Agrīnā moderna Eiropa: 15.–18. gadsimtu pārskats
Agrīnā moderna Eiropa (15.–18. gadsimts): pārskats par reformāciju, kolonizāciju, zinātnes un politikas pārmaiņām, kas veidoja mūsdienu Eiropu.
Agrīnie jaunie laiki ir vēstures termins, ko lieto, lai apzīmētu Rietumeiropas un tās pirmo koloniju periodu, kas aptver aptuveni trīs gadsimtus no vēlīnajiem viduslaikiem līdz industriālajai revolūcijai. Tas ir pārejas laikmets, kurā mainījās politiskās formas, ekonomiskās attiecības, reliģiskās normas un zinātnes pieeja pasaules izpētei.
Laika periods un raksturojums
Agrīnos jaunajos laikos dominēja tehnoloģiskais un intelektuālais progress, kas ietekmēja ikdienu, valstu veidošanos un starptautiskās attiecības. Raksturīgas iezīmes ir zinātnes un tehnoloģiskā progresa attīstība, pilsoniskas politikas un nacionālās valsts nozīmes pieaugums, kā arī kapitālisma izaugsme un tirdzniecības sistēmu pārkārtošanās. Šajā posmā sākās arī agrīnās Eiropas lielās jūras izpētes un kolonizācijas kustības, kuru sekas bija ekonomiskas, demogrāfiskas un kultūras pārmaiņas visā pasaulē.
Galvenie notikumi un hronoloģija
- 1447. Ap šo laiku parasti min Johannesa Gūtenberga izgudrojumu — pirmo Eiropā plaši izmantoto kustīgo iespiedburtu iespiedmašīnu. Kustīgā druka radīja masveida grāmatu ražošanu, atvieglojot informācijas izplatīšanos. (Līdzīgi tehniskie risinājumi bija zināmi arī Ķīnā, taču Eiropā tie izraisīja plašu drukas revolūciju.)
- 1453. Konstantinopoles iekarošana osmaņu impērijā iezīmēja Bizantijas politiskā centra beigas un būtiskas ģeopolitiskas pārmaiņas. Tas arī pastiprināja Eiropas intereses pēc jauniem tirdzniecības ceļiem uz austrumiem. Tajā pašā laika gaitā beidzās daži ilgstoši konflikti, piemēram, simtgadu karš starp Angliju un Franciju.
- 1485. Anglijā Ričards III gāja bojā Bosvorta kaujā, kas noslēdza daudzu gadsimtu garu aristokrātu cīņu par varu un atklāja ceļu centralizētākai Tjūdoru dinastijai un Henrija VII valdīšanai.
- 1492. Kristofora Kolumba pirmais dokumentētais Eiropas ceļojums uz Ameriku iezīmēja kolonizācijas sākumu Ziemeļāfrikas un Amerikas kontinentos. Tajā pašā gadā Rekonkistas beigas nozīmēja mauru izraidīšanu no Pireneju pussalas, un Spānijas valdība veica reliģiskas un etniskas politikas, piemēram, izraidīja daļu ebreju.
- 1494. Anglija un citas lielvaras iejaucās Itālijas jautājumos: Francijas karaspēki iebruka Itālijā, uzsākot virkni karu, kas iezīmēja Itālijas renesanses politisko fāzi un konkurenci par dominanci Itālijā.
- 1513. Mūsdienu politiskās teorijas pamatnostādnes saistās ar Makiavelli darbiem, īpaši ar "Princi", kurā tiek analizētas varas iegūšanas un saglabāšanas metodes.
- 1517. Reformācija sākas ar Mārtiņa Lutera 95 tēzēm, kuras, kā stāsta leģenda, viņš piekāra pie Vitenbergas baznīcas durvīm Vācijā. Šis process iedragāja Romas katoļu baznīcas vienotību un radīja jaunas konfesionālas un politiskas šķautnes Eiropā.
- 1545. Tridentas koncils bija Romas katoļu atbildes reakcija uz reformāciju — tas definēja baznīcas dogmas un praksi, iezīmējot vienu no galvenajiem viduslaiku beigu posmiem kristietības strukturālajā integritātē.
Politiskās un ekonomiskās pārmaiņas
Šajā laikmetā notika būtisks pārejas process no feodālas struktūras uz centralizētām nacionālas valsts formām. Pakāpeniski vājinājās feodālisms un dzimtbūšana, lai gan šo procesu temps un raksturs atšķīrās dažādās Eiropas daļās. Raugoties ekonomikā, sākās Itālijas ziemeļu pilsētu — piemēram, Dženovas — tirgus aktivitāšu un finanšu institūciju attīstība, kas veicināja kapitālisma izaugsmi. Tajā pašā laikā dominēja arī merkantilisma idejas, kas akcentēja valstu interesi par tirdzniecības un zelta krājumu palielināšanu.
Kultūra, reliģija un zinātne
Renesanses kustība Itālijā deva impulsu humanitātei, mākslai un kritiskai atsauksmei par antīkās kultūras mantojumu. Zinātnes laukā pakāpeniski attīstījās jaunas metodes, kas galu galā noveda pie zinātniskās revolūcijas. Šī perioda intelektuālā attīstība ietvēra arī politiskās un sociālās filozofijas darbus — piemēram, Makiavelli "Princis" (1513) un Tomasa Mora "Utopija" (1515).
Reliģiskās pārmaiņas — reformācija un pretreformācija — radīja ilgstošus konfliktus gan ideju līmenī, gan bruņotā veidā (piemēram, Trīsdesmitgadu karš), kā arī veicināja daudzpusīgu konfesionālu saišu veidošanos Eiropā. Tāpat šajā laikmetā notika Eiropas raganu medības, kas atspoguļo sociālās bailes, tiesu praksi un reliģisko intensitāti dažādās sabiedrībās.
