Kalna sprediķis — Jēzus Bībeles runa: svētības, Kunga lūgšana un mācība

Kalna sprediķis — Jēzus mācība par svētībām, Kunga lūgšanu, uzmet otru vaigu, zemes sāli un kristīgajām vērtībām. Iedvesmojoša un dziļa bibliska runa.

Autors: Leandro Alegsa

Saskaņā ar Bībeli Jēzus no Nācaretes sacīja Kalna sprediķi saviem sekotājiem un lielai cilvēku grupai ap 30. gadu pēc Kristus dzimšanas. Jēzus teica šo runu kalna nogāzē. Teksts parasti tiek saistīts ar Evanģēliju pēc Mateja (Mateja ev. 5.–7. nodaļa), kur sprediķis ir plaši attēlots un sistematizēts; līdzīgs, īsāks sacījums parādās arī Lucas ev. (tā dēvētais "sprediķis uz līdzenuma"). Vispopulārākā runas daļa ir svētības, kas atrodas tās sākumā, un teksta kopējo dziļumu papildina morālas, teoloģiskas un praktiskas norādes par lūgšanu, gavēšanu, dāvināšanu un attieksmi pret citiem.

Kur un kāpēc sprediķis ir svarīgs

Kalna sprediķis tiek uzskatīts par Jēzus ētiskās mācības kodolu — tajā viņš skaidro, ko nozīmē dzīvot pēc Dieva valstības principiem. Tradicionālā vieta, kur šis sprediķis esot nolasīts, bieži tiek identificēta ar tā saukto Svētību kalnu (Mount of Beatitudes) netālu no Galilejas ezera; šī vieta ir kļuvusi par pielūgsmes un svētceļojumu vietu. Teksts ietekmējis kristīgo mācību, baznīcas morāli, rietumu ētikas diskursus un sociālās tiesības.

Galvenās tēmas un mācības

  • Svētības — iesākuma daļa slavē pazemīgos, skumstošos, maigos, taisnības meklētājus un citus, kuru ceļš ir pretstats pasaulīgajām vērtībām; tās uzsver Dieva tuvumu un cerību uz taisnību.
  • Jauna taisnība — Jēzus bieži runā pretstatā ("Jūs esat dzirdējuši... bet Es jums saku..."), paceļot iekšējas attieksmes svaru pār vienkāršu ārēju izpildi.
  • Praktiskā dievbijība — norādes par lūgšanu, gavēšanu un dāvināšanu, kas jāveic nevis demonstrēšanai, bet no sirds.
  • Attiecības ar citiem — mācība par piedošanu, žēlsirdību, nemeklēšanu atriebības un "uzmet otru vaigu" pieeja attiecībā uz pāridarījumiem.
  • Materiālās bagātības novērtējums — brīdinājumi par mantu sakrāšanu šeit, un aicinājums meklēt Dieva valstību kā pirmo prioritāti.
  • Praktiskā gudrība — padomi par lēmumu pieņemšanu un dzīvi pēc principa: tie, kas izpilda Jēzus vārdus, ir līdzīgi gudram cilvēkam, kas būvē māju uz akmens.

Par svētībām un Kunga lūgšanu

Svētības (beatitūdas) ir sprediķa centrālais elements — tās uzsver garīgo stāvokli un velta cerību tiem, kas izjūt trūkumu, ciešanas vai tiek vajāti to ticības dēļ. Sprediķa vidū atrodas arī Kunga lūgšana, kas kalpo kā piemērs tam, kā kristietim lūgt: tajā tiek iekļauti aicinājumi godināt Dievu, lūgt par ikdienas uzturēšanu, piedošanu un aizsardzību no ļaunuma.

Slavenas frāzes un to nozīme

Tautā zināmas rindas no Kalna sprediķa ir arī "uzmet otru vaigu", "zemes sāls", "pasaules gaisma" un "netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti". Šīs metaforas raksturo Jēzus pieeju: uzturēt ētisku ietekmi (būt "sālam" un "gaismai") un aicinājumu uz iekšēju pārmaiņu ceļu, nevis formālu tiesāšanu vai atriebību.

Interpretācijas un ietekme

Daudzi kristieši uzskata, ka Kalna sprediķis ir saistīts ar desmit baušļiem. Viņi uzskata, ka abi ir ļoti svarīgi, lai izskaidrotu, kā kristiešiem vajadzētu izturēties pret citiem — desmit baušļi nosaka ārējās normas, bet Kalna sprediķis padziļina iekšējo attieksmi un žēlsirdīgu rīcību. Teoloģiski sprediķis ir bijis pamats diskusijām par taisnīgumu, miera praksi, sociālo atbildību un kristīgo ētiku kopumā.

