Kristietībā mācekļi ir tie, kas seko mācībai un personīgi mācās no Jēzus vai no citiem garīgiem skolotājiem. Bibliskajā kontekstā tas bieži attiecas uz Jēzus mācekļiem Viņa kalpošanas laikā; dažkārt ar šo vārdu tiek domāti tikai divpadsmit apustuļi, taču evaņģēlijos un Jaunajā Derībā tiek runāts par dažādu skaitu mācekļu un sekotāju — gan plašām sekotāju grupām, gan arī par konkrētām personām. Piemēram, Apustuļu darbu grāmatā paši apustuļi arī tiek saukti par mācekļiem. Mūsdienās vārds māceklis tiek lietots arī kā pašidentifikācijas veids tiem, kas apņemās mācīties kristīgās dzīves principus un sekot konkrētam garīgam skolotājam vai mācībai.

Nozīme un vārda izcelsme

Termins "māceklis" latviskojot atbilst grieķu vārdam μαθητής (mathētēs), kas burtiski nozīmē “students” vai “tas, kurš mācās”. Angļu valodā lietotais disciple ir pārņemts no latīņu vārda discipulus, kas arī nozīmē skolēns. Savukārt jēdziens apustulis nāk no grieķu ἀπόστολος (apostolos) un nozīmē “sūtnis, tas, kurš ir sūtīts” — tātad būtiska atšķirība ir ne tikai mācīšanās, bet arī sūtība un pilnvarojums.

Mācekļa loma evaņģēlijā

Bibliskajos tekstos mācekļa galvenās pazīmes ir:

  • aktīva sekošana skolotājam un mācību pieņemšana;
  • izaicinājums mainīt dzīvi saskaņā ar mācību principiem (morāli, lūgšanu, kalpošanu);
  • iesaistīšanās kopienā un mācību nodošana turpmāk, bieži vien kā pieaugošs process, kas var novest pie apustuliskākas misijas;
  • bībeles stāstos — klātbūtne, liecība un reizēm arī īpašas mācības saņemšana no Jēzus.

Evangelisti atspoguļo dažādus mācekļu statusus: no plašām sekotāju pūlēm, kuri klausās Jēzu, līdz tuvākajiem mācekļiem, kuri ceļo kopā ar Viņu un saņem īpašus uzdevumus. Luke 10 piemin sūtījumā 70 (vai 72) mācekļus, kas liecina par plašāku mācekļu kopienu nekā vienīgi divpadsmit apustuļu grupa.

Atšķirība no apustuļa

Galvenā atšķirība starp mācekli un apustuli ir funkcijā un pilnvarojumā:

  • Māceklis — galvenokārt mācās, seko un cenšas ieviest mācību savā dzīvē; var būt vietējā kopienā kā mācību pārnēsātājs, bet nav automātiski uzticēts oficiālai misijai vai sūtījumam plašākai evaņģelizācijai.
  • Apustulis — tiek sūtīts ar skaidru uzdevumu izplatīt mācību plašāk, organizēt kopienas, dibināt baznīcas un pildīt autoritatīvus pienākumus; apustuļiem Jaunajā Derībā bieži ir īpašas pilnvaras un uzdevumi, kā arī tieši saistīts statuss ar Jēzu (piem., divpadsmit), vai — vēlāk — kā cilvēki, kuriem Dievs uztic plašāku misiju.

Vēsturisks konteksts un attīstība

Jau pirmajās kristīgajās kopienās mācekļu nozīme bija būtiska — tie, kas bija tuvi mācībai, kļuva par kopienas kodolu, mācītājiem un lieciniekiem. Vārdi un lomas evolucionēja: sākotnēji akcentējot sekošanu Jēzum, vēlāk rodas strukturētas baznīcas lomas (apustuļi, bīskapi, prezbiteri u.c.). Dažādās tradīcijās uzsvars var atšķirties — dažas baznīcas izdara lielāku uzsvaru uz apustulisko sūtību, citas uz pastāvīgu mācekļu audzināšanu un personisku garīgu izaugsmi.

Mūsdienu lietojums

Šodien māceklība ir plaši lietota koncepcija kristīgajās kopienās: tā ietver discipļu apmācības programmas, mentoru-attiecības, grupu studijas un praksē balstītu kristīgu izglītību. Daudzi uzsver personisku transformāciju — ne tikai intelektuālu zināšanu iegūšanu, bet dzīvesveida pārveidi saskaņā ar Jēzus mācību.

Vienkārši sakot: māceklis ir tas, kurš mācās un seko, apustulis ir tas, kurš tiek sūtīts nodot šo mācību tālāk.