Agrīnā moderna Eiropa: 15.–18. gadsimtu pārskats

Agrīnā moderna Eiropa (15.–18. gadsimts): pārskats par reformāciju, kolonizāciju, zinātnes un politikas pārmaiņām, kas veidoja mūsdienu Eiropu.

Agrīnie jaunie laiki ir vēstures termins, ko lieto, lai apzīmētu Rietumeiropas un tās pirmo koloniju periodu, kas aptver aptuveni trīs gadsimtus no vēlīnajiem viduslaikiem līdz industriālajai revolūcijai. Tas ir pārejas laikmets, kurā mainījās politiskās formas, ekonomiskās attiecības, reliģiskās normas un zinātnes pieeja pasaules izpētei.

Laika periods un raksturojums

Agrīnos jaunajos laikos dominēja tehnoloģiskais un intelektuālais progress, kas ietekmēja ikdienu, valstu veidošanos un starptautiskās attiecības. Raksturīgas iezīmes ir zinātnes un tehnoloģiskā progresa attīstība, pilsoniskas politikas un nacionālās valsts nozīmes pieaugums, kā arī kapitālisma izaugsme un tirdzniecības sistēmu pārkārtošanās. Šajā posmā sākās arī agrīnās Eiropas lielās jūras izpētes un kolonizācijas kustības, kuru sekas bija ekonomiskas, demogrāfiskas un kultūras pārmaiņas visā pasaulē.

Galvenie notikumi un hronoloģija

• 1447. Ap šo laiku parasti min Johannesa Gūtenberga izgudrojumu — pirmo Eiropā plaši izmantoto kustīgo iespiedburtu iespiedmašīnu. Kustīgā druka radīja masveida grāmatu ražošanu, atvieglojot informācijas izplatīšanos. (Līdzīgi tehniskie risinājumi bija zināmi arī Ķīnā, taču Eiropā tie izraisīja plašu drukas revolūciju.)
• 1453. Konstantinopoles iekarošana osmaņu impērijā iezīmēja Bizantijas politiskā centra beigas un būtiskas ģeopolitiskas pārmaiņas. Tas arī pastiprināja Eiropas intereses pēc jauniem tirdzniecības ceļiem uz austrumiem. Tajā pašā laika gaitā beidzās daži ilgstoši konflikti, piemēram, simtgadu karš starp Angliju un Franciju.
• 1485. Anglijā Ričards III gāja bojā Bosvorta kaujā, kas noslēdza daudzu gadsimtu garu aristokrātu cīņu par varu un atklāja ceļu centralizētākai Tjūdoru dinastijai un Henrija VII valdīšanai.
• 1492. Kristofora Kolumba pirmais dokumentētais Eiropas ceļojums uz Ameriku iezīmēja kolonizācijas sākumu Ziemeļāfrikas un Amerikas kontinentos. Tajā pašā gadā Rekonkistas beigas nozīmēja mauru izraidīšanu no Pireneju pussalas, un Spānijas valdība veica reliģiskas un etniskas politikas, piemēram, izraidīja daļu ebreju.
• 1494. Anglija un citas lielvaras iejaucās Itālijas jautājumos: Francijas karaspēki iebruka Itālijā, uzsākot virkni karu, kas iezīmēja Itālijas renesanses politisko fāzi un konkurenci par dominanci Itālijā.
• 1513. Mūsdienu politiskās teorijas pamatnostādnes saistās ar Makiavelli darbiem, īpaši ar "Princi", kurā tiek analizētas varas iegūšanas un saglabāšanas metodes.
• 1517. Reformācija sākas ar Mārtiņa Lutera 95 tēzēm, kuras, kā stāsta leģenda, viņš piekāra pie Vitenbergas baznīcas durvīm Vācijā. Šis process iedragāja Romas katoļu baznīcas vienotību un radīja jaunas konfesionālas un politiskas šķautnes Eiropā.
• 1545. Tridentas koncils bija Romas katoļu atbildes reakcija uz reformāciju — tas definēja baznīcas dogmas un praksi, iezīmējot vienu no galvenajiem viduslaiku beigu posmiem kristietības strukturālajā integritātē.

