Māceklis kristietībā: nozīme, vēsture un atšķirība no apustuļa
Kristietībā mācekļi ir tie, kas seko mācībai un personīgi mācās no Jēzus vai no citiem garīgiem skolotājiem. Bibliskajā kontekstā tas bieži attiecas uz Jēzus mācekļiem Viņa kalpošanas laikā; dažkārt ar šo vārdu tiek domāti tikai divpadsmit apustuļi, taču evaņģēlijos un Jaunajā Derībā tiek runāts par dažādu skaitu mācekļu un sekotāju — gan plašām sekotāju grupām, gan arī par konkrētām personām. Piemēram, Apustuļu darbu grāmatā paši apustuļi arī tiek saukti par mācekļiem. Mūsdienās vārds māceklis tiek lietots arī kā pašidentifikācijas veids tiem, kas apņemās mācīties kristīgās dzīves principus un sekot konkrētam garīgam skolotājam vai mācībai.
Nozīme un vārda izcelsme
Termins "māceklis" latviskojot atbilst grieķu vārdam μαθητής (mathētēs), kas burtiski nozīmē “students” vai “tas, kurš mācās”. Angļu valodā lietotais disciple ir pārņemts no latīņu vārda discipulus, kas arī nozīmē skolēns. Savukārt jēdziens apustulis nāk no grieķu ἀπόστολος (apostolos) un nozīmē “sūtnis, tas, kurš ir sūtīts” — tātad būtiska atšķirība ir ne tikai mācīšanās, bet arī sūtība un pilnvarojums.
Mācekļa loma evaņģēlijā
Bibliskajos tekstos mācekļa galvenās pazīmes ir:
- aktīva sekošana skolotājam un mācību pieņemšana;
- izaicinājums mainīt dzīvi saskaņā ar mācību principiem (morāli, lūgšanu, kalpošanu);
- iesaistīšanās kopienā un mācību nodošana turpmāk, bieži vien kā pieaugošs process, kas var novest pie apustuliskākas misijas;
- bībeles stāstos — klātbūtne, liecība un reizēm arī īpašas mācības saņemšana no Jēzus.
Evangelisti atspoguļo dažādus mācekļu statusus: no plašām sekotāju pūlēm, kuri klausās Jēzu, līdz tuvākajiem mācekļiem, kuri ceļo kopā ar Viņu un saņem īpašus uzdevumus. Luke 10 piemin sūtījumā 70 (vai 72) mācekļus, kas liecina par plašāku mācekļu kopienu nekā vienīgi divpadsmit apustuļu grupa.
Atšķirība no apustuļa
Galvenā atšķirība starp mācekli un apustuli ir funkcijā un pilnvarojumā:
- Māceklis — galvenokārt mācās, seko un cenšas ieviest mācību savā dzīvē; var būt vietējā kopienā kā mācību pārnēsātājs, bet nav automātiski uzticēts oficiālai misijai vai sūtījumam plašākai evaņģelizācijai.
- Apustulis — tiek sūtīts ar skaidru uzdevumu izplatīt mācību plašāk, organizēt kopienas, dibināt baznīcas un pildīt autoritatīvus pienākumus; apustuļiem Jaunajā Derībā bieži ir īpašas pilnvaras un uzdevumi, kā arī tieši saistīts statuss ar Jēzu (piem., divpadsmit), vai — vēlāk — kā cilvēki, kuriem Dievs uztic plašāku misiju.
Vēsturisks konteksts un attīstība
Jau pirmajās kristīgajās kopienās mācekļu nozīme bija būtiska — tie, kas bija tuvi mācībai, kļuva par kopienas kodolu, mācītājiem un lieciniekiem. Vārdi un lomas evolucionēja: sākotnēji akcentējot sekošanu Jēzum, vēlāk rodas strukturētas baznīcas lomas (apustuļi, bīskapi, prezbiteri u.c.). Dažādās tradīcijās uzsvars var atšķirties — dažas baznīcas izdara lielāku uzsvaru uz apustulisko sūtību, citas uz pastāvīgu mācekļu audzināšanu un personisku garīgu izaugsmi.
Mūsdienu lietojums
Šodien māceklība ir plaši lietota koncepcija kristīgajās kopienās: tā ietver discipļu apmācības programmas, mentoru-attiecības, grupu studijas un praksē balstītu kristīgu izglītību. Daudzi uzsver personisku transformāciju — ne tikai intelektuālu zināšanu iegūšanu, bet dzīvesveida pārveidi saskaņā ar Jēzus mācību.
