Māceklis (kristietība)

Jēzus no Nācaretes mācekļi

Četri

Gan Marka evaņģēlijā (1:16-20), gan Mateja evaņģēlijā (4:18-22) ir vietas, kur Jēzus sākotnēji aicina četrus zvejniekus no tiem, kas bija pie Galilejas jūras. Tie ir Sīmanis (vēlāk saukts par "klinti" jeb Pēteri) un viņa brālis Andrejs, kā arī brāļi Jēkabs un Jānis (vēlāk saukti par "pērkona dēliem" jeb boanerģiem). Ļoti līdzīgā liecībā Lūkas evaņģēlijā 5:1-11 nav runāts par Andreju. Jāņa evaņģēlija 1:35-51 arī ir ietverts sākotnējais mācekļu aicinājums, bet tie ir: vārdā nenosaukts māceklis, Andrejs, Sīmanis, Filips un Natanaēls.

Tā kā Lūkas evaņģēlijā nav minēts Andrejs un četros evaņģēlijos ir dažādi panti, kur Sīmanis Pēteris, Jēkabs un Jānis tiek aicināti tikties ar Jēzu atsevišķi no divpadsmit, tos parasti dēvē par "trijiem". Par "četru", nevis "trīs" lietošanu daži kristieši joprojām diskutē, taču nekad tas nav bijis būtisks doktrināls jautājums.

Divpadsmit

Lielākā uzmanība evaņģēlijos tiek pievērsta īpašai mācekļu grupai, kurus Jēzus aicināja kalna virsotnē un pilnvaroja par divpadsmit apustuļiem. Šie vīri ir:

1. Sīmanis, saukts par Pēteri
2. Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis
3. Jēkabs (Marks un Matejs viņu sauc par Zebedeja dēlu)
4. Jānis (Marks un Matejs viņu identificē kā Jēkaba, Zebedeja dēla, brāli).
5. Philip
6. Bartolomejs, nosaukts par Natanaēlu Jāņa evaņģēlijā.
7. Matejs (kuru evaņģēlists Matejs identificē kā muitnieku), Lūkas un Marka evaņģēlijā nosaukts par Leviju.
8. Thomas
9. Jēkabs, Alfeja dēls
10. Sīmanis, ko Māca, Mateja un Lūkas evaņģēlijos sauc par fanātiķi.
11. Jūda Iskariots
12. Jūda Tadejs, ko Marks sauc par Tadeju, Matejs - par Lebbeju Tadeju, bet Lūka - par Jēkaba brāli Jūdu.

• Pāvils kļuva par apustuli pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās.

Jāņa evaņģēlijā viens no mācekļiem tiek dēvēts par to, kuru Jēzus mīlēja. Tā kā apustulis Jānis, atšķirībā no pārējiem divpadsmit, šajā evaņģēlijā nav nosaukts vārdā, tiek pieņemts, ka "mīļais māceklis" ir viņš.

Liels pūlis un septiņdesmit

Evaņģēlijos ne vienmēr ir norādīts Jēzus mācekļu skaits vai personu skaits starp Jēzus mācekļiem. Daudz lielāka cilvēku grupa ir identificēta kā mācekļi sprediķa par līdzenumu fragmenta sākumā, kas sākas Lūkas evaņģēlija 6:17.

Turklāt septiņdesmit (vai septiņdesmit divi, atkarībā no izmantotā avota) cilvēki tiek sūtīti pa pāriem, lai sagatavotu ceļu Jēzum (Lk.ev.10). Dažreiz viņi tiek saukti par "Septiņdesmit" vai "Septiņdesmit mācekļiem". Viņiem ir jāēd visi piedāvātie ēdieni, jādziedina slimie un jāsludina; ka Dieva valdīšana nāk, ka, kas viņus dzird, dzird Jēzu, kas viņus noraida, noraida Jēzu, un, kas noraida Jēzu, noraida To, kas Viņu sūtījis. Turklāt viņiem tiek piešķirtas lielas pilnvaras pār ienaidnieku un viņu vārdi tiek ierakstīti debesīs.

Ceļš uz Emmausu

Kleopass ir viens no diviem mācekļiem, kuriem augšāmcēlušais Kungs parādījās pie Emmausa (Lk.ev.24:18). Jēzus augšāmcelšanās dienā Kleofs kopā ar kādu vārdā nenosauktu Jēzus mācekli dodas no Jeruzalemes uz Emmausu. Kleopass un viņa draugs pārrunāja pēdējo dienu notikumus, kad kāds svešinieks jautāja, par ko viņi runā. Svešinieks lūdza pievienoties Kleopam un viņa draugam vakariņās. Tur svešinieks pēc svētīšanas un maizes laušanas atklājās kā augšāmceltais Jēzus un tad pazuda. Kleopass un viņa draugs steidzās uz Jeruzalemi, lai šo vēsti nodotu pārējiem mācekļiem, kur Jēzus pēc tam parādījās arī viņiem. Šim notikumam nav paralēles ne pie Mateja, ne pie Marka, ne pie Jāņa.

Sievietes

Lūkas evaņģēlijā (10:38-42) Lācara māsa Marija tiek pretstatīta savai māsai Martai, kura bija "apgrūtināta ar daudzām lietām", kamēr Jēzus bija viņu viesis, bet Marija bija izvēlējusies "labāku daļu", proti, klausīties Kunga runas. Jānis viņu nosauc par to, "kas bija svaidījusi Kungu ar smaržīgo eļļu un ar saviem matiem nosusinājusi Viņa kājas" (11:2). Lūkas evaņģēlijā kāda neidentificēta "grēciniece" farizeja namā svaidīja Jēzus kājas. Jāņa evaņģēlijs neprecizē nekādas iepriekšējās attiecības starp Jēzu un Lācaru pirms brīnuma. Katoļu folklorā Marija, Lācara māsa, tiek uzskatīta par to pašu, kas Marija Madgalēna.

Lūka piemin vairākus cilvēkus, kas pavadīja Jēzu un divpadsmit. No tiem viņš nosauc trīs sievietes: "Marija, saukta Magdalēna, ... un Joanna, Hēroda pārvaldnieka Chuza sieva, un Suzanna, un daudzas citas, kas tos apgādāja no saviem līdzekļiem" (Lk.8:2-3). Marija Magdalēna un Joanna ir starp tām sievietēm, kuras Lūkas stāstījumā par augšāmcelšanos devās sagatavot Jēzus ķermeni un kuras vēlāk pastāstīja apustuļiem un citiem mācekļiem par tukšo kapu un "divu vīriešu žilbinošās drēbēs" vārdiem. Marija Magdalēna ir vispazīstamākā no mācekļiem ārpus Dvanpadsmit. Par viņu evaņģēlijos rakstīts vairāk nekā par citām sekotājām. Par viņu ir arī daudz nostāstu un literatūras.

Citu evaņģēliju autori atšķiras par to, kuras sievietes bija krustā sišanas liecinieces un kuras - augšāmcelšanās liecinieces. Marks pie krustā sišanas min Mariju, Jēkaba māti, un Salomeju (nejaukt ar Hērodias meitu Salomeju), bet pie kapa - Salomeju. Jānis pie krustā sišanas iekļauj Mariju, Klopa sievu.

Saistītās lapas

• Kristības
• Lielais uzdevums, kurā ir iekļauts pants "un dariet par mācekļiem visas tautas".
• Baznīcas pīlāri