Eiropas kolonizācija Amerikā
Eiropas kolonizācija Amerikā sākās ar vikingiem, kas ieradās no Skandināvijas, Eiropas ziemeļu gala, ap 1000. gadu. Viņi apmetās uz dzīvi vietā, ko vēlāk sauca par Ņūfaundlendas salu, un nosauca savu koloniju par Vinlandi, taču to pameta.
1492. gadā Kolumbs no jauna atklāja Ameriku. Drīz uz turieni devās spāņu konkistadori un daudzi citi eiropieši. Dažādas Eiropas valstis ieņēma dažādas teritorijas un cīnījās par to, kurai no tām kura zeme pienāktos. Vietējie iedzīvotāji bojā gāja lielā skaitā. Izdzīvojušie zaudēja lielāko daļu savas zemes, un lielākā daļa iemācījās iekarotāju valodu.
Pēc vairākiem kariem 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā lielākā daļa koloniju kļuva par neatkarīgām valstīm.
Vēsture
15. gadsimtā Rietumeiropas iedzīvotāji meklēja tirdzniecības ceļus starp Indiju un Eiropu, jo vecais garšvielu tirdzniecības ceļš bija pārāk grūts un garš. Arī cenas bija augstas, jo tirgotāju grupas kontrolēja tirdzniecību un varēja iekasēt, cik vien vēlējās. Vasko da Gama bija atradis ceļu apkārt Āfrikai, kas piederēja Portugālei. Daži ģeogrāfi uzskatīja, ka pasaule ir tik maza, ka kuģi varētu kuģot uz rietumiem apkārt pasaulei, lai sasniegtu Austrumāziju. Dženovas jūras kapteinis Kristofers Kolumbs pārliecināja Kastīlijas karalieni Izabellu finansēt ekspedīciju, lai to izdarītu.1492. gada augustā Kolumbs ar trim kuģiem izbrauca no Spānijas dienvidiem: Nina, Pinta un Santa Maria. Pēc vairāku nedēļu ilgas kuģošanas jūrā 12. oktobrī kuģi sasniedza Bahamu salu. Kolumbs nosauca šo salu par San Salvador. Viņš domāja, ka tā ir Indijas sala, tāpēc nosauca tās iedzīvotājus par indiāņiem. Kolumbs tālāk kuģoja tālāk Karību jūras reģionā, sasniedzot Kubu, kur viņš redzēja cilvēkus, kas smēķēja tabaku. Tad viņš aizpeldēja atpakaļ uz Spāniju. Karalis un karaliene piešķīra Kolumbam daudzus apbalvojumus.
Vēlākajos ceļojumos Kolumbs paņēma vairāk cilvēku, tostarp misionārus. Kuģi pārvadāja arī lauksaimniecības dzīvniekus un krājumus koloniju dibināšanai. Viņš izveidoja jaunu apmetni uz salas, kas tagad ir Dominikānas Republika.
Pēc tam, kad spāņi saprata, ka ir atraduši "Jauno pasauli", bet ne jaunu ceļu uz Āziju, viņu galvenais uzdevums bija iegūt jaunās zemes. Konkistadoriem bija karalienes atļauja izpētīt un iekarot Jauno pasauli.
Spāņu konkistadori ar dažiem simtiem karavīru sakāva lielas indiāņu impērijas. 1519. gadā Hernando Kortess ar dažiem simtiem karavīru iebruka acteku galvaspilsētā un galu galā sagrāva pilsētu, kas vēlāk tika pārbūvēta par Mehiko. Fransisko Pizarro izdevās iekarot inku impēriju. Spāņi uzvarēja vairāku iemeslu dēļ. Indiāņi uzskatīja, ka viņi ir dievi, un baidījās no zirgiem un ieročiem. Indiāņi karoja arī savā starpā.