Vienkārši sakot: māceklis ir tas, kurš mācās un seko, apustulis ir tas, kurš tiek sūtīts nodot šo mācību tālāk.
Jēzus no Nācaretes mācekļi
Četri
Gan Marka evaņģēlijā (1:16-20), gan Mateja evaņģēlijā (4:18-22) ir vietas, kur Jēzus sākotnēji aicina četrus zvejniekus no tiem, kas bija pie Galilejas jūras. Tie ir Sīmanis (vēlāk saukts par "klinti" jeb Pēteri) un viņa brālis Andrejs, kā arī brāļi Jēkabs un Jānis (vēlāk saukti par "pērkona dēliem" jeb boanerģiem). Ļoti līdzīgā liecībā Lūkas evaņģēlijā 5:1-11 nav runāts par Andreju. Jāņa evaņģēlija 1:35-51 arī ir ietverts sākotnējais mācekļu aicinājums, bet tie ir: vārdā nenosaukts māceklis, Andrejs, Sīmanis, Filips un Natanaēls.
Tā kā Lūkas evaņģēlijā nav minēts Andrejs un četros evaņģēlijos ir dažādi panti, kur Sīmanis Pēteris, Jēkabs un Jānis tiek aicināti tikties ar Jēzu atsevišķi no divpadsmit, tos parasti dēvē par "trijiem". Par "četru", nevis "trīs" lietošanu daži kristieši joprojām diskutē, taču nekad tas nav bijis būtisks doktrināls jautājums.
Divpadsmit
Lielākā uzmanība evaņģēlijos tiek pievērsta īpašai mācekļu grupai, kurus Jēzus aicināja kalna virsotnē un pilnvaroja par divpadsmit apustuļiem. Šie vīri ir:
Nozīmīgākie notikumi Jēzus dzīvē evaņģēlijos |
Šī kaste: · skatīt · runāt · rediģēt |
- Sīmanis, saukts par Pēteri
- Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis
- Jēkabs (Marks un Matejs viņu sauc par Zebedeja dēlu)
- Jānis (Marks un Matejs viņu identificē kā Jēkaba, Zebedeja dēla, brāli).
- Philip
- Bartolomejs, nosaukts par Natanaēlu Jāņa evaņģēlijā.
- Matejs (kuru evaņģēlists Matejs identificē kā muitnieku), Lūkas un Marka evaņģēlijā nosaukts par Leviju.
- Thomas
- Jēkabs, Alfeja dēls
- Sīmanis, ko Māca, Mateja un Lūkas evaņģēlijos sauc par fanātiķi.
- Jūda Iskariots
- Jūda Tadejs, ko Marks sauc par Tadeju, Matejs - par Lebbeju Tadeju, bet Lūka - par Jēkaba brāli Jūdu.
- Pāvils kļuva par apustuli pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās.
Jāņa evaņģēlijā viens no mācekļiem tiek dēvēts par to, kuru Jēzus mīlēja. Tā kā apustulis Jānis, atšķirībā no pārējiem divpadsmit, šajā evaņģēlijā nav nosaukts vārdā, tiek pieņemts, ka "mīļais māceklis" ir viņš.
Liels pūlis un septiņdesmit
Evaņģēlijos ne vienmēr ir norādīts Jēzus mācekļu skaits vai personu skaits starp Jēzus mācekļiem. Daudz lielāka cilvēku grupa ir identificēta kā mācekļi sprediķa par līdzenumu fragmenta sākumā, kas sākas Lūkas evaņģēlija 6:17.
Turklāt septiņdesmit (vai septiņdesmit divi, atkarībā no izmantotā avota) cilvēki tiek sūtīti pa pāriem, lai sagatavotu ceļu Jēzum (Lk.ev.10). Dažreiz viņi tiek saukti par "Septiņdesmit" vai "Septiņdesmit mācekļiem". Viņiem ir jāēd visi piedāvātie ēdieni, jādziedina slimie un jāsludina; ka Dieva valdīšana nāk, ka, kas viņus dzird, dzird Jēzu, kas viņus noraida, noraida Jēzu, un, kas noraida Jēzu, noraida To, kas Viņu sūtījis. Turklāt viņiem tiek piešķirtas lielas pilnvaras pār ienaidnieku un viņu vārdi tiek ierakstīti debesīs.
