Ziemeļsulavesi (indonēziešu: Sulawesi Utara) ir Indonēzijas province, kas atrodas Sulavesi salas ziemeļaustrumu daļā, bieži saukta arī par Minahasa pussalu. Tā atrodas Sulavesi salas ziemeļaustrumu