Arminius
Arminijs, pazīstams arī kā Armīns vai Hermanis (dz. 18. g. p.m.ē./17. g. p.m.ē. Magna Germānijā; miris 21. g. p.m.ē. Germānijā), bija ķerušu cilts vadonis. Viņš spēja apvienot ģermāņu ciltis cīņai pret romiešiem. Teutoburgas meža kaujā viņi iznīcināja romiešu armiju. Tā bija lielākā militārā katastrofa, kādu romieši jebkad bija piedzīvojuši.
Pēc kaujas Armīnijs nekavējoties nosūtīja Vara nocirsto galvu Maroboduam, markomannu karalim, otram spēcīgākajam ģermāņu valdniekam. Arminijs piedāvāja pret romiešiem vērstu aliansi. Marobods atteicās no piedāvājuma, nosūtīja galvu uz Romu apbedīšanai un saglabāja neitralitāti visa turpmākā kara laikā. Tikai vēlāk starp abiem ģermāņu vadoņiem izcēlās īss, nepārliecinošs karš.
Romas atbilde
Vēlāk, 14. gadā, romiešu ģenerālis Germaniks, imperatora Tibērija brāļadēls, vadīja milzīgu 8 leģionu armiju (leģions bija līdz 5000 vīru) uz Germāniju pret Arminija vadīto cilšu koalīciju.
Pēc tam, kad viņš apmeklēja postošās Teutoburgas meža kaujas vietu, kur 9. gs. m. ē. tika nogalināti 15/20 000 romiešu, un apbedīja viņu mirstīgās atliekas, viņš uzsāka masveida uzbrukumu Arminija cilts - herviskāņu - sirdij.
Sākotnēji Arminijs ievilināja Germanika jātniekus slazdā un nodarīja nelielus zaudējumus, līdz veiksmīga romiešu kājnieku cīņa lika ģermāņiem izlauzties un bēgt mežā. Šī uzvara apvienojumā ar to, ka strauji tuvojās ziema, nozīmēja, ka Ģermānika nākamais solis bija vest savu armiju atpakaļ uz ziemas mītnēm Reinā.
Neraugoties uz sava tēvoča, imperatora Tibērija, šaubām, Germanikam izdevās savākt vēl vienu milzīgu armiju un nākamajā, 16. gadā, atkal iebruka Vācijā. Viņš piespieda šķērsot Vezeru netālu no mūsdienu Mindenes, ciešot smagus zaudējumus. Pēc tam viņš tikās ar Armīnija armiju kaujā, ko bieži dēvē par Vezera upes kauju.
Ģermāņikusa labākā taktika un labāk apmācītie un apbruņotie leģioni nodarīja vācu armijai milzīgus zaudējumus, taču zaudējumi bija nelieli. Pēdējā kauja tika izcīnīta pie Angivāras mūra uz rietumiem no mūsdienu Hannoveres, atkārtojoties lielajam ģermāņu bojāeju skaitam un piespiežot tos bēgt.
Sasniedzot galvenos mērķus un tuvojoties ziemai, Germaniks pavēlēja savai armijai atgriezties ziemas nometnēs, bet flotei nodarīja zināmus postījumus vētra Ziemeļjūrā. Tomēr šīs vētras dēļ bojā gāja tikai neliels skaits romiešu. Pēc vēl dažiem reidiem pāri Reinai, kuru rezultātā tika atgūti divi no trim 9. gadā pazaudētajiem leģiona ērgļiem, Germaniks tika atsaukts uz Romu, un Tibērijs viņu informēja, ka viņam tiks piešķirts triumfs un viņš tiks pārcelts citā komandā.
Arminija nāve
Piecus gadus vēlāk Arminijs tika nogalināts pēc konkurējošo ģermāņu vadoņu pavēles. Lai gan Arminijam neizdevās saglabāt vienotību ģermāņu cilšu vidū, romiešu leģionu zaudējums Teutoburgas mežā radīja tālejošu ietekmi uz ģermāņu ciltīm un Romas impēriju. Germanika kampaņa bija pēdējais lielais romiešu militārais trieciens uz austrumiem no Reinas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Arminijs?
A: Arminius, pazīstams arī kā Armins vai Hermanis, bija čerušu cilts vadonis.
J: Ar ko bija pazīstams Arminijs?
A: Arminijs bija pazīstams ar to, ka apvienoja ģermāņu ciltis cīņai pret romiešiem un ka Teutoburgas meža kaujā iznīcināja romiešu armiju.
J: Kad Arminijs piedzima un kad nomira?
A: Armīnijs dzimis 18. g. p.m.ē./17. g. p.m.ē. Magna Germanijā un nomira 21. g. p.m.ē. Germanijā.
J: Kas bija Teutoburgas meža kauja?
A: Teutoburgas meža kauja bija kauja, kurā Armīnijs un viņa vadītā ģermāņu cilšu grupa iznīcināja romiešu armiju, kas bija lielākā militārā katastrofa, kādu romieši jebkad bija piedzīvojuši.
J: Ko Arminijs darīja pēc kaujas Teutoburgas mežā?
A: Pēc Teutoburgas meža kaujas Arminijs nekavējoties nosūtīja Vara nocirsto galvu markomannu karalim Maroboduam un piedāvāja pret romiešiem vērstu aliansi.
J: Vai Maroboduuss pieņēma Arminija aliansi?
A: Nē, Maroboduuss atteicās no Arminija alianses un tā vietā nosūtīja Vara galvu uz Romu apbedīšanai, saglabājot neitralitāti visā turpmākajā karā.
J: Vai starp Arminiju un Marobodu izcēlās karš?
A: Jā, vēlāk starp Arminiju un Marobodu sākās īss, nepārliecinošs karš.
