Neo-Asīrijas impērija
Neosīrijas impērija bija impērija Mezopotāmijā dzelzs laikmetā. Savas pastāvēšanas laikā no 911. līdz 609. gadam p. m. ē. tā bija līdz tam laikam lielākā impērija pasaulē, kas izmantoja daudzus agrīnus imperiālisma paņēmienus, kuri kļuva par normālu parādību vēlākajās impērijās. Pēc daudzu vēsturnieku domām, tā bija pirmā īstā impērija vēsturē. Tā bija arī daudzu taktiku pioniere, piemēram, bruņojās ar dzelzs ieročiem un izmantoja progresīvu, efektīvu militāro taktiku.
Pēc Adad-nirari II iekarojumiem 900. gados p. m. ē. neoasīriešu impērija kļuva par Vecās Asīrijas impērijas (2025-1378 p. m. ē.) un Vidējās Asīrijas impērijas (1365-934 p. m. ē.) pēcteci un dominēja Senajos Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu daļā, Mazāzijā un Kaukāzā, un daļu Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas, iekarojot un pastāvot ilgāk par saviem konkurentiem, piemēram, Babiloniju, Elamu, Persiju, Urartu, Līdiju, mēdiem, Frīģiju, kimeriešiem, Izraēlu, Jūdu, Feniķiju, Neobabilonijas impēriju, Kanaānu, Kušītu impēriju un Senās Ēģiptes impēriju.
Impērija sāka krist 631. gadā p.m.ē., kad nomira Ašurbanipals un sākās daudzi pilsoņu kari, kas ļāva Persijas un mēdiešu karalim Kjaksaram izveidot aliansi ar Babilonijas un kimeriešu valdnieku Nabopolasaru un iebrukt Asīrijā. Asīrija sabiedrojās ar Ēģipti, bet abi sabruka Harrānas krišanas laikā 609. gadā p. m. ē. Otrais Harrānas aplenkums galu galā izbeidza Asīrijas pastāvēšanu. Tomēr arī mūsdienās Irānā, Irākā un citur joprojām dzīvo asīrieši.
Vēsture
911-859 P.M.Ē.
Adad-Nirari II kampaņas ļāva Asīrijai kļūt par lielu lielvaru pēc Ēģiptes 25. dinastijas gāšanas un Elama, Urartu, Medijas, Persijas, Mannejas, Gutijas, Fenicijas/Kanaānas, Arābijas, Izraēlas, Jūdas iekarošanas, Filistiju, Edomu, Moābu, Samaru, Kilikiju, Kipru, Haldeju, Nabateju, Komagenu, Dilmunu, Šutu un neohitiešus, kā arī izdzina no Ēģiptes nūbiešus, kušītus un etiopiešus un piespieda maksāt nodevu no Frīģijas un citiem. Turklāt viņš un viņa pēcteči iekaroja apgabalus, kas iepriekš tikai nedaudz atradās asīriešu kontrolē, un deportēja aramiešu un huriešu iedzīvotājus. Pēc tam viņš divas reizes uzbruka un sakāva Šamašu-mudammiku no Babilonijas un vēlreiz viņa pēcteci Nabu-šuma-ukinu I.
Arī nākamie trīs karaļi bija vienlīdz agresīvi. Tukulti-Ninurta II 891. gadā p.m.ē. nomainīja Adad-nirari II un paplašinājās uz Mazāziju un Zagrosas kalniem, bet 883. gadā p.m.ē. viņu nomainīja Ašurnasirpals II, kurš atguva lielu daļu teritorijas, kas tika zaudēta pēc Vidējās Asīrijas impērijas sabrukuma 1100. gadā p.m.ē., un izbeidza lullibi un gutu tautas izraisīto sacelšanos. Viņš un viņa pēctecis un dēls Šalmanesers III bija pazīstami ar savu nežēlību un deportāciju politiku, kā arī mīlestību pret mākslu. Ašurnasirpals II arī pārcēla galvaspilsētu uz Kalhu.
859-783 P.M.Ē.
Šalmanesera III laikā notikušās ikgadējās kampaņas ļāva gan pārvērst galvaspilsētu par armijas nometni, gan ieņemt svarīgus sāncenšus. Babilona tika okupēta, un Babilonija nonāca asīriešu pakļautībā, tomēr Karkaras kauja 853. gadā p. m. ē. pret aramiešu valsti beidzās ar strupceļu. 849. gadā p. m. ē. tika ieņemta Karķemeša, un 842. gadā p. m. ē. Damaska bija spiesta maksāt nodevu, tāpat kā Tīra un Sidona, kas 841. gadā p. m. ē. bija daļa no Feniķijas.
