Materiālisms — definīcija, vēsture un galvenās idejas
Uzzini materiālisma definīciju, vēsturi un galvenās idejas — no sengrieķu saknēm līdz mūsdienu filozofijai, zinātnes saiknei un ateisma aspektiem.
Materiālisms ir filozofiska pārliecība, ka pasaule ir veidota no materiāla un ka nav cita veida būtņu (lietu). Viss sastāv no materiāla. Lietas, kas nav veidotas no materiāla, piemēram, apziņa, ir materiāla darbības rezultāts. Citiem vārdiem sakot, matērija ir vienīgā reālā substance. Fizikālisms ir saistīts termins.
Jo īpaši materiālists netic dieviem vai citām pārdabiskām būtnēm. Materiālists uzskata, ka ideja par garu ir vai nu bezjēdzīga, vai arī nav zinātniski pierādīta. Tāpēc pēc definīcijas materiālisti ir arī ateisti, lai gan ne visi ateisti ir materiālisti.
Mūsdienu filozofiskie materiālisti šo definīciju paplašina, iekļaujot tajā arī citas zinātnē pierādītas pamatvienības, piemēram, enerģiju, spēkus un telpas izliekumu. Ir zināms, ka matērija un enerģija ir savstarpēji aizstājamas, un daudz ko citu, piemēram, gravitāciju, izraisa matērija. Tomēr pats matērijas jēdziens nav pilnīgi skaidrs.
Citiem filozofijas veidiem ir daži no materiālisma mērķiem. Piemēram, redukcionisms, loģiskais pozitīvisms un empīrisms.
Materiālisma pirmsākumi meklējami sengrieķu filozofijā. Tālss, Epikūrs un Lukrēts ir agrīnie materiālistu filozofi. Šī ideja parādījās arī citās antīkajās kultūrās.
Ko materiālisms apgalvo un kādas ir tā galvenās idejas? Materiālisms apgalvo, ka visa eksistence ir fiziska vai materiāla rakstura, un ka jebkura parādība galu galā ir izskaidrojama, atsaucoties uz materiālām sastāvdaļām un to mijiedarbībām. No tā izriet vairāki būtiski pieņēmumi un tēmas:
- Ontoloģiskais materiālisms: pastāv tikai fiziska substance; garīgās vai pārdabiskās būtnes neeksistē.
- Metodoloģiskais materiālisms: zinātniskā pētniecība pieņem, ka parādības jāizskaidro ar materiālām cēloņsakarībām — tas ir praktisks, ne vienmēr metaphizisks pieņēmums.
- Fizikālisms un lauka koncepti: mūsdienu fizikā 'matērija' bieži tiek saprasta plašāk — kā lauki, kvantu lauku ekscitācijas vai enerģija; tas aizvieto klasisku, "cietas vielas" izpratni.
- Redukcionisms un emergentisms: daļa materiālistu uzskata, ka sarežģītas sistēmas var pilnībā reducēt uz vienkāršāku komponentu likumiem; citi atzīst, ka rodas jaunas īpašības (emergences), kuras var prasīt jaunas aprakstu līmeņus, bet joprojām nav pārdabiski.
Vēsture un attīstība — materiālisma idejas ir mainījušās cauri gadsimtiem. Antikāte deva pirmos teorētiskos pamatprincipus: Tālss un citi dabas filozofi meklēja materiālas cēloņsakarības. Epikūrs un Lukrēts attīstīja atomisma ideju — ka viss sastāv no atomiem un tukšuma. Viduslaikos materiālisma redzējums tika daļēji nomākti reliģisku pasaules uzskatu dēļ, bet Jaunajā laikmetā, sākot ar 17.–18. gs., doma par materiālistisku fizisku pasauli atgriezās (tostarp Hobess, franču materiālisti kā La Mettrie un enciklopēdisti).
19. gadsimtā materiālisms saistījās ar sociālpolitiskiem virzieniem — īpaši ar Marksismu, kas attīstīja dialektisko un vēsturisko materiālismu kā teorētisku ietvaru sabiedrības un vēstures skaidrošanai. 20. un 21. gadsimtā filozofiskā materiālisma mūsdienu versijas bieži tiek formulētas kā fizikālisms vai dabaszinātņu atbalstīti skatījumi uz realitāti.
Mūsdienu varianti un izaicinājumi — materiālisms nav vienmērīga skola; pastāv vairāki virzieni:
- Reduktīvais materiālisms: mēģina tieši reducēt psiholoģiskās un sociālās parādības uz fiziskiem likumiem.
- Eliminējošais materiālisms: apgalvo, ka daži psiholoģiskie jēdzieni (piem., "ticība" kā mentāls stāvoklis kā mēs to intuitīvi saprotam) tiks pilnībā aizvietoti ar neirozinātniskiem aprakstiem.
- Emergentais materiālisms: pieņem, ka jaunas īpašības var rasties no fiziskas bāzes, tās nevar vienkārši reducēt, bet tās tomēr ir pilnībā fiziskas izcelsmes.
- Fizikālisms kvantu un lauka teorijas kontekstā: mūsdienu fizika rāda, ka daudzas klasiskas intuitīvās idejas par "matēriju" jāpaplašina — daļiņas kā kvantu lauku ekscitācijas, lauks un telpas laika izliekums (kā telpas izliekums, gravitācija) kļūst par svarīgiem elementiem materiālistiskā pasaules skatījumā.
Praktiski un filozofiski izaicinājumi — materiālisms saskaras ar vairākiem spēcīgiem iebildumiem un jautājumiem:
- Sarežģītā apziņas problēma: kā no materiālām smadzeņu procesiem rodas subjektīvā pieredze (kvalijas)? Šis ir pazīstams kā "grūtais apziņas jautājums".
- Nominalizācija un vērtību jautājumi: kritiķi apgalvo, ka materiālisms ir grūti savienojams ar normatīvām vērtībām un morāli — kā materiālas realitātes pamatā var rasties objektīva vērtība?
- Metafiziskās alternatīvas: dualisms, idealisms, panpsihisms un citas pozīcijas piedāvā citas skaidrošanas iespējas, kas izaicina stingru materiālismu.
- Akadēmiskais un reliģiskais iebildums: dažiem materiālistiem tiek pārmests "znanību centra" pārvērtēšana (scientism), bet reliģiskas sistēmas bieži kritizē materiālismu par dzīves jēgas noliegšanu.
Materiālisms un zinātne — materiālisms bieži tiek uzskatīts par zinātnes filosofisko atbalstu: ja visa, ko novēro, var izskaidrot ar materiālām cēloņsakarībām, tad empīriska izpēte un eksperimentālā pieeja ir produktīvākais ceļš. Tajā pašā laikā modernā fizika ir mudinājusi precizēt, ko saprotam ar "materiālu" — kvantu lauki, enerģija un telpas laika ģeometrija sarežģī vienkāršu klasisku materiālisma tēlu.
Rahis un ietekme — materiālisms ir ietekmējis ne tikai filozofiju, bet arī zinātni, politiku un kultūru: tas veicināja dabaszinātņu attīstību, bija viens no virzītājiem sekulārismam un laicīgai pārvaldībai, kā arī ietekmēja sociālpolitiskās teorijas (piem., marksismu). Tajā pašā laikā materiālisms ir dažādi izmantots un interpretēts atkarībā no vēsturiskā un kultūras konteksta.
Galvenie domātāji un pārstāvji (piemēri):
- Sengrieķu atomisti — Epikūrs, Lukrēts
- Jaunā laika materiālisti — Hobess, La Mettrie, franču enciklopēdisti
- 19. gs. domātāji — Feuerbach, Karl Marx un Friedrich Engels (dialektiskais/vēsturiskais materiālisms)
- Mūsdienu filozofi, kas saistīti ar materiālisma/ fizikālisma pozīcijām — Paul un Patricia Churchland, Daniel Dennett, J. J. C. Smart u. c.
Kopumā materiālisms ir plašs un daudzslāņains redzējums par realitāti. Tas piedāvā spēcīgu metodoloģisku ietvaru zinātniskai izpētei un skaidrojumam, taču arī saskaras ar nopietniem filozofiskiem izaicinājumiem, jo īpaši apziņas, vērtību un skaidrojumu pilnīguma jomās. Materiālisma precīza forma un pamatojums joprojām ir aktīvu diskusiju priekšmets filozofijā, neirozinātnē un fizikai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir materiālisms?
A: Materiālisms ir filozofiska pārliecība, ka pasaule ir veidota no matērijas un ka nav nekādu citu būtņu (lietu). Viss ir veidots no matērijas. Lietas, kas nav veidotas no matērijas, piemēram, apziņa, ir matērijas darbības rezultāts. Citiem vārdiem sakot, matērija ir vienīgā reālā matērija.
J: Kas ir fizikālisms?
A: Fizikālisms ir termins, kas saistīts ar materiālismu. Tas attiecas uz ideju, ka fizikālās būtnes eksistē realitātē un var tikt pētītas ar zinātniskiem līdzekļiem.
Vai materiālisti tic pārdabiskām būtnēm?
Atbilde: Nē, materiālisti netic pārdabiskām būtnēm, jo uzskata, ka šī ideja ir vai nu nebūtiska, vai zinātniski nepierādīta.
Vai visi ateisti ir arī materiālisti?
A: Nē, ne visi ateisti obligāti ir materiālisti, jo ir bijuši daži vēsturiski nozīmīgi materiālisti, kuri ticēja panteistiskai Dieva koncepcijai (piemēram, Baruks Spinoza un Frīdrihs Engelss).
J: Ko ietver mūsdienu filozofiskais materiālisms?
Atbilde: Mūsdienu filozofiskais materiālisms ietver fundamentālus jēdzienus, ko pierādījusi zinātne, piemēram, enerģiju, spēkus un telpas izliekumu. Ir zināms, ka matērija un enerģija ir savstarpēji aizvietojamas, un daudz ko citu, piemēram, gravitāciju, rada matērija.
J: Kādiem citiem filozofijas veidiem ir kopīgi mērķi ar materiālismu?
A: Kā piemēru var minēt redukcionismu, loģisko pozitīvismu un empīrismu, kuriem ir kopīgi mērķi ar materiālismu.
J: Kas bija pirmie materiālistu filozofi?
A: Agrīnie materiālistu filozofi bija Tālss, Epikūrs un Lukrēts no sengrieķu filozofijas, taču tas parādījās arī citās senajās kultūrās.
Meklēt