Sers Artūrs Klārks — britu sci‑fi autors un izgudrotājs (2001: Kosmosa odiseja)

Sers Artūrs Klārks — britu zinātniskās fantastikas ģēnijs, izgudrotājs un "2001: Kosmosa odisejas" autors. Dzīve, romāni, satelītu ideja un sadarbība ar Stenliju Kubriku.

Sers Artūrs Čārlzs Klārks (1917. gada 6. decembrī Minehedā, Somersetas štatā - 2008. gada 19. martā Kolombo, Šrilankā) bija britu rakstnieks un izgudrotājs, kurš kļuva par vienu no pazīstamākajiem 20. gadsimta zinātniskās fantastikas autoriem. Vislielāko slavu viņam atnesa romāns 2001: A Space Odyssey (2001: Kosmosa odiseja) un tā adaptācija — filma, kas tapusi ciešā sadarbībā ar režisoru Stenliju Kubriku, — kā arī viņa plašā un ietekmīgā publicistiskā darbība par kosmosa izpēti un tehnoloģiju nākotni. Klarks un Aizeks Asimovs ir starp pazīstamākajiem sava žanra autoriem, kuru darbi ietekmēja gan literatūru, gan zinātni.

Dzīve un karjera

Klarks pirms Otrā pasaules kara strādāja par telegrāfistu un amatieri radio operatoru; no 1941. līdz 1946. gadam viņš dienēja Karaliskajos gaisa spēkos kā radara instruktors un tehniķis. Pēc kara viņš aktīvi darbojās kosmosa izpētes entuziastu organizācijās — no 1947. līdz 1950. gadam un 1953. gadā viņš bija Lielbritānijas Starpplanētu biedrības priekšsēdētājs.

1956. gadā Klarks emigrēja uz Šrilanku, lai nodarbotos ar niršanu; tajā gadā viņš atklāja senā Konesvaramas tempļa zemūdens drupas Trinkomali. Šrilankā viņš dzīvoja līdz pat savai nāvei, kļūstot par sabiedrībā pazīstamu figūru gan literatūras, gan dabas aizsardzības un tūrisma jomā.

Rakstniecība

Klarks bija produktīvs prozists un eseists — viņa darbi aptver plašu tematu loku: no cietās zinātniskās fantastikas romāniem līdz populārzinātniskām grāmatām par kosmosa izpēti. Starp viņa nozīmīgākajiem prozas darbiem ir:

• 2001: A Space Odyssey (2001: Kosmosa odiseja) — romāns un sadarbības rezultāts ar Stenliju Kubriku, kas ieviesa jaunas idejas par mākslīgo intelektu un cilvēces evolūciju;
• Childhood's End — romāns par cilvēces attīstību un kontaktu ar „augstākām” būtnēm;
• A Fall of Moondust un The Sands of Mars — piedzīvojumu un iztēles bagāti darbi par Mēnesi un Marsu;
• The Songs of Distant Earth un Meeting with Medusa — stāsti, kuros savienojas filoloģiskais skaistums ar zinātnisku precizitāti.

Viņš ir arī daudzu īso stāstu un vairāku nopietnu zinātnisku darbu autors. No populārzinātniskajiem darbiem īpaši nozīmīgas ir grāmatas par kosmosa tehnoloģijām un nākotnes prognozēm, piemēram, The Exploration of Space un Profiles of the Future, kurās viņš formulēja savas slavenās atziņas par tehnoloģiju attīstību.

Zinātniskā darbība un izgudrojumi

1945. gadā Klarks publiski ierosināja ideju par telekomunikāciju satelītu sistēmu, izmantojot ģeostacionāro orbītu. Šī koncepcija kļuva par pamatu mūsdienu satelītu sakariem, un par to viņš 1963. gadā saņēma Franklina institūta Zelta medaļu. Par Klarka vārdu bieži lieto terminu „Clarke belt” vai „Clarke orbit”, atsaucoties uz ģeostacionāro joslu, kurā izvietotie satelīti saglabā relatīvu stāvokli pret Zemi.

Klarks arī formulēja tā dēvētās Klarka trīs likumslikumības, no kurām plaši citētā ir: „Ja agrākos laikos kaut kas šķiet neiespējams, tas vēl nenozīmē, ka tas tāds paliks mūžīgi.” Šīs atziņas ietekmēja gan zinātnes popularizēšanu, gan rakstnieku un inženieru domāšanu.

Apbalvojumi un nopelni

Par ieguldījumu nākotnes tehnoloģiju popularizēšanā un zinātnes veicināšanā Klarks guva atzinību gan literatūrā, gan zinātnē. 1998. gadā karaliene Elizabete II viņu pasniedza bruņinieka titulu, un 2005. gadā viņam tika piešķirts Šrilankas augstākais civilais apbalvojums Sri Lankabhimanya. 1963. gada Franklina institūta Zelta medaļa ir tikai viens no vairākiem tehniskajiem un literārajiem atzinības apliecinājumiem viņa dzīvē.

Nāve un mantojums

Klārks 2008. gadā mira no sirds un elpošanas mazspējas 90 gadu vecumā. Viņa darbi turpina iedvesmot gan rakstniekus, gan inženierus un zinātniekus — no kosmosa izpētes plānotājiem līdz mākslīgā intelekta pētniekiem. Viņa prognozes par satelītu sakariem un vīzija par cilvēces vietu Visumā ir palikušas par būtisku modernās tehnoloģiju un populārzinātnes daļu.

Meklēt pēc burta