Agrīno jauno laiku Eiropa
Agrīnie jaunie laiki ir termins, ko vēsturnieki lieto, lai apzīmētu Rietumeiropas un tās pirmo koloniju periodu, kas aptver trīs gadsimtus no viduslaikiem līdz industriālajai revolūcijai.
Agrīno jauno laiku raksturo zinātnes un tehnoloģiskā progresa, pilsoniskās politikas un nacionālās valsts nozīmes pieaugums. Sākās kapitālisma uzplaukums Itālijas ziemeļu republikās, piemēram, Dženovā. Agrīnajos jaunajos laikos radās un dominēja arī merkantilisma ekonomikas teorija. Tādējādi agrīnie jaunie laiki nozīmē feodālisma, dzimtbūšanas un katoļu baznīcas varas pagrimumu un galu galā izzušanu lielākajā daļā Eiropas telpas.
Šis periods ietver protestantu reformāciju, Trīsdesmitgadu karu, Eiropas kolonizāciju Amerikā un Eiropas raganu medību kulmināciju.
Agrīno jauno laiku sākums nav skaidri noteikts, bet parasti par to uzskata 15. gadsimta beigas vai 16. gadsimta sākumu. Nozīmīgākie datumi šajā posmā no viduslaiku līdz agrīnajiem jaunajiem laikiem Eiropā ir:
- 1447
Johannesa Gūtenberga izgudrotā pirmā Eiropas kustīgā iespiedburta iespiedmašīna - ierīce, kas būtiski mainīja informācijas apriti. Kustīgais drukas veids, kas ļāva sakārtot atsevišķus burtus, veidojot vārdus, un kas ir no iespiedmašīnas atšķirīgs izgudrojums, tika izgudrots arī Ķīnā, bet ārpus tās nebija pazīstams.
- 1453
Konstantinopoles iekarošana osmaņu impērijā nozīmēja Bizantijas impērijas galu; kauja pie Kastiljonas nozīmēja simtgadu kara beigas.
- 1485
Pēdējais Plantagenetu karalis Ričards III tika nogalināts Bosvorta kaujā, un viduslaiku pilsoņu kari, kuros iesaistījās aristokrātu grupējumi, deva vietu agrīnajai modernajai Tjūdoru monarhijai Henrija VII personā.
- 1492
Itāļu pētnieka Kristofora Kolumba pirmais dokumentētais Eiropas ceļojums uz Ameriku; Rekonkistas beigas - galīga mauru izraidīšana no Pireneju pussalas; Spānijas valdība izraida ebrejus.
Francijas karalis Kārlis VIII iebruka Itālijā, un viņš uzsāka virkni karu, kas raksturīgi Itālijas renesansei.
- 1513
Pirmais modernās politikas formulējums līdz ar Makiavelli "Prinča" publicēšanu.
- 1517
Reformācija sākas ar Mārtiņa Lutera deviņdesmit piecām tēzēm, kuras viņš pie Vitenbergas baznīcas durvīm Vācijā pie nagiem piestiprināja.
- 1545
Tridentas koncils iezīmē viduslaiku Romas katoļu baznīcas galu.
Agrīno moderno laiku beigu datumu saista ar industriālo revolūciju, kas Lielbritānijā sākās ap 1750. gadu, vai ar Franču revolūcijas sākumu 1789. gadā, kas krasi mainīja Eiropas politisko situāciju.
Starp svarīgākajām politiskajām pārmaiņām šajā laikā ir dzimtbūšanas atcelšana un karaļvalstu pārveidošana par nacionālām valstīm. Pēc tam sākās reformācija, kas nozīmēja, ka kristietība vairs nebija vienots veselums. Daudzi karaļi un valdnieki izmantoja šo radikālo pasaules izpratnes maiņu, lai vēl vairāk nostiprinātu savu suverenitāti pār savām teritorijām. Piemēram, daudzas ģermāņu valstis (kā arī Anglijas reformācija) pārgāja protestantisma virzienā, mēģinot izslīdēt no pāvesta varas.
