Nihilisms: definīcija, vēsture un ietekme
Nihilisms: definīcija, vēsture un ietekme — izpēti nihilisma izcelsmi, filozofus (Nīče), literatūru (Bazarovs) un tās politisko ietekmi uz revolūcijām un kultūru.
Definīcija
Nihilisms cēlies no latīņu valodas nihil jeb nekas. Tā parasti apzīmē uzskatu, ka pastāvošās vērtības ir izdomātas, maldīgas vai bez pamata. Būtiskākās nihilisma formas ietver morālā nihilisma domu, ka nav objektīvas morāles, un eksistenciālā nihilisma pārliecību, ka dzīvei vai pasaulei nav skaidras jēgas vai mērķa. Daudzi cilvēki, domājot par nihilismu, iedomājas vācu filozofu Frīdrihu Nīče, jo viņš sakrita ar kritiku pret tradicionālo kristīgo morāli un paziņojumu, kas bieži tiek saistīts ar frāzi "Dievs ir miris". Tomēr Nīče nerunāja tikai par bezcerību — viņš mudināja uz vērtību pārvērtēšanu un cilvēka spējām pašam radīt jaunu ētiku, lai pārvarētu nihilismu.
Vēsture un attīstība
Termins un idejas par nihilismu attīstījās dažādās intelektuālajās tradīcijās. 19. gadsimtā nihilisms ieguva plašāku sabiedrisku nozīmi, īpaši Krievijā un Rietumeiropā. Krievu intelektuālajā vidē nolieguma, tradīciju noraidīšanas un radikālas kritikas idejas koncentrējās ap 1860. gadiem, kad literatūra un politiskie diskursi sāka izmantot vārdu "nihilists".
Mihaila Bakuņina un citi anarhiskās domas pārstāvji analizēja iznīcināšanas un radīšanas dinamiku kā revolucionāru spēku. Terminu plaši popularizēja arī Ivana Turgeņeva romāns "Tēvi un dēli" (1862), kura varonis Bazarovs tiek attēlots kā nihilisma simbols — cilvēks, kas noliedz autoritāti, konvencijas un tradicionālās vērtības.
Nihilisms Krievijā un politiskā ietekme
Nihilisma idejas daļēji ietekmēja 19. gadsimta revolucionāros strāvojumus. To pārņēma arī radikāli aktīvākas grupas — piemēram, Sergejs Ņečajevs (Nečajevs), kura pamflets un metodoloģija ("Catechism of a Revolutionary") radīja asu polemiku un ietekmēja vēlākos revolucionārus, tajā skaitā Ļeņinu. Tomēr jāuzsver, ka Nečajeva pieeja bija ekstrēma un viņu bieži kritizēja pat citi radikāļi.
Dostojevskis nihilismu literāri analizēja un asi kritizēja. Viņš nebija nihilistu organizācijas biedrs — viņš kā jauns cilvēks bija saistīts ar Petrāševska grupu un 1849. gadā tika arestēts, piedzīvojis sprosta un bija nosūtīts izsūtījumā. Savos romānos viņš izcēla nihilisma bīstamības psiholoģiskās un morālās sekas. Romāns "Velni" (angliski pazīstams kā "The Devils" vai "The Possessed") ir kritika pret revolucionāro ekstremismu un satur atsauces uz Nečajevu, bet slavenais romāns Noziegums un sods pievēršas morāles jautājumiem, vainai un atrisināšanai nihilisma cienīgā kontekstā.
Politiskie atentāti un represijas
Daļēji radikālu ideju iespaidā 19. gadsimta beigās notika politiski vardarbīgas darbības. 1881. gada 13. martā notika Cara Aleksandra II slepkavība, ko izpildīja revolucionāra grupa "Tautas griba" (Народная воля). Šis un citi nozīmīgi notikumi noveda pie plašas valsts represijas un nihilisma kustības sabrukuma un stigmatizācijas sabiedrībā.
Nihilisma veidi un filozofiskās reakcijas
- Morālais nihilisms: apgalvo, ka nav universālu ētisku normu — visas morāles ir cilvēku veidotas.
- Epistemoloģiskais nihilisms: šaubas par objekta, patiesības vai zināšanu iespējām.
- Eksistenciālais nihilisms: pārliecība par dzīves jēgas trūkumu.
- Politiskā/antitradicionālā forma: noliegums tradicionālām institūcijām un vara formām, kas dažkārt pāraug režīmu maiņā vai vardarbīgā revolūcijā.
Filozofiskās reakcijas uz nihilismu bija dažādas. Nīče centās parādīt nihilisma bīstamību, bet arī piedāvāja ceļu uz to pārvarēt caur jaunu vērtību radīšanu. Eksistenciālisti (piem., Žans Pols Sartrs, Alberts Kami) aplūkoja nihilismu kā izaicinājumu, kas liek cilvēkam uzņemties brīvību un atbildību radīt jēgu pašam. Postmodernajā domā nihilisms bieži tiek sasaistīts ar skepsi pret vienu "lielu stāstu" vai absolūtām patiesībām.
Ietekme kultūrā un mūsdienu nozīme
Nihilisma motīvi parādās literatūrā, mākslā, kino un populārajā kultūrā — gan kā tēma par bezcerību un iekšēju krīzi, gan kā radošs impulss, kas izaicina esošās normas. Mūsdienās nihilisms tiek izmantots gan kā filozofisks termins, gan kā sociāls apzīmējums attiecībā uz politisko cinismu, morālo relativismu vai jaunās paaudzes attieksmi pret tradicionālajām institūcijām.
Secinājums
Nihilisms ir daudzslāņaina parādība ar intelektuālu, politisku un kultūras dimensiju. Tas var izpausties kā skeptiska pieeja vērtībām un patiesībai, taču tam ir arī radošs vai transformējošs potenciāls, ja to interpretē kā aicinājumu radīt jaunas vērtības. Vēsturiski nihilisms ir gan iedvesmojis revolūcijas, gan brīdinājis filozofus par risku, ko rada absolūtas vērtību sistēmas noliegums.
Cita lapa
- Pesimisms
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir nihilisms?
A: Nihilisms ir domāšanas veids, kas noraida jēgu, jēdzienus vai dzīvi. Tas var nozīmēt pārliecību, ka vērtības ir bezjēdzīgas idejas un ka nekam nav mērķa vai nozīmes.
J: Kas rakstīja par nihilismu?
A: Frīdrihs Nīče bija vācu domātājs, kurš daudz rakstīja par nihilismu. Viņa rakstītais bieži tiek uzskatīts par svarīgāko nihilisma skaidrojumu.
J: Kā Nīče skaidroja nihilismu?
A: Nīče rakstīja, ka nihilisms rodas, apšaubot tradicionālās vērtības, līdz tās sabrūk, ko viņš sauca par "vērtību iznīcināšanu".
J: Kas popularizēja vārdu "nihilisms"?
A: Vārdu "nihilisms" popularizēja Ivana Turgeņeva krievu romāns "Tēvi un dēli". Tā varonis ir nihilists vārdā Bazarovs.
J: Ko Fjodors Dostojevskis domāja par nihilismu?
A: Fjodors Dostojevskis gandrīz arī bija nihilists, bet pēc desmit trimdā pavadītiem gadiem kļuva par antinihilistu. Par saviem uzskatiem par nihilismu viņš rakstīja daudzos romānos, piemēram, "Noziegums un sods".
J: Kā Nīče vērtēja kristietības lomu vērtību iznīcināšanā?
A: Nīče uzskatīja, ka kristietība ir veicinājusi vērtību iznīcināšanu, un nosauca to par nihilisma paveidu, jo tā noliedza dzīvi un radīja neveselīgu attieksmi pret dzīvi.
J: Vai budisms ir līdzīgs nihilismam?
A: Dažkārt cilvēki domā, ka daļa budisma ir līdzīga nihilismam, lai gan citas daļas to pilnībā noraida.
Meklēt