Kalna sprediķis

Pārliecība par sprediķa nozīmi

Viena no svarīgākajām debatēm par sprediķi ir par to, kā to piemērot ikdienas dzīvē. Gandrīz visas kristiešu grupas ir radījušas savus veidus, kā saprast un izmantot sprediķi savā dzīvē. Grāmatā "Izpratne par Kalna sprediķi" Hārvijs Makarturs (Harvey McArthur) uzskaita divpadsmit dažādus viedokļus par sprediķi.

(1) Absolutistu viedoklis

Absolutistu uzskats saka, ka cilvēkiem visu laiku jādara tieši tas, ko Jēzus teica sprediķī. Ja, to darot, cilvēks tiek pakļauts briesmām, tad tas ir tas, kas cilvēkam ir nepieciešams, lai viņš tiktu glābts.

Cilvēki, kas tam ticēja, bija:

• Svētais Francisks no Asīzes
• Dītrihs Bonhēfers
• Ļevs Tolstojs (kad viņš bija vecāks)

Baznīcas, kas tic šim uzskatam, ir šādas:

• Austrumu pareizticīgo baznīcas
• Agrīnie anabaptisti
• Mūsdienu anabaptistu grupas, piemēram, menonīti un huterīti.

(2) Izmaiņas tekstā

Senos laikos cilvēki pārveidoja (mainīja) sprediķa tekstu, lai padarītu to populārāku. Piemēram, Bībelē Mateja evaņģēlija 5:22 tika mainīts no "[ikviens, kas] dusmojas uz savu brāli, būs tiesas briesmās" uz "[ikviens, kas] dusmojas uz savu brāli bez iemesla, būs tiesas briesmās".

Pēdējos gadsimtos arvien biežāk tiek mainīti sprediķa vārdi, lai izņemtu tās daļas, kuras cilvēkiem būtu grūti pieņemt.

Gandrīz katrs nozīmīgākais kristiešu rakstnieks kādā brīdī ir veicis šādas izmaiņas.

Šo viedokli neatbalsta neviena konkrēta kristīgā konfesija.

(3) Hiperboles viedoklis

Viens no izplatītākajiem viedokļiem ir hiperboliskais viedoklis. Tas apgalvo, ka Jēzus dažās sprediķa daļās lietoja hiperbolu (kas nozīmē, ka Viņš pārspīlēja). Cilvēki, kas tam tic, uzskata, ka Jēzus mācība ir jāpadara reālistiskāka, ja vēlas, lai tā tiktu izmantota reālajā pasaulē.

Lielākā daļa cilvēku piekrīt, ka sprediķī ir zināma hiperbola, taču viņi strīdas par to, kuras daļas ir hiperbola.

(4) Vispārīgo principu viedoklis

Vispārīgo principu skatījums saka, ka Jēzus nedeva norādījumus (nepastāstīja cilvēkiem, kā tieši rīkoties). Tā vietā Viņš sniedza piemērus, kā cilvēkam būtu jārīkojas.

(5) Dubultstandarta viedoklis

Dubultstandartu uzskats saka, ka daļa Jēzus mācību ir vispārīgas idejas par to, kā rīkoties, bet daļa ir norādījumi. Lai tiktu glābti, lielākajai daļai cilvēku vienkārši jāievēro vispārīgās idejas par to, kā rīkoties. Tikai nelielam skaitam svēto cilvēku, piemēram, garīdzniekiem un mūkiem, ir jāievēro norādījumi.

Šim uzskatam ticēja arī:

• Sv.Augustīns (viņš radīja dubultstandarta uzskatu)
• Sv.Tomass Akvīnas (kurš vēlāk mainīja dubultstandarta uzskatu)
• Džefrijs Čosers (šo viedokli viņš izmantoja savā grāmatā "Kenterberijas stāsti" (Bathas sievas prologs, 117.-1118. sēj.).

Romas Katoļu baznīca tic dubultstandartu uzskatam.

