Kodolfizika
Kodolfizika ir fizikas daļa, kas pēta atoma kodolu. Viss uz Zemes sastāv no atomiem; tie ir ķīmiskā elementa vismazākā daļa, kurai joprojām piemīt konkrētā elementa īpašības. Kad divi vai vairāki atomi apvienojas, tie veido tā saukto molekulu, kas ir ķīmiskā savienojuma mazākā daļa, kurai joprojām piemīt konkrētā savienojuma īpašības. Atomu struktūras izpratne ir ļoti svarīga tādās zinātnēs kā fizika, ķīmija, bioloģija utt.
CNO cikla shēma.
Atomi
Struktūra
Atomi sastāv no elektroniem, neitroniem un protoniem. Protoni un neitroni atrodas atoma centrā, ko sauc par kodolu. Protoni un neitroni ir atoma smagākā daļa un veido lielāko daļu atoma masas. Elektroni ļoti ātri pārvietojas ap kodolu, veidojot tā saukto elektronu mākoni. Elektronu mākonim ir ļoti maza masa, bet tas aizņem lielāko daļu atoma telpas. Elektroniem ir negatīvs lādiņš, bet protoniem - pozitīvs lādiņš. Ņemot vērā atomā esošos lādiņus, atoms turas kopā, pateicoties atomā esošo elektrisko lādiņu pievilkšanai.
Īpašības
Atomiem ir dažādas īpašības, kas atšķir vienu atomu no otra un parāda, kā katrs atoms var mainīties dažādos apstākļos. Šīs īpašības ir atomu skaits, masas numurs, atomu masa un svars, kā arī izotopi.
Darbojošies spēki
Atomā ir trīs pamatspēki, kas notur atomus kopā. elektromagnētiskais spēks, stiprais spēks un vājais spēks. Elektromagnētiskais spēks notur elektronus pie atoma. Stiprais spēks notur kopā protonus un neitronus kodolā. Vājais spēks kontrolē atoma sadalīšanos.
Kvantu
20. gadsimta sākumā zinātniekiem bija grūtības izskaidrot atomu uzvedību, izmantojot toreizējās zināšanas par matēriju. Lai to atrisinātu, viņi radīja pilnīgi jaunu veidu, kā aplūkot matēriju un enerģiju, un nosauca to par kvantu teoriju. Kvantu teorija izskaidro, kā matērija darbojas gan kā daļiņa, gan kā vilnis.
Starojums
Atomi izstaro starojumu, kad to elektroni zaudē enerģiju un nokrīt zemākās orbitālēs. Enerģijas starpība starp orbitālēm nosaka konkrētā starojuma viļņa garumu. Šo starojumu var parādīt redzamā gaisma vai īsāki viļņu garumi.
| · v · t · e Kodolfizika |
| Aukstā kodolsintēze - Kodolenerģija - Kodolenerģija - Kodolsprādziens - Kodoldalīšanās - Kodoldegviela - Kodolsintēze - Kodolfizika - Kodolreakcija - Kodolreaktors |
| Iestādes kontrole |
Atoma modelis.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kodolfizika?
A: Kodolfizika ir fizikas daļa, kas pēta atoma kodolu.
J: No kā sastāv atomi?
A: Atomi sastāv no ķīmiskā elementa vismazākās daļas, kurai joprojām piemīt attiecīgā elementa īpašības.
J: Kas notiek, kad divi vai vairāki atomi apvienojas?
A: Kad divi vai vairāki atomi apvienojas, tie veido tā saukto molekulu, kas ir mazākā ķīmiskā savienojuma daļa, kurai joprojām piemīt konkrētā savienojuma īpašības.
J: Kāpēc ir svarīgi izprast atomu uzbūvi?
A: Atombūves izpratne ir svarīga tādās nozarēs kā fizika, ķīmija un bioloģija.
J: Cik mazi ir atomi?
A: Atomi ir ārkārtīgi mazi; tos uzskata par mazākajām daļiņām dabā.
