Deviņdesmit piecas tēzes: Mārtiņš Luters un 1517. gada reformācija
Deviņdesmit piecas tēzes: Mārtiņš Luters, 1517. gada reformācija—kā Lutera kritika indulgencēm aizsāka protestantu reformu un mainīja Eiropas baznīcu vēsturi.
Deviņdesmit piecas tēzes par atlaidu varu, kas pazīstamas kā Deviņdesmit piecas tēzes, sarakstīja Mārtiņš Luters 1517. gadā. Pilnais latīņu nosaukums ir parasti tulkots kā "Disputācija par indulgences vara un efektivitāti" (Disputatio pro declaratione virtutis indulgentiarum). Tēzes bija domātas kā akadēmisks izaicinājums diskusijai par atlaidēm — praksi, kurā Baznīca piedāvāja grēku atlaišanu vai laika samazināšanu purgatorijā pret ziedojumiem vai naudas maksājumiem.
Tēžu mērķis un galvenie saturs
Luters sākotnēji neplānoja radīt šķelšanos — viņš aicināja uz teoloģisku diskusiju universitātē. Tomēr tēzes skāra vairākus būtiskus punktus, tai skaitā:
- kritika pret atlaidu tirdzniecību un tām pievienoto komerciālo kultūru;
- uzsvars, ka patiesa atgriešanās (repentance) ir iekšēja un garīga, nevis vienkārši rituāla vai ārēja darījuma rezultāts;
- iebildums pret domu, ka pāvests varētu garantēt grēku piedošanu vai saņemt “garantētu” glābšanu pret samaksu;
- pieprasījums, lai Baznīca vairāk orientētos uz evaņģēliju un Rakstiem (vēlāk izteikts ar principiem kā sola fide un sola scriptura), nevis uz finanšu praksi.
Kā tēzes izplatījās un kāds bija to rezultāts
1517. gada 31. oktobrī Luters nosūtīja tēzes baznīcas un universitātes autoritātēm, aicinot uz debatēm. Lai gan tradicionālais stāsts runā par tēžu piespraušanu pie Vitenbergas baznīcas durvīm, šī detalizētā aina ir zinātniski apspriesta — tomēr vienprātīgi tiek atzīts, ka tēzes ātri nonāca plašākā apritē.
Tēzes bija uzrakstītas latīņu valodā un tika ātri pārtulkotas vācu valodā; drukas prese nodrošināja to plašu izplatību — tās tika iespiestas Nirnbergā, Leipcigā un Bāzelē, un teksts ātri kļuva par sarunu un strīdu objektu visā Svētās Romas impērijā. Tā Luters kļuva publiski pazīstams, un viņa kritika kļuva par vienu no katalizatoriem plašākai protestantu reformācijai, kas galu galā mainīja Rietumu kristietības seju.
Turpmākie notikumi un ietekme
Reformācija izraisīja gan teoloģiskas pārrunas, gan politiskas pārmaiņas. Luters turpināja savu darbu — viņš rakstīja traktātus, aizstāvējās pret teoloģiskajiem pretiniekiem un 1521. gadā stājās tiesas priekšā Vormsas diētā (Diet of Worms), kur atteicās atsaukt savus uzskatus. Vēlāk viņš iztulkoja Jauno Derību vācu valodā (1522) un vēlāk pilnu Bībeli (1534), kas spēcīgi ietekmēja vācu valodu un reliģisko praksi plašākā sabiedrībā.
Par tēžu "piespraušanas" stāstu un 2007. gada atradums
Pavisam nesen, 2007. gada februārī, plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Jēnas universitātes bibliotēkā atrastā Lutera sekretāra Georga Rēra ar roku rakstīta piebilde šķiet apstiprina tradicionālo liecību par tēžu piespraušanu pie durvīm. Līdz 2007. gada februārim šo jauno atradumu vēl nebija pilnībā izvērtējuši visi zinātnieki. Kopš tā laika veikti papildu pētījumi un diskusijas: daļa vēsturnieku uzskata, ka Luters noteikti vēlējās publisku pretreakciju un, iespējams, izmantoja gan personaļus paziņojumus, gan sūtījumus un drukas izplatīšanu, lai savus variantus padarītu publiskus; citi apgalvo, ka konkrētais attēls par piespraušanu pie baznīcas durvīm ir vairāk mīta un 19. gadsimta retorikas ietekmēta nostāsta konsolidācija. Debates par precīziem notikumu detaļām turpinās, taču dokuments no Jēnas ir būtisks avots šo jautājumu izpētei.
Nozīme mūsdienās
Deviņdesmit piecas tēzes simbolizē pāreju no viduslaiku Baznīcas prakses pie plašākām debates par autoritāti, grēku atlīdzību un ģimenes lomu garīgajā dzīvē. Reformācijas rezultātā radās dažādas protestantu konfesijas, mainījās baznīcas un valsts attiecības, tika veicināta izglītība un Bībeles pieejamība tautas valodā. Luters — ar savu kritiku un literāro darbību — ir viens no svarīgākajiem 16. gadsimta teologiem, kura rīcība 1517. gadā sāka procesus, kuru sekas ir jūtamas līdz mūsdienām.
95 tēzes
Jautājumi un atbildes
J: Kas uzrakstīja Deviņdesmit piecas tēzes?
A: Deviņdesmit piecas tēzes sarakstīja Mārtiņš Luters.
J: Kāds bija galvenais Lutera arguments Deviņdesmit piecās tēzēs?
A: Luters iebilda, ka Baznīcai nevajadzētu pārdot indulgences.
J: Kāda ietekme Lutera kustībai bija uz Baznīcu?
A: Lutera kustība, kas galu galā kļuva pazīstama kā protestantu reformācija, izraisīja būtiskas pārmaiņas Baznīcā.
J: Kad Luters iesniedza savas tēzes baznīcas vadībai?
A.: Luters savas tēzes baznīcas autoritātēm iesniedza 1517. gada 31. oktobrī.
J: Kas notika, kad bīskapi neatsaucās uz Lutera aicinājumu veikt reformas?
A: Kad bīskapi neatbildēja, Luters savas tēzes izplatīja privāti.
J: Kur tika iespiestas Deviņdesmit piecas tēzes?
A: Deviņdesmit piecas tēzes tika iespiestas Nirnbergā, Leipcigā un Bāzelē.
J: Kāda jauna informācija par Lutera rīcību ir atklāta pēdējos gados?
A: 2007. gada februārī Jēnas universitātes bibliotēkā tika atrasta Lutera sekretāra Georga Rēdera ar roku rakstīta piezīme. Šķita, ka šī piebilde apstiprina tradicionālo liecību par to, ka Luters tēzes piestiprinājis pie durvīm, taču zinātniekiem šis apgalvojums vēl ir jāizvērtē.
Meklēt