(6) Divu sfēru skatījums

Mārtiņš Luters neticēja katoļu idejām par sprediķi. Viņš radīja divu sfēru uzskatu. Luters sadalīja pasauli divās sfērās jeb daļās: reliģiskajā sfērā un laicīgajā (nereliģiskajā) sfērā. Viņš uzskatīja, ka sprediķis attiecas tikai uz reliģisko dzīves daļu. Ikdienišķajā pasaulē cilvēkiem var nākties darīt lietas, ko sprediķī bija teikts, ka viņiem nevajadzētu darīt. Piemēram, laicīgajā darbā tiesnesim varētu nākties sodīt noziedznieku, nevis viņam piedot. Tomēr tiesnesim kā reliģiozam cilvēkam tomēr vajadzētu just līdzi tam, kas notiek ar noziedznieku.

(7) Svēto Rakstu viedokļa analoģija

Svēto Rakstu analoģijas viedoklis saka, ka tad, kad tika uzrakstīta Jaunā Derība, daļa no sprediķa tika mainīta. Piemēram, Jēzus teica, ka nav pareizi dot zvērestu. Tomēr Jaunajā Derībā Pāvils vismaz divas reizes lieto zvērestu.

(8) Attieksme, nevis darbības viedoklis

Attieksme, nevis rīcība, saka, ka Jēzus sprediķī tikai stāstīja cilvēkiem, ko Viņš pats darīs. Viņš nerunāja citiem cilvēkiem par to, kas viņiem būtu jādara, lai viņi būtu labi kristieši.

Vilhelms Hermanis radīja šo viedokli 19. gadsimtā.

(9) Pagaidu ētikas viedoklis

Starpposma ētikas viedoklis saka, ka tad, kad Jēzus teica sprediķi, viņš domāja, ka pasaule drīz beigsies. Tāpēc viņa mācība bija domāta tikai šim īsajam laikam.

Šo viedokli radīja Alberts Šveicers.

(10) Beznosacījumu dievišķā griba skats

Beznosacījumu dievišķās gribas viedoklis saka, ka Jēzus gribēja, lai cilvēki darītu tieši to, ko Viņš teica, un ievērotu ētiku, par kuru Viņš runāja sprediķī. Tomēr, ņemot vērā to, kāda pasaule ir tagad, cilvēki to nevar darīt. Cilvēki cenšas ievērot sprediķa ētiku, bet viņiem tas vienmēr neizdodas. Tas mainīsies, kad pasaulē atgriezīsies Debesu valstība. Tajā laikā ikviens varēs dzīvot tā, kā vēlas Dievs.

Vācu filozofs Martins Sibēliuss 20. gadsimtā radīja šo uzskatu.

(11) Grēku nožēlas viedoklis

Atgriešanās viedoklis saka, ka Jēzus zināja, ka cilvēki nespēs sekot Viņa mācībai. Cilvēki mēģinās sekot tām, bet viņiem neizdosies. Tas viņus mācītu nožēlot grēkus. Šādā veidā cilvēki nonāktu pie ticības evaņģēlijam.

(12) Dispensacionisms

Dispensacionisms iedala cilvēces vēsturi atsevišķās grupās. Šis viedoklis saka, ka šodien mēs dzīvojam laikā, kad nevaram dzīvot saskaņā ar sprediķa mācībām. Tomēr kaut kad nākotnē mēs to spēsim. Kad šis laiks pienāks, cilvēkiem būs jāievēro sprediķa mācība, lai iegūtu pestīšanu.

Citi viedokļi

E. Teoloģijas profesors E. Eārls Elliss (Earle Ellis Ellis) saka, ka šajā sprediķī Jēzus aicina ticīgos dzīvot tā, kā tas būs normāli nākotnes Dieva valstībā. Kā saka E. E. Eliss, mums ir jārunā Jēzus vārdi, jādomā Viņa domas un jādara Viņa darbi. Tā kā tāda būs nākotnes Dieva valstības ētika, cilvēkiem ir jādzīvo tā, lai viņi būtu gatavi dzīvot Dieva valstībā.

Kristofers Knights un Roberts Lomass grāmatā "Hiram Key" apgalvo, ka Kalna sprediķis nekad nav noticis. Knight uzskata, ka Matejs "salīmējis dažādus fragmentus kopā, it kā tie būtu runāti cits pēc cita pūlim kalna virsotnē". Viņš uzskata, ka "mācības tika apvienotas vienā "pasākumā", lai nepārtrauktu kopējā stāsta plūsmu".