Kolonizācija un globālas sekas
Eiropas izpētes braucieni un kolonizācija Amerikas, Āfrikas un Āzijas daļās radīja jaunu globālu tirdzniecības tīklu — Atlantijas ekonomiku, kas iekļāva arī vergu tirdzniecību, jaunu kultūru apmaiņu un plašas demogrāfiskās pārmaiņas. Šīs kustības naudiskā un resursu ieguves daba stiprināja Eiropas valstu centralizēto varu un mainīja pasaules politisko karti.
Perioda beigas un pāreja uz rūpniecisko laikmetu
Agrīno moderno laiku beigas bieži saista ar industriālo revolūciju, kas Lielbritānijā sākās ap 1750. gadu, vai ar Franču revolūciju 1789. gadā. Abas pārvērtības radīja dziļas pārmaiņas politiskajā un ekonomiskajā domā: rūpniecības masveida attīstība, pilsoņu tiesību ideju izplatība un jaunu valsts institūciju veidošanās. Šīs pārmaiņas noslēdza agrīno moderno laikmetu un atvēra ceļu mūsdienu laikmeta politiskajām un sociālajām struktūrām.
Sekas un mantojums
Agrīnajos jaunajos laikos radītās pārmaiņas — no drukas ietekmes uz izglītību un publicitāti līdz reliģiskajām un politiskajām reformas — būtiski ietekmēja Eiropas attīstību un globālo vēsturi. Gan pozitīvās, gan negatīvās sekas (kolonizācija, kultūru iznīcināšana, vergticība) joprojām ir daļa no mūsdienu diskursiem par šī laikmeta mantojumu.
Šis pārskats sniedz pamatu izpratnei par Agrīno moderno Eiropu — laiku, kurā notika pāreja no feodāla un fragmentēta pasaules uz centralizētām valstīm, plašu tirdzniecību un zinātnes attīstību, bet arī uzliesmoja konflikti un konfliktējošas sociālās prakses.
Atšķirība starp "agrajiem jaunajiem laikiem" un renesansi
Dažkārt un nepareizi termins "agrīnie jaunie laiki" tiek lietots kā renesanses aizstājošs termins. Tomēr "renesanse" pareizi tiek lietots saistībā ar daudzveidīgu kultūras norišu virkni, kas norisinājās vairāku simtu gadu garumā daudzās Eiropas daļās - īpaši Itālijas centrālajā un ziemeļu daļā - un aptver pāreju no vēlo viduslaiku civilizācijas uz agrīno jauno laiku sākumu.
Termins agrīnie jaunie laiki visbiežāk tiek attiecināts uz Eiropu un tās aizjūras impēriju. Tomēr Japānā Edo periodu no 1590. līdz 1868. gadam dažkārt dēvē arī par agrīno moderno laiku.
Politiskās pilnvaras
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir agrīno jauno laiku periods?
A: Vēsturnieki lieto terminu agrīnie jaunie laiki, lai apzīmētu trīs gadsimtus starp viduslaikiem un industriālo revolūciju Rietumeiropā un tās pirmajās kolonijās. To raksturo zinātnes, tehnoloģiskā progresa, pilsoniskās politikas, nacionālo valstu, kapitālisma un merkantilisma uzplaukums.
J: Kādi nozīmīgi datumi iezīmē šo periodu?
A: Šajā posmā no viduslaiku līdz agrīno jauno laiku Eiropai nozīmīgi datumi ir 1447. gads, kad Johannes Gutenbergs izgudroja kustīgo drukas mašīnu; 1453. gads, kad osmaņi iekaroja Konstantinopoli; 1485. gads, kad Bosvorta kaujā tika nogalināts pēdējais Anglijas Plantagenetu karalis; 1492. gadā notika Kristofora Kolumba ceļojums uz Ameriku; 1494. gadā Francija iebruka Itālijā; 1513. gadā tika publicēts Makiavelli darbs "Princis"; 1517. gadā Mārtiņš Luters Vitenbergā (Vācijā) pie baznīcas durvīm piesita savas deviņdesmit piecas tēzes; un 1545. gadā Tridentas koncils pielika punktu viduslaiku Romas katoļu baznīcas pastāvēšanai.
Jautājums: Kā karaļi un valdnieki izmantoja šo izpratnes maiņu?
A: Daudzi karaļi un valdnieki izmantoja šo radikālo pasaules izpratnes maiņu, lai vēl vairāk nostiprinātu savu suverenitāti pār teritorijām. Piemēram, daudzas ģermāņu valstis (kā arī Anglijas reformācija) pārgāja protestantisma ticībā, mēģinot izsprukt no pāvesta kontroles.
J: Kādi ir daži intelektuālie sasniegumi šajā laikā?
A: Intelektuālā attīstība šajā laikā ietvēra merkantilisma ekonomiskās teorijas izveidi, kā arī tādu darbu kā Makiavelli "Princis" (1513) un Tomasa Mora "Utopija" (1515) publicēšanu.
J: Kad sākās kapitālisma uzplaukums?
A: Kapitālisms sāka attīstīties Itālijas ziemeļu republikās, piemēram, Dženovā, agrīno jauno laiku laikā.
J: Kas iezīmēja agrīno jauno laiku beigu datumu?
A: Agrīno jauno laiku beigu datumu saista ar industriālo revolūciju, kas sākās ap 1750. gadu, vai Franču revolūciju, kas sākās ap 1789. gadu un krasi pārveidoja Eiropas politiku, tostarp atcēla dzimtbūšanu un pārtapa no karaļvalstīm par nacionālām valstīm.
Meklēt