai, Germaniks pavēlēja savai armijai atgriezties ziemas nometnēs, bet flotei nodarīja zināmus postījumus vētra Ziemeļjūrā. Tomēr šīs vētras dēļ bojā gāja tikai neliels skaits romiešu. Pēc vēl dažiem reidiem pāri Reinai, kuru rezultātā tika atgūti divi no trim 9. gadā pazaudētajiem leģiona ērgļiem, Germaniks tika atsaukts uz Romu, un Tibērijs viņu informēja, ka viņam tiks piešķirts triumfs un viņš tiks pārcelts citā komandā.
Arminija nāve
Piecus gadus vēlāk Arminijs tika nogalināts pēc konkurējošo ģermāņu vadoņu pavēles. Lai gan Arminijam neizdevās saglabāt vienotību ģermāņu cilšu vidū, romiešu leģionu zaudējums Teutoburgas mežā radīja tālejošu ietekmi uz ģermāņu ciltīm un Romas impēriju. Germanika kampaņa bija pēdējais lielais romiešu militārais trieciens uz austrumiem no Reinas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Arminijs?
A: Arminius, pazīstams arī kā Armins vai Hermanis, bija čerušu cilts vadonis.
J: Ar ko bija pazīstams Arminijs?
A: Arminijs bija pazīstams ar to, ka apvienoja ģermāņu ciltis cīņai pret romiešiem un ka Teutoburgas meža kaujā iznīcināja romiešu armiju.
J: Kad Arminijs piedzima un kad nomira?
A: Armīnijs dzimis 18. g. p.m.ē./17. g. p.m.ē. Magna Germanijā un nomira 21. g. p.m.ē. Germanijā.
J: Kas bija Teutoburgas meža kauja?
A: Teutoburgas meža kauja bija kauja, kurā Armīnijs un viņa vadītā ģermāņu cilšu grupa iznīcināja romiešu armiju, kas bija lielākā militārā katastrofa, kādu romieši jebkad bija piedzīvojuši.
J: Ko Arminijs darīja pēc kaujas Teutoburgas mežā?
A: Pēc Teutoburgas meža kaujas Arminijs nekavējoties nosūtīja Vara nocirsto galvu markomannu karalim Maroboduam un piedāvāja pret romiešiem vērstu aliansi.
J: Vai Maroboduuss pieņēma Arminija aliansi?
A: Nē, Maroboduuss atteicās no Arminija alianses un tā vietā nosūtīja Vara galvu uz Romu apbedīšanai, saglabājot neitralitāti visā turpmākajā karā.
J: Vai starp Arminiju un Marobodu izcēlās karš?
A: Jā, vēlāk starp Arminiju un Marobodu sākās īss, nepārliecinošs karš.
Meklēt