Kolonizējošās nācijas
Spāņi un portugāļi bija pirmie, kas 16. gadsimtā kolonizēja daudzas Dienvidamerikas un Centrālamerikas teritorijas. Viņi iekaroja arī daudzas Ziemeļamerikas daļas. Nākamajā gadsimtā Ameriku sasniedza cilvēki no daudzām Eiropas valstīm. Viņi apmetās galvenokārt Ziemeļamerikā, jo spāņi un portugāļi jau bija iekarojuši siltās valstis. Francija un Anglija šajās vēlākajās kolonijās guva vislielākos panākumus. Anglija ieņēma Ziemeļamerikas austrumu vidusdaļu, bet franči - to, ko varēja tālāk uz ziemeļiem. Galu galā angļu kolonisti pārņēma lielāko daļu Francijas teritorijas.Anglijas dienvidu koloniju iedzīvotāji sākumā meklēja zeltu. Tomēr viņiem bija laba augsne, un tāpēc viņi varēja audzēt ienesīgus kultūraugus, sākot ar tabaku. Ziemeļu kolonijās dzīvojošie angļi nevarēja tik viegli audzēt šīs kultūras. Jaunanglijas koloniju dibinātāji bija puritāņi, kuri vēlējās būt brīvi no anglikāņiem dzimtenē. Vidējās kolonijas bija komerciālākas. Tās tirgojās ar kažokādām, audzēja pārtiku sev un citām angļu kolonijām un vēlāk daļu no tās eksportēja atpakaļ uz Angliju.
Spāņi apmetās Centrālamerikā un Dienvidamerikā, kur ieguva zeltu un sudrabu, kā arī nodarbojās ar tabakas audzēšanu.Spāņiem bija darbaspēka pārpalikums, jo viņi izmantoja vietējos iedzīvotājus, lai tie strādātu viņu vietā, un to sauca par Encomienda. Dažās vietās šī sistēma nogalināja pārāk daudz pamatiedzīvotāju, tāpēc viņi ieveda vergus no Āfrikas. Portugāļi Brazīlijā audzēja daudz cukura un citu tropu naudas kultūru un šim nolūkam ieveda daudz afrikāņu. Viņi bija lielākie pircēji Atlantijas vergu tirdzniecībā.
Francijai bija kolonijas Karību jūras reģionā, kā arī Ziemeļamerikas kontinenta ziemeļos, ko viņi sauca par Kanādu. Ziemeļos viņi meklēja to, ko mēs saucam par Ziemeļrietumu pāreju, lai atrastu ceļu uz Āziju. Tajos bija maz iedzīvotāju, tāpēc, lai izdzīvotu, viņiem nācās sadarboties ar vietējiem iedzīvotājiem. Franči guva lielu peļņu kažokādu tirdzniecībā, līdz Francijas un indiāņu karā viņi zaudēja Kanādu. Franču Karību jūras reģiona kolonijās bija silts un labs lauksamniecības apgabals, tāpēc viņi nopirka daudz vergu. Franču Kanādā bija slikta lauksaimniecības zeme, tāpēc vergu nebija.
Jautājumi un atbildes
J: Kas pirmais mēģināja kolonizēt Amerikas kontinentu?
A: Vikingi no Skandināvijas mēģināja pirmie kolonizēt Ameriku.
J: Kā sauca koloniju, ko izveidoja vikingi?
A: Vikingu dibinātā kolonija saucās Vinlande.
J: Kur atradās Vinlande?
A: Vinlande atradās vietā, ko tagad sauc par Ņūfaundlendas salu.
J: Kas 1492. gadā no jauna atklāja Ameriku?
A: Kristofors Kolumbs no jauna atklāja Ameriku 1492. gadā.
J: Kas ieradās Amerikā pēc Kolumba?
A: Pēc Kolumba Amerikā ieradās spāņu konkistadori un daudzi citi eiropieši.
J: Kas notika ar Amerikas pamatiedzīvotājiem pēc eiropiešu ierašanās?
A: Amerikas pamatiedzīvotāji cieta lielus zaudējumus, un lielākā daļa no viņiem zaudēja savu zemi un iemācījās iekarotāju valodu.
J: Kad vairums koloniju Amerikā kļuva par neatkarīgām valstīm?
A: Lielākā daļa Amerikas koloniju kļuva par neatkarīgām valstīm pēc vairākiem kariem 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.
