Anglosfēra ir termins, ko lieto, lai apzīmētu angliski runājošo tautu grupu ar līdzīgu kultūras mantojumu. Tas parasti nozīmē valstis un sabiedrības, kurās angļu valoda ir dominējoša vai plaši lietota publiskajā dzīvē, izglītībā un administrācijā. Anglosfēras jēdziens apvieno gan valodas, gan vēsturiskos, juridiskos un politiskos sakarus, kā arī kopīgas kultūras prakses — literatūru, plašsaziņas līdzekļus, izklaidi un sportu.
Anglosfēra ietver Apvienoto Karalisti, Amerikas Savienotās Valstis un galvenās Nāciju Sadraudzības dalībvalstis, piemēram, Kanādu (izņemot Kvebekas provinci, kurā vairākums runā franču valodā), Austrāliju un Jaunzēlandi. Īrija, bijusī Nāciju Sadraudzības dalībvalsts, ir Anglosfērā. Šīs valstis parasti dalās kopīgās politiskajās tradīcijās (piem., parlamentārā vai demokrātiskā valsts pārvaldē), tiesību sistēmā (vairumā gadījumu common law) un plašā kultūras mijiedarbībā.
Šis termins tika ieviests 20. gadsimta beigās, bet tā lietojums un skaidrojums laika gaitā ir attīstījies un mainījies. Mūsdienās anglosfēra tiek aprakstīta gan kā lingvistisks un kultūrvēsturisks fenomens, gan kā neformāla geopolitiska un drošības sadarbība starp angliski runājošajām valstīm.
Kas parasti iekļaujas anglosfērā?
- Galvenās valstis: Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda (bez Kvebekas), Austrālija, Jaunzēlande un Īrija. Šīs valstis bieži tiek uzskatītas par anglosfēras kodolu.
- Paplašinātais variants: dažkārt anglosfērā iekļauj arī Karību jūras valstis, Rietumāfrikas valstu angliski runājošos reģionus, Dienvidāfriku, Indiju, Filipīnas un citas teritorijas, kur angļu valoda ir plaši izplatīta vai tai ir oficiāla loma.
- Neoficiāla piederība: jāsaprot, ka anglosfēra nav oficiāla starptautiska organizācija ar lojalitātes līgumiem — tās robežas un dalībnieki ir konceptuāli un mainās atkarībā no definīcijas.
Raksturīgās iezīmes
- Valoda: dominējoša loma angļu valodai gan publiskajā telpā, gan izglītībā un biznesā.
- Tiesiskā un politiskā tradīcija: kopīgas institūcijas un praktikas, piemēram, common law tiesību tradīcija, parlamentārā vai prezidentālā demokrātija, vēlēšanu sistēmas un tiesu prakse.
- Kultūras mantojums: literatūra, kino, televīzija, mūzika un plašsaziņas līdzekļi, kas bieži izplatās starp angliski runājošajām valstīm.
- Drošība un izlūkdienestu sadarbība: daudzas angliski runājošās valstis ir cieši saistītas drošības jomā (piem., "Five Eyes" — ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande).
- Tirdzniecība un migrācija: pastāv intensīvas ekonomiskās un demogrāfiskās saites — migrācija, investīcijas, kopīgas uzņēmējdarbības prakses un akadēmiskā mobilitāte.
Kritika un ierobežojumi
- Vienkāršošana: termins var pārāk vienkāršot dažādu valstu iekšējo daudzveidību — valodu mazākumgrupas, reģionālās atšķirības un atšķirīgas vēsturiskās pieredzes bieži tiek ignorētas.
- Koloniālā mantojuma akcentēšana: anglosfēras koncepcija dažiem kritiķiem uzsver imperiālisma un kolonialisma sekas, kura atstātās sociālās un ekonomiskās problēmas tiek mazāk apspriestas.
- Politisks instruments: terminu reizēm izmanto politiski — lai uzsvērtu tuvas attiecības starp konkrētām valstīm vai leģitimētu stratēģisku sadarbību.
- Mainīga definīcija: nav vienotas piekrišanas par to, kuras valstis noteikti jāuzskata par anglosfēras dalībniecēm, tāpēc saraksti var atšķirties atkarībā no autora vai konteksta.
Anglosfēra ir noderīgs jēdziens, lai aprakstītu plašas kultūras, valodas un institucionālas saites starp valstīm, taču to jālieto kritiski — apzinoties vēsturiskos, iekšpolitiskos un daudzveidības ierobežojumus. Lai gan lielā mērā tā balstās uz angļu valodas izplatību, patiesā izpratne par anglosfēru prasa skatīt arī kopīgas tiesiskās prakses, vēsturiskos sakarus, ekonomiskās saites un kultūras mijiedarbību.