Ceļš uz Emmausu
Kleopass ir viens no diviem mācekļiem, kuriem augšāmcēlušais Kungs parādījās pie Emmausa (Lk.ev.24:18). Jēzus augšāmcelšanās dienā Kleofs kopā ar kādu vārdā nenosauktu Jēzus mācekli dodas no Jeruzalemes uz Emmausu. Kleopass un viņa draugs pārrunāja pēdējo dienu notikumus, kad kāds svešinieks jautāja, par ko viņi runā. Svešinieks lūdza pievienoties Kleopam un viņa draugam vakariņās. Tur svešinieks pēc svētīšanas un maizes laušanas atklājās kā augšāmceltais Jēzus un tad pazuda. Kleopass un viņa draugs steidzās uz Jeruzalemi, lai šo vēsti nodotu pārējiem mācekļiem, kur Jēzus pēc tam parādījās arī viņiem. Šim notikumam nav paralēles ne pie Mateja, ne pie Marka, ne pie Jāņa.
Sievietes
Lūkas evaņģēlijā (10:38-42) Lācara māsa Marija tiek pretstatīta savai māsai Martai, kura bija "apgrūtināta ar daudzām lietām", kamēr Jēzus bija viņu viesis, bet Marija bija izvēlējusies "labāku daļu", proti, klausīties Kunga runas. Jānis viņu nosauc par to, "kas bija svaidījusi Kungu ar smaržīgo eļļu un ar saviem matiem nosusinājusi Viņa kājas" (11:2). Lūkas evaņģēlijā kāda neidentificēta "grēciniece" farizeja namā svaidīja Jēzus kājas. Jāņa evaņģēlijs neprecizē nekādas iepriekšējās attiecības starp Jēzu un Lācaru pirms brīnuma. Katoļu folklorā Marija, Lācara māsa, tiek uzskatīta par to pašu, kas Marija Madgalēna.
Lūka piemin vairākus cilvēkus, kas pavadīja Jēzu un divpadsmit. No tiem viņš nosauc trīs sievietes: "Marija, saukta Magdalēna, ... un Joanna, Hēroda pārvaldnieka Chuza sieva, un Suzanna, un daudzas citas, kas tos apgādāja no saviem līdzekļiem" (Lk.8:2-3). Marija Magdalēna un Joanna ir starp tām sievietēm, kuras Lūkas stāstījumā par augšāmcelšanos devās sagatavot Jēzus ķermeni un kuras vēlāk pastāstīja apustuļiem un citiem mācekļiem par tukšo kapu un "divu vīriešu žilbinošās drēbēs" vārdiem. Marija Magdalēna ir vispazīstamākā no mācekļiem ārpus Dvanpadsmit. Par viņu evaņģēlijos rakstīts vairāk nekā par citām sekotājām. Par viņu ir arī daudz nostāstu un literatūras.
Citu evaņģēliju autori atšķiras par to, kuras sievietes bija krustā sišanas liecinieces un kuras - augšāmcelšanās liecinieces. Marks pie krustā sišanas min Mariju, Jēkaba māti, un Salomeju (nejaukt ar Hērodias meitu Salomeju), bet pie kapa - Salomeju. Jānis pie krustā sišanas iekļauj Mariju, Klopa sievu.
Saistītās lapas
- Kristības
- Lielais uzdevums, kurā ir iekļauts pants "un dariet par mācekļiem visas tautas".
- Baznīcas pīlāri
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir vārda "māceklis" nozīme kristietībā?
A: Kristietībā māceklis ir cilvēks, kurš cenšas mācīties no kristietības.
J: No kādas valodas ir cēlies vārds "māceklis"?
A: Termins "māceklis" nāk no sengrieķu valodas vārda "μαθἡτἡς", kas angļu valodā nonācis no latīņu valodas discipulus.
J: Kas bija Jēzus mācekļi Viņa kalpošanas laikā?
A: Jēzus kalpošanas laikā Viņa mācekļi bija Viņa mācekļi, kas dažkārt attiecas tikai uz divpadsmit apustuļiem, bet var attiekties arī uz citu evaņģēlijos minēto mācekļu skaitu.
Jautājums: Kā mācekli vajadzētu atšķirt no apustuļa?
A: Ja māceklis ir tas, kurš mācās no skolotāja vai skolēna, tad apustulis ir sūtīts, lai nodotu šo mācību citiem.
Jautājums: Vai ir kāda atšķirība starp mācekli un studentu?
Atbilde: Jā, lai gan abi ir skolēni, māceklis konkrēti attiecas uz kādu, kas mācās par kristietību un tās mācībām, savukārt students var attiekties vispārīgāk uz jebkuru, kas mācās jebko.
J: Vai Apustuļu darbu grāmatā ir minēts, ka apustuļiem ir mācekļi?
A: Jā, Apustuļu darbu grāmatā ir minēts, ka pat pašiem apustuļiem ir mācekļi.