Akadēmiski vērtējot, daļa pētnieku uzskata, ka mūsdienās redzamais teksta veidols ir Mateja sastādīts krājums no dažādiem Jēzus sacījumiem, kas kopīgā izklāstā veido vienotu sprediķi. Citi piebilst, ka Lucas versija liecina par konkrētas mācības vispārēju avotu, kuru evaņģēlisti interpretēja atbilstoši saviem mērķiem.

Mūsdienīga nozīme

Kalna sprediķis joprojām kalpo kā rīcības un vērtību avots daudziem ticīgajiem un neticīgajiem: tas iedrošina cilvēkus rūpēties par nabadzīgajiem, meklēt taisnīgumu, praktizēt piedošanu un dzīvot ar nosvērtu skatījumu uz materiālajām vērtībām. Sprediķa uzsvērtais iekšējais pamatojums uzvedībai turpina ietekmēt baznīcas mācību, sociālos protestus, miermīlīgas kustības un filozofiskas pārdomas par morāli.

Kalna sprediķis ir daudzslāņaina runa: vienlaikus praktiska un teoloģiska, tieša un simboliska — tāpēc to tā plaši lasa, pēta un interpretē dažādos laikos un kultūrās.

Pārliecība par sprediķa nozīmi

Viena no svarīgākajām debatēm par sprediķi ir par to, kā to piemērot ikdienas dzīvē. Gandrīz visas kristiešu grupas ir radījušas savus veidus, kā saprast un izmantot sprediķi savā dzīvē. Grāmatā "Izpratne par Kalna sprediķi" Hārvijs Makarturs (Harvey McArthur) uzskaita divpadsmit dažādus viedokļus par sprediķi.

(1) Absolutistu viedoklis

Absolutistu uzskats saka, ka cilvēkiem visu laiku jādara tieši tas, ko Jēzus teica sprediķī. Ja, to darot, cilvēks tiek pakļauts briesmām, tad tas ir tas, kas cilvēkam ir nepieciešams, lai viņš tiktu glābts.

Cilvēki, kas tam ticēja, bija:

  • Svētais Francisks no Asīzes
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Ļevs Tolstojs (kad viņš bija vecāks)

Baznīcas, kas tic šim uzskatam, ir šādas:

  • Austrumu pareizticīgo baznīcas
  • Agrīnie anabaptisti
  • Mūsdienu anabaptistu grupas, piemēram, menonīti un huterīti.

(2) Izmaiņas tekstā

Senos laikos cilvēki pārveidoja (mainīja) sprediķa tekstu, lai padarītu to populārāku. Piemēram, Bībelē Mateja evaņģēlija 5:22 tika mainīts no "[ikviens, kas] dusmojas uz savu brāli, būs tiesas briesmās" uz "[ikviens, kas] dusmojas uz savu brāli bez iemesla, būs tiesas briesmās".

Pēdējos gadsimtos arvien biežāk tiek mainīti sprediķa vārdi, lai izņemtu tās daļas, kuras cilvēkiem būtu grūti pieņemt.

Gandrīz katrs nozīmīgākais kristiešu rakstnieks kādā brīdī ir veicis šādas izmaiņas.

Šo viedokli neatbalsta neviena konkrēta kristīgā konfesija.

(3) Hiperboles viedoklis

Viens no izplatītākajiem viedokļiem ir hiperboliskais viedoklis. Tas apgalvo, ka Jēzus dažās sprediķa daļās lietoja hiperbolu (kas nozīmē, ka Viņš pārspīlēja). Cilvēki, kas tam tic, uzskata, ka Jēzus mācība ir jāpadara reālistiskāka, ja vēlas, lai tā tiktu izmantota reālajā pasaulē.

Lielākā daļa cilvēku piekrīt, ka sprediķī ir zināma hiperbola, taču viņi strīdas par to, kuras daļas ir hiperbola.

(4) Vispārīgo principu viedoklis

Vispārīgo principu skatījums saka, ka Jēzus nedeva norādījumus (nepastāstīja cilvēkiem, kā tieši rīkoties). Tā vietā Viņš sniedza piemērus, kā cilvēkam būtu jārīkojas.

(5) Dubultstandarta viedoklis

Dubultstandartu uzskats saka, ka daļa Jēzus mācību ir vispārīgas idejas par to, kā rīkoties, bet daļa ir norādījumi. Lai tiktu glābti, lielākajai daļai cilvēku vienkārši jāievēro vispārīgās idejas par to, kā rīkoties. Tikai nelielam skaitam svēto cilvēku, piemēram, garīdzniekiem un mūkiem, ir jāievēro norādījumi.