Politiskās un ekonomiskās pārmaiņas

Šajā laikmetā notika būtisks pārejas process no feodālas struktūras uz centralizētām nacionālas valsts formām. Pakāpeniski vājinājās feodālisms un dzimtbūšana, lai gan šo procesu temps un raksturs atšķīrās dažādās Eiropas daļās. Raugoties ekonomikā, sākās Itālijas ziemeļu pilsētu — piemēram, Dženovas — tirgus aktivitāšu un finanšu institūciju attīstība, kas veicināja kapitālisma izaugsmi. Tajā pašā laikā dominēja arī merkantilisma idejas, kas akcentēja valstu interesi par tirdzniecības un zelta krājumu palielināšanu.

Kultūra, reliģija un zinātne

Renesanses kustība Itālijā deva impulsu humanitātei, mākslai un kritiskai atsauksmei par antīkās kultūras mantojumu. Zinātnes laukā pakāpeniski attīstījās jaunas metodes, kas galu galā noveda pie zinātniskās revolūcijas. Šī perioda intelektuālā attīstība ietvēra arī politiskās un sociālās filozofijas darbus — piemēram, Makiavelli "Princis" (1513) un Tomasa Mora "Utopija" (1515).

Reliģiskās pārmaiņas — reformācija un pretreformācija — radīja ilgstošus konfliktus gan ideju līmenī, gan bruņotā veidā (piemēram, Trīsdesmitgadu karš), kā arī veicināja daudzpusīgu konfesionālu saišu veidošanos Eiropā. Tāpat šajā laikmetā notika Eiropas raganu medības, kas atspoguļo sociālās bailes, tiesu praksi un reliģisko intensitāti dažādās sabiedrībās.

Kolonizācija un globālas sekas

Eiropas izpētes braucieni un kolonizācija Amerikas, Āfrikas un Āzijas daļās radīja jaunu globālu tirdzniecības tīklu — Atlantijas ekonomiku, kas iekļāva arī vergu tirdzniecību, jaunu kultūru apmaiņu un plašas demogrāfiskās pārmaiņas. Šīs kustības naudiskā un resursu ieguves daba stiprināja Eiropas valstu centralizēto varu un mainīja pasaules politisko karti.

Perioda beigas un pāreja uz rūpniecisko laikmetu

Agrīno moderno laiku beigas bieži saista ar industriālo revolūciju, kas Lielbritānijā sākās ap 1750. gadu, vai ar Franču revolūciju 1789. gadā. Abas pārvērtības radīja dziļas pārmaiņas politiskajā un ekonomiskajā domā: rūpniecības masveida attīstība, pilsoņu tiesību ideju izplatība un jaunu valsts institūciju veidošanās. Šīs pārmaiņas noslēdza agrīno moderno laikmetu un atvēra ceļu mūsdienu laikmeta politiskajām un sociālajām struktūrām.

Sekas un mantojums

Agrīnajos jaunajos laikos radītās pārmaiņas — no drukas ietekmes uz izglītību un publicitāti līdz reliģiskajām un politiskajām reformas — būtiski ietekmēja Eiropas attīstību un globālo vēsturi. Gan pozitīvās, gan negatīvās sekas (kolonizācija, kultūru iznīcināšana, vergticība) joprojām ir daļa no mūsdienu diskursiem par šī laikmeta mantojumu.

Šis pārskats sniedz pamatu izpratnei par Agrīno moderno Eiropu — laiku, kurā notika pāreja no feodāla un fragmentēta pasaules uz centralizētām valstīm, plašu tirdzniecību un zinātnes attīstību, bet arī uzliesmoja konflikti un konfliktējošas sociālās prakses.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir agrīno jauno laiku periods?

J: Kādi nozīmīgi datumi iezīmē šo periodu?

Jautājums: Kā karaļi un valdnieki izmantoja šo izpratnes maiņu?

J: Kādi ir daži intelektuālie sasniegumi šajā laikā?

J: Kad sākās kapitālisma uzplaukums?

J: Kas iezīmēja agrīno jauno laiku beigu datumu?

Meklēt pēc burta