Kenterberijas stāsti

Fons

Kenterberijas katedrāle

Kenterberijas stāsti ir par cilvēku grupu, kas ir svētceļnieki. Viņi ceļo uz svarīgu svētu vietu. Viduslaikos daudzi kristieši devās svētceļojumos uz Jeruzalemi, Romu, Santjago de Kompostelu un Kenterberiju. Kenterberijas katedrāle bija slavena svētceļojumu vieta, jo tajā atradās svētā Toma Beketa svētnīca (piemiņas vieta).

Tomass Bekets

Toms Bekets bija Kenterberijas arhibīskaps 1100. gados. Viņš sastrīdējās ar savu veco draugu karali Henriku II, un 1170. gadā pēc karaļa pavēles daži karaļa bruņinieki viņu nogalināja. Karalis jutās ļoti noskumis un vainīgs. Viņš lika uzcelt krāšņu kapavietu savam vecajam draugam.

Cilvēki sāka apmeklēt kapu. Drīz vien daži cilvēki teica, ka Tomass Bekets ir svētais un ka viņa kauli spēj darīt brīnumus. Gan Romas katoļu, gan anglikāņu baznīca viņu uzskata par kristīgās ticības mocekli un par svēto. Viduslaiku beigās viņa svētnīca padarīja Kenterberiju par vienu no četrām nozīmīgākajām svētceļojumu vietām Eiropā.

Piligrimi

Daudzi svētceļnieki mēdza satikties Londonā. Kenterberijas stāstos stāstīts par grupas tikšanos viesnīcā Sautvarkā, kas bija ciemats uz dienvidiem no Temzas upes un tagad ir Londonas daļa. Šī bija laba tikšanās vieta, jo cilvēki no ziemeļiem varēja šķērsot Temzu pa Londonas tiltu.

Kenterberija atrodas Anglijas dienvidaustrumos. Piligrimi pulcējās grupās, jo ceļot vienatnē bija bīstami. Laikā, kad vēl nebija moderno banku, katram ceļotājam līdzi bija jāņem daudz naudas, lai samaksātu par pārtiku un naktsmītni (vietu, kur nakšņot). Uz ceļiem cilvēkiem bieži uzbruka laupītāji.

Kad svētceļnieki pulcējās grupā, tajā varēja būt dažādi cilvēki - gan bagāti, gan nabadzīgi, gan cēli, gan pazemīgi. Grupās bieži vien bija arī vairāki reliģiski cilvēki, piemēram, priesteri, mūki un mūķenes. Čosera stāstā viscēlākā persona ir bruņinieks.

Tomasa Beketa slepkavība

Stāsti

Kenterberijas stāsti sākas ar Prologu (kas nozīmē "daži vārdi sākumā"). Prologā Čosers apraksta gadalaiku - aprīli, kad pēc ziemas sāk kļūt siltāks. Viņš saka, ka šajā laikā cilvēki sāk doties svētceļojumā. Čosers stāsta lasītājam par ļaudīm, kas ir sapulcējušies krodziņā. Viņš apraksta cilvēkus tik skaidri, ka daudzi no viņiem ir kļuvuši par slaveniem angļu literatūras tēliem un bieži attēloti gleznās. Čosers apraksta, kā ceļojuma laikā katrs cilvēks stāsta kādu stāstu, lai izklaidētu otru.

Pasakas ir:

• Vispārējais prologs tas iepazīstina ar katru no svētceļniekiem.
• "Bruņinieka stāsts", kurā bruņinieks stāsta par divu draugu savstarpēju dueli par sievietes mīlestību.
• Meldera prologs un pasaka piedzēries dzērājs stāsta vulgāru pasaku par to, kā muļķīgu Rēviņu viņa neuzticīgā sieva padarīja par Rokgājēju, un par to, kā viņš apmetās uz dzīvi pie kāda zinātnieka.
• Rēva prologs un stāsts Rēvs stāsta nepatīkamu stāstu par to, kā krāpnieku dzirnavnieku piekāva un pazemoja viņa augstprātīgo sievu, un viņa meitu savaldzināja pāris studentu, kurus viņš bija mēģinājis apzagt un apkrāpt.
• Pavāra prologs un pasaka - iereibis pavārs stāsta vulgāru pasaku par to, kā slinko mācekli meistars palaiž dejot un izklaidēties.
• Likuma vīra prologs un pasaka Likuma vīrs stāsta, kā tikumīga princese iziet cauri daudziem pārbaudījumiem.
• The Wife of Bath's Prologs un stāsts The Wife of Bath stāsta par to, kā bruņiniekam ir jānoskaidro, ko sievietes visvairāk vēlas - vai arī viņam tiks izpildīts nāvessods.
• Mūka prologs un pasaka Mūks stāsta morāles stāstu par to, kā tevinga izsaucējs mēģina apkrāpt atraitni un nonāk ellē.
• Izsaucēja prologs un pasaka Izsaucējs stāsta vulgāru pasaku par to, kā alkatīgs mūks iegūst savu kompulenci.
• Klerka prologs un stāsts Klerks stāsta par to, kā mīloša un pacietīga sieva izcieš virkni pārbaudījumu, ko veic viņas aizdomīgais vīrs.
• Tirgotāja prologs un stāsts Tirgotājs stāsta vulgāru stāstu par to, kā muļķīgu tirgotāju viņa neticīgā sieva padarīja par gļēvu.
• The Squire's Prologue and Tale the Squire tells a tale of romance [nepabeigts]
• Franklina prologs un stāsts Franklins stāsta par sievu, kas dod pārsteidzīgu solījumu, un tā sekām.
• Ārsta stāsts Ārsts stāsta morālu stāstu par tikumīgu meitu.
• Pardonera prologs un pasaka alkatīgais un liekulīgais Pardoners stāsta ironisku pasaku par to, kā trīs iereibuši muļķi mēģina "nogalināt" nāvi, bet galu galā nogalina cits citu.
• Shipman's Tale Shipman stāsta komisku stāstu par skopu tirgotājs bija padarījis Cuckold ar viņa alkatība sieva.
• Prāvestes prologs un stāsts Prāveste stāsta tradicionālu [lai gan nepatiesu] stāstu par mocekli.
• Čosera Pasaka par seru Topasu - Čosers stāsta parodiju par varonīgu bruņinieku pasaku, kas pēc citu svētceļnieku lūguma tā arī netiek pabeigta!
• Šosera "Pasaka par Melibi" - Šosers stāsta par vīrieti un viņa sievu, kuri strīdas, kā vislabāk atriebties saviem ienaidniekiem.
• Mūka prologs un stāsts - mūks stāsta par traģēdiju, sniedzot 17 piemērus no 100!
• Mūķenes priestera prologs un pasaka - mūķenes priestera pasaka ir stāsts par Šantalkīru un lapsu.
• Otrās mūķenes prologs un stāsts - otrā mūķene stāsta tradicionālo stāstu par svēto Cecīliju.
• Kanonista jumiķa prologs un stāsts - kanonists jumiķis [jaunpienācējs pie svētceļniekiem] brīdina par to, kā Filozofa akmens meklēšana noved pie bojāejas, un tad stāsta, kā kanonists ar viltu izvilina naudu no vieglticīga priestera.
• Mācekļa prologs un stāsts Māceklis stāsta morāles stāstu pret tenkām.
• Mācītāja prologs un stāsts Mācītājs lasa prozas traktātu par grēku nožēlu.
• Čosera atsaukums - Čosers lūdz piedošanu par vulgārajām un necienīgajām vietām šajā un citos iepriekšējos darbos un lūdz piedošanu par saviem grēkiem. Dažas pasaku versijas:
• Plowman's Tale (Pļāvēja stāsts) - pret lolardiem vērsts traktāts, kas pievienots stāstiem.
• Pasaka par Gamelinu - stāsts, ko Čosers, iespējams, vēlējās pielāgot "Pasakas".
• Prologs un stāsts par Berinu - nepatiess 15. gadsimta papildinājums Džefrija Čosera "Kenterberijas stāstiem" - svētceļnieki ierodas Kenterberijā.

Dažas pasakas (stāsti) ir nopietnas, citas - smieklīgas. Daži no smieklīgajiem stāstiem ir vulgāri (seksuāli rupji). Daudzās pasakās tiek runāts par kristīgo ticību. Dažreiz viena stāsta tēma (galvenā doma) tiek turpināta nākamajā stāstā, jo jaunais stāstnieks atbild (vai atbild) uz tikko dzirdēto stāstu. Visas pasakas ir par to, kā cilvēki domā un izturas cits pret citu.