Pēc tam 828. gadā p. m. ē. sākās pilsoņu karš, kad viņa vecākais dēls Ašur-nadin-aplu un 27 pilsētas sacēlās pret Asīrijas pārvaldniekiem, ļaujot Babilonijai, mēdiem, manejiešiem, aramejiešiem, neohitiešiem un persiešiem lielā mērā atgūt savas zemes un Urartu nostiprināt savu ietekmi reģionā. Otrais Ašurnasirpāla dēls Šamši-Adads V beidzot izbeidza pilsoņu karu 824. gadā p. m. ē., tajā pašā gadā, kad nomira viņa tēvs, un gandrīz visu atlikušo valdīšanas laiku centās atgūt zaudētās zemes, pirms viņa nāves 811. gadā p. m. ē., kad viņu nomainīja sieva, karaliene Sammuramata un pēc tam 806. gadā p. m. ē. viņa dēls Adad-nirari III.
Adad-Nirari III bija agresīvs monarhs, kas iebruka Levantē, pakļāva arameiešus, feniķiešus, filistiešus, izraēliešus, neohitiešus un edomiešus, pastiprināja Damaskas nodokļus, iebruka Persijā un pakļāva persiešus, mēdus un manēniešus līdz pat Kaspijas jūrai, kā arī iekaroja haldiešu un sutu ciltis Mezopotāmijas dienvidos.
783-745 P.M.Ē.
Pēc Adad-nirari III nāves 783. gadā p. m. ē. iestājās stagnācijas periods, kad Šalmanesers IV pirms savas nāves 773. gadā p. m. ē. izcīnīja tikai nelielas uzvaras pret Urartu Til Barsipas kaujā, aramiešu un neohetītu karā. Vēl viens pilsoņu karu kopums apgrūtināja Ašur-dana III, kurš valdīja 772-754 gadus p. m. ē., un Ašur-nirari IV 754-745 gadus p. m. ē., valdīšanas laiku, kad notika sacelšanās Ašurā, Arrapkā un Guzanā, neizdevās iebrukt Aram-Naharaimā vai Babilonijā, sākās mēris un iestājās Saules aptumsums, ko uzskatīja par sliktu zīmi. Ašur-nirari IV gāza ģenerālis Pulu, kurš, kļūstot par karali, 745. gadā p. m. ē. mainīja savu vārdu uz Tiglatu-Pileseru III, atgriežot Asīriju.
744-727 PIRMS MŪSU ĒRAS
Tiklīdz Tiglats-Pilesers 744. gadā ieņēma troni, Asīrijai draudēja gan pilsoņu karš, gan mēris, bet karš ar Uratru tika zaudēts. Tomēr Tiglats Pilesers III veica milzīgas izmaiņas Asīrijas struktūrā, uzlabojot tās drošību un efektivitāti. Provinces
NEPABEIGTS
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Neo-Asīrijas impērija?
A: Neoasīrijas impērija bija impērija Mezopotāmijā dzelzs laikmetā, kas pastāvēja no 911. līdz 609. gadam pirms mūsu ēras. Tā bija līdz tam laikam lielākā impērija pasaulē, un daudzi vēsturnieki to uzskata par pirmo īsto impēriju vēsturē.
J: Kādus paņēmienus tā izmantoja?
A: Neosīrijas impērija izmantoja progresīvu un efektīvu militāro taktiku, piemēram, bruņojās ar dzelzs ieročiem un bija daudzu imperiālisma taktiku pionieris, kas kļuva par ierastu vēlākās impērijās.
J: Kas bija tās sāncenši?
A: Tās sāncenši bija Babilonija, Elam, Persija, Urartu, Līdija, mēdieši, Frīģija, kimerieši, Izraēla, Jūda, Feniķija, Neobabilonijas impērija, Kanaāna, Kušītu impērija un Senā Ēģipte.
J: Kad tā sāka krist?
A: Neoasīrijas impērija sāka krist 631. gadā p.m.ē., kad nomira Ašurbanipals un sākās pilsoņu kari. Tas ļāva Cjaksaresam (Persijas un mēdiešu ķēniņam) noslēgt aliansi ar Nabopolasaru (Babilonijas un kimeriešu valdnieku), kas noveda pie viņu iebrukuma Asīrijā.
J: Kā Asīrija reaģēja?
A: Atbildot uz šo iebrukumu, Asīrija apvienojās ar Ēģipti, bet abas sabruka Harrānas krišanas laikā 609. gadā p.m.ē. pēc tam, kad Harrānas otrais aplenkums izbeidza Asīrijas kā impērijas pastāvēšanu.
J: Vai mūsdienās vēl joprojām ir asīrieši?
A: Jā - asīrieši joprojām dzīvo Irānā, Irākā un citviet pasaulē.