Šim uzskatam ticēja arī:

Romas Katoļu baznīca tic dubultstandartu uzskatam.

(6) Divu sfēru skatījums

Mārtiņš Luters neticēja katoļu idejām par sprediķi. Viņš radīja divu sfēru uzskatu. Luters sadalīja pasauli divās sfērās jeb daļās: reliģiskajā sfērā un laicīgajā (nereliģiskajā) sfērā. Viņš uzskatīja, ka sprediķis attiecas tikai uz reliģisko dzīves daļu. Ikdienišķajā pasaulē cilvēkiem var nākties darīt lietas, ko sprediķī bija teikts, ka viņiem nevajadzētu darīt. Piemēram, laicīgajā darbā tiesnesim varētu nākties sodīt noziedznieku, nevis viņam piedot. Tomēr tiesnesim kā reliģiozam cilvēkam tomēr vajadzētu just līdzi tam, kas notiek ar noziedznieku.

(7) Svēto Rakstu viedokļa analoģija

Svēto Rakstu analoģijas viedoklis saka, ka tad, kad tika uzrakstīta Jaunā Derība, daļa no sprediķa tika mainīta. Piemēram, Jēzus teica, ka nav pareizi dot zvērestu. Tomēr Jaunajā Derībā Pāvils vismaz divas reizes lieto zvērestu.

(8) Attieksme, nevis darbības viedoklis

Attieksme, nevis rīcība, saka, ka Jēzus sprediķī tikai stāstīja cilvēkiem, ko Viņš pats darīs. Viņš nerunāja citiem cilvēkiem par to, kas viņiem būtu jādara, lai viņi būtu labi kristieši.

Vilhelms Hermanis radīja šo viedokli 19. gadsimtā.

(9) Pagaidu ētikas viedoklis

Starpposma ētikas viedoklis saka, ka tad, kad Jēzus teica sprediķi, viņš domāja, ka pasaule drīz beigsies. Tāpēc viņa mācība bija domāta tikai šim īsajam laikam.

Šo viedokli radīja Alberts Šveicers.

(10) Beznosacījumu dievišķā griba skats

Beznosacījumu dievišķās gribas viedoklis saka, ka Jēzus gribēja, lai cilvēki darītu tieši to, ko Viņš teica, un ievērotu ētiku, par kuru Viņš runāja sprediķī. Tomēr, ņemot vērā to, kāda pasaule ir tagad, cilvēki to nevar darīt. Cilvēki cenšas ievērot sprediķa ētiku, bet viņiem tas vienmēr neizdodas. Tas mainīsies, kad pasaulē atgriezīsies Debesu valstība. Tajā laikā ikviens varēs dzīvot tā, kā vēlas Dievs.

Vācu filozofs Martins Sibēliuss 20. gadsimtā radīja šo uzskatu.

(11) Grēku nožēlas viedoklis

Atgriešanās viedoklis saka, ka Jēzus zināja, ka cilvēki nespēs sekot Viņa mācībai. Cilvēki mēģinās sekot tām, bet viņiem neizdosies. Tas viņus mācītu nožēlot grēkus. Šādā veidā cilvēki nonāktu pie ticības evaņģēlijam.

(12) Dispensacionisms

Dispensacionisms iedala cilvēces vēsturi atsevišķās grupās. Šis viedoklis saka, ka šodien mēs dzīvojam laikā, kad nevaram dzīvot saskaņā ar sprediķa mācībām. Tomēr kaut kad nākotnē mēs to spēsim. Kad šis laiks pienāks, cilvēkiem būs jāievēro sprediķa mācība, lai iegūtu pestīšanu.

Citi viedokļi

E. Teoloģijas profesors E. Eārls Elliss (Earle Ellis Ellis) saka, ka šajā sprediķī Jēzus aicina ticīgos dzīvot tā, kā tas būs normāli nākotnes Dieva valstībā. Kā saka E. E. Eliss, mums ir jārunā Jēzus vārdi, jādomā Viņa domas un jādara Viņa darbi. Tā kā tāda būs nākotnes Dieva valstības ētika, cilvēkiem ir jādzīvo tā, lai viņi būtu gatavi dzīvot Dieva valstībā.

Kristofers Knights un Roberts Lomass grāmatā "Hiram Key" apgalvo, ka Kalna sprediķis nekad nav noticis. Knight uzskata, ka Matejs "salīmējis dažādus fragmentus kopā, it kā tie būtu runāti cits pēc cita pūlim kalna virsotnē". Viņš uzskata, ka "mācības tika apvienotas vienā "pasākumā", lai nepārtrauktu kopējā stāsta plūsmu".



Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3