Par Kenterberijas stāstiem

Kenterberijas stāsti ir sarakstīti tādā angļu valodā, kādu Čosera laikā lietoja lielākā daļa vienkāršo cilvēku. Čosers bija viens no pirmajiem autoriem (rakstniekiem), kas rakstīja stāstus angļu valodā. Pirms tam stāsti tika rakstīti latīņu vai franču valodā. Arī daži citi Čosera laika rakstnieki rakstīja angļu valodā. Daži no šiem rakstniekiem bija Džons Gauers, Viljams Langlends un Pērļu dzejnieks.

Čosers ieplānoja stāstus, pirms tos uzrakstīja, taču savu plānu nepabeidza. Viņš plānoja, ka katrs varonis izstāstīs četrus stāstus: divus, dodoties uz Kenterberiju, un divus, atgriežoties Londonā. Ja Čosers būtu pabeidzis, viņš būtu uzrakstījis 120 stāstus. Patiesībā viņš uzrakstīja tikai 24. Čosers sāka rakstīt stāstus 1380. gados. Viņš pārtrauca tos rakstīt 1390. gados. Daži uzskata, ka viņš apzināti neuzrakstīja 120 stāstus.

Čosers bija svarīga persona karaļa galmā. Daži cilvēki domā, ka Čosers savos stāstos stāsta par galma politiku. Daži cilvēki domā, ka Čosers savus varoņus balstīja uz cilvēkiem, kurus viņš patiešām pazina un kuri atradās karaļa galmā.

Daži cilvēki domā, ka Čosers pārrakstīja idejas no citu tautu rakstiem, jo daži Kenterberijas stāstu stāsti ir ļoti līdzīgi. Tomēr stāstu varoņi ir ļoti atšķirīgi. Varoņiem ir atšķirīgas profesijas un personības. Viņi visi stāsta dažāda veida stāstus un stāsta tos dažādos veidos. lielais stāsts ir par daudziem svētceļniekiem, kas ceļo uz Kenterberiju. Viņi brauc ar zirgiem, un ceļojums ilgst vairākas dienas. Čosers par lielo stāstu daudz nerunā, un lielākā daļa no rakstītā ir par svētceļnieku stāstiem.

Divi senākie "Kenterberijas pasaku" manuskripti (ar roku rakstītas kopijas) ir Hengvrita manuskripts un Ellesmeras manuskripts. Ir arī 84 Kenterberijas pasaku rokraksti un četri drukātie eksemplāri, kas tapuši pirms 1500. gada. Dažādos eksemplāros ir diezgan lielas atšķirības. Daži Čosera eksperti ir uzsākuši projektu "Kenterberijas stāsti". Projekta mērķis ir izlasīt visus šos Kenterberijas stāstu eksemplārus, noskaidrot atšķirības un uzrakstīt visprecīzāko kopiju.

Lapa no Ellesmere manuskripta, kurā attēlota Bath sieva

Piligrimu galerija

Izņemot viesmīli/saimnieku Hariju Beiliju, dažādos "Kenterberijas stāstu" manuskriptos bija dažādi zīmējumi, kuros bija attēlots katrs no svētceļniekiem, kas stāstīja stāstu; citi minētie svētceļnieki, kas stāstu nerakstīja vai bija ilustrēti, bija bruņinieku jērs, galdnieks, galdnieks, galdnieks, audējs, krāsotājs, gobelēnu audējs, arājs. Sākotnējais nodoms bija, ka katram svētceļniekam vajadzēja izstāstīt divas pasakas uz Kenterberiju un divas atpakaļceļā, lai saņemtu bezmaksas maltīti; tas būtu aptuveni 120 pasakas, nevis 23 pasakas, kas iekļautas grāmatā. Patiesi, vienīgais svētceļnieks, kurš stāsta divas pasakas, ir pats Čosers: Sir Thopas [nepabeigts] un Tale of Melibee.

Ziemeļu lasītava, rietumu siena. Ezras Vintera sienas gleznojuma fragments, kas ilustrē Džefrija Čosera Kenterberijas stāstu varoņus. Kongresa bibliotēkas Džona Adamsa ēka, Vašingtona, D.C.

Saistītās lapas

• Angļu literatūra
• Viljams Šekspīrs
• Svētceļojums