Šī perioda intelektuālā attīstība ietvēra merkantilisma ekonomiskās teorijas izveidi un politiskās un sociālās filozofijas darbu, piemēram, Makiavelli "Princis" (1513) un Tomasa Mora "Utopija" (1515), izdošanu.
Atšķirība starp "agrajiem jaunajiem laikiem" un renesansi
Dažkārt un nepareizi termins "agrīnie jaunie laiki" tiek lietots kā renesanses aizstājošs termins. Tomēr "renesanse" pareizi tiek lietots saistībā ar daudzveidīgu kultūras norišu virkni, kas norisinājās vairāku simtu gadu garumā daudzās Eiropas daļās - īpaši Itālijas centrālajā un ziemeļu daļā - un aptver pāreju no vēlo viduslaiku civilizācijas uz agrīno jauno laiku sākumu.
Termins agrīnie jaunie laiki visbiežāk tiek attiecināts uz Eiropu un tās aizjūras impēriju. Tomēr Japānā Edo periodu no 1590. līdz 1868. gadam dažkārt dēvē arī par agrīno moderno laiku.
Politiskās pilnvaras
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir agrīno jauno laiku periods?
A: Vēsturnieki lieto terminu agrīnie jaunie laiki, lai apzīmētu trīs gadsimtus starp viduslaikiem un industriālo revolūciju Rietumeiropā un tās pirmajās kolonijās. To raksturo zinātnes, tehnoloģiskā progresa, pilsoniskās politikas, nacionālo valstu, kapitālisma un merkantilisma uzplaukums.
J: Kādi nozīmīgi datumi iezīmē šo periodu?
A: Šajā posmā no viduslaiku līdz agrīno jauno laiku Eiropai nozīmīgi datumi ir 1447. gads, kad Johannes Gutenbergs izgudroja kustīgo drukas mašīnu; 1453. gads, kad osmaņi iekaroja Konstantinopoli; 1485. gads, kad Bosvorta kaujā tika nogalināts pēdējais Anglijas Plantagenetu karalis; 1492. gadā notika Kristofora Kolumba ceļojums uz Ameriku; 1494. gadā Francija iebruka Itālijā; 1513. gadā tika publicēts Makiavelli darbs "Princis"; 1517. gadā Mārtiņš Luters Vitenbergā (Vācijā) pie baznīcas durvīm piesita savas deviņdesmit piecas tēzes; un 1545. gadā Tridentas koncils pielika punktu viduslaiku Romas katoļu baznīcas pastāvēšanai.
Jautājums: Kā karaļi un valdnieki izmantoja šo izpratnes maiņu?
A: Daudzi karaļi un valdnieki izmantoja šo radikālo pasaules izpratnes maiņu, lai vēl vairāk nostiprinātu savu suverenitāti pār teritorijām. Piemēram, daudzas ģermāņu valstis (kā arī Anglijas reformācija) pārgāja protestantisma ticībā, mēģinot izsprukt no pāvesta kontroles.
J: Kādi ir daži intelektuālie sasniegumi šajā laikā?
A: Intelektuālā attīstība šajā laikā ietvēra merkantilisma ekonomiskās teorijas izveidi, kā arī tādu darbu kā Makiavelli "Princis" (1513) un Tomasa Mora "Utopija" (1515) publicēšanu.
J: Kad sākās kapitālisma uzplaukums?
A: Kapitālisms sāka attīstīties Itālijas ziemeļu republikās, piemēram, Dženovā, agrīno jauno laiku laikā.
J: Kas iezīmēja agrīno jauno laiku beigu datumu?
A: Agrīno jauno laiku beigu datumu saista ar industriālo revolūciju, kas sākās ap 1750. gadu, vai Franču revolūciju, kas sākās ap 1789. gadu un krasi pārveidoja Eiropas politiku, tostarp atcēla dzimtbūšanu un pārtapa no karaļvalstīm par nacionālām valstīm.
