Non sequitur — loģiskā kļūda: nederīgs secinājums, nozīme un piemēri
Uzzini, kas ir non sequitur — loģiskā kļūda, kāpēc secinājumi var būt nederīgi, nozīme un skaidri piemēri, lai atpazītu un izvairītos no maldinošas domāšanas.
Non sequitur nozīmē "neizriet". Tas ir loģiskās kļūdas veids: slikts arguments, kuram nav jēgas.
Tas tiek definēts kā deduktīvs arguments, kas ir nederīgs. Argumentam var būt patiesas premisas, bet secinājums var būt kļūdains — tas vienkārši neizriet no dotajām premisām.
Termins "non sequitur" parasti attiecas uz tiem nederīgu argumentu veidiem, kas nav nosaukti par formālām kļūdām (piemēram, post hoc ergo propter hoc). Citiem vārdiem sakot, praksē "non sequitur" bieži lieto plašāk — gan par formālām, gan par neformālām loģikas kļūdām, kuru secinājums nav pamatots ar premisām.
Ko tas nozīmē praksē?
Non sequitur argumentā tiek izmantots kaut kas, ko cilvēki uzskata par patiesu, un tiek apgalvots, ka, tā kā tas ir patiess, secinājums ir pareizs. Problēma ir tā, ka secinājumam nav nekāda sakara ar premisu (sākotnējo apgalvojumu, kuram cilvēki piekrīt). Lai arguments būtu derīgs, secinājumam no premisām jāseko nepieciešamā loģiskā ceļā; ja tas tā nav, iegūst non sequitur.
Piemērs ar silogismu
Cilvēkiem bieži vien ir grūtības piemērot loģikas noteikumus. Piemēram, cilvēks var teikt, ka šis silogisms ir derīgs:
- Visiem putniem ir spārni.
- Šim radījumam ir spārni.
- Tāpēc šis radījums ir putns.
Šis secinājums ir non sequitur: premisas var būt patiesas, taču secinājums nav pamatots, jo ir arī citi dzīvnieki ar spārniem (piem., daži kukaiņi vai radījumi, kurus mēs varam klasificēt citādi). Lai šāds secinājums būtu derīgs, būtu nepieciešama papildu premisa, piemēram, "Ja radījumam ir spārni, tad tas ir putns" (vai "tikai putniem ir spārni"). Bez šādas papildu premisas secinājums neizriet no sākotnējām premisām.
Formālais un neformālais non sequitur
- Formālais non sequitur — arguments, kura loģiskā forma ir nederīga (piem., apgalvošana par sekošanu, kas no struktūras nenāk). Piemēri ir kļūdas kā affirming the consequent vai denying the antecedent.
- Neformāls non sequitur — secinājums, kas var būt loģiski nederīgs, jo premisas nav pietiekami saistītas ar tēmu, vai tās satur slēptus pieņēmumus, maldinošus vispārinājumus vai emocionālus paņēmienus. Šajā kategorijā ietilpst arī ignoratio elenchi (irrelevant conclusion) — secinājums, kas neatrisina uzdoto jautājumu.
Bieži sastopami piemēri
- „Viņš ir bagāts, tāpēc viņš ir laimīgs.” — bagātība nav pietiekams pamats laimei; secinājums neizriet no premisas.
- „Viņai patīk lasīt, tāpēc viņa būs labs politiķis.” — lasīšana nav pietiekami saistīta ar politisko kompetenci.
- „Es redzēju putnu ar spārniem, tātad tas ir putns.” — skat. silogisma piemēru; ir iespējami citi skaidrojumi.
- „Viņš ēda mellenes un vēlāk saslima, tāpēc mellenes izraisīja slimību.” — šis varētu būt post hoc kļūdas piemērs, kas bieži tiek apzīmēts arī kā non sequitur, jo secinājums nevar tikt pamatots tikai ar laika sakarību.
Kā atpazīt non sequitur un kā izvairīties no tā
- Pārbaudiet loģisko sasaisti: uzdodiet jautājumu — vai secinājums varētu būt nepatiesu, ja visas premisas ir patiesas? Ja jā, arguments ir nederīgs.
- Meklējiet slēptos pieņēmumus: bieži secinājumi balstās uz nenoteiktām vai neizteiktām premisām. Izsakiet tās skaidri un izvērtējiet, vai tās ir pamatotas.
- Izmantojiet pretpiemērus: ja varat iedomāties situāciju, kurā premisas ir patiesas, bet secinājums — ne, tad tas ir non sequitur.
- Atšķiriet loģisko struktūru no satura: dažreiz loģiski korekts arguments var saturēt nepatiesas premisas; non sequitur attiecas uz struktūru, kur secinājums nav sekas no premisām.
Praktiskā nozīme
Non sequitur bieži sastopams ikdienas diskusijās, reklāmās, politikā un plašsaziņas līdzekļos, kur secinājumi tiek pasniegti kā nepieciešama rezultāta sekas, bet trūkst saiknes ar apgalvotajām premisām. Prasme atpazīt šādas kļūdas palīdz argumentēt skaidrāk un nepieļaut maldinošus secinājumus.
Kopsavilkums
Non sequitur ir īpaši bīstama loģikas kļūda, jo ļauj izdarīt secinājumus, kas šķiet pārliecinoši, bet faktiski nav pamatoti. Lai izvairītos no tās, nepieciešams kontrolēt loģisko sasaisti starp premisām un secinājumu, atklāt slēptos pieņēmumus un pārbaudīt argumentus ar pretpiemēriem.
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē "non sequitur"?
A: "Non sequitur" nozīmē "neizriet".
J: Kas ir non sequitur?
A.: Non sequitur ir loģiskās kļūdas veids, ko definē kā deduktīvo argumentu, kas ir nederīgs. Argumentam var būt patiesas premisas, bet secinājums var būt kļūdains.
J: Kāda ir termina "non sequitur" nozīme praksē?
A: Praksē termins "non sequitur" attiecas uz nenoteiktu formālu kļūdu.
J: Kāda ir problēma ar argumentu, kas nav secīgs?
A: Problēma ar non sequitur argumentu ir tā, ka secinājumam nav nekāda sakara ar premisu (sākotnējo apgalvojumu, par kuru cilvēki ir vienisprātis).
J: Kāds ir nesekvenciāla argumenta piemērs?
A: Nesekvenciāla argumenta piemērs ir ņemt kaut ko, ko cilvēki atzīst par patiesu, un teikt, ka, tā kā tas ir patiess, secinājums ir pareizs.
J: Kāds ir tekstā minētais silogisma piemērs?
A: Tekstā minētais silogisma piemērs ir šāds: visiem putniem ir spārni. Šim radījumam ir spārni. Tāpēc šī būtne ir putns.
J: Kāpēc šis silogisma piemērs nav derīgs?
A: Silogisma piemērs nav derīgs, jo tas būtu patiess tikai tad, ja visi spārnotie dzīvnieki būtu putni (bet tas tā nav).
Meklēt