Nēdinges baznīca (Nödinge kyrka) — 1727. gada baroka dievnams Vestergötlandē
Nēdinges baznīca (1727) — izsmalcināts baroka dievnams Vestergötlandē, 3,2 km no Gēteborgas; 1734. gleznojumi, vēsturiska arhitektūra un restaurācija.
Nēdingas baznīca (zviedru: Nödinge kyrka) ir baznīcas ēka Nēdinges-Nolā, Vestergötlandē, Zviedrijā. Tā atrodas netālu no Gēteborgas un ir nozīmīgs vietējās vēstures un kultūras piemineklis. Pašreizējā dievnama ēka tika uzcelta 1727. gadā, aizstājot vecāku romāņu stila baznīcu, kas celta 1100. vai 1200. gadā.
Vēsture
Baznīcas vēsture plešas pāri viduslaiku periodam — vietā bijusi agrākā romānikas stila celtne, no kuras dažkārt saglabājas arhitektūras pēdas vai pamati. 1727. gadā uzceltais dievnams atspoguļo 18. gadsimta pārbūves tendences, kad daudzviet Zviedrijā seno akmens ēku vietā vai to pārveidojumu rezultātā radās koka vai jaukta tipa baznīcas ar barokālo interjeru.
Interjers un māksla
Baznīcas iekšiene ir veidota baroka stilā, ar bagātīgām kancelejas un altārgleznojumu detaļām. Griestus rotā gleznojumi, ko 1734. gadā veica mākslinieks Aleksandrs Fokss (norādīts kā Aleksandra Foksa darbi), piešķirot telpai krāsainu un teātrālu baroka noskaņu. Dievnama kanceli 1741. gadā izgatavoja tēlnieks Johans Peters Vēbers (Johan Petter Weber), un tā ir viena no ievērojamām iezīmēm, kas reprezentē vietējo 18. gadsimta kokgriezumu meistarību.
Restaurācija un lietojums mūsdienās
Baznīca tika atjaunota 1981.–1982. gadā; restaurācijas darbi vērsti uz ēkas konstrukcijas nostiprināšanu un mākslas darbu saglabāšanu, lai nodrošinātu dievnama turpmāku lietojumu kā reliģisku un kultūras telpu. Mūsdienās Nēdingas baznīca kalpo gan kā draudzes dievnama ēka, gan kā vieta koncertiem, izstādēm un kopienas pasākumiem — tā ir nozīmīga kopienas pulcēšanās vieta un tūrisma objekts reģionā.
Popkultūrā
Baznīca ir parādījusies arī mūsdienu kultūrā — to izmantoja 2013. gada filmas "The Anderssons Hit the Road" uzņemšanā, kas palielināja vietas atpazīstamību plašākā auditorijā.
Apmeklētāji bieži interesējas par dievnama vēsturiskajiem elementiem — griestu gleznojumiem, kanceli un citiem 18. gadsimta interjera priekšmetiem — kā arī par vietas nozīmi Ale apkārtnes kultūras mantojumā.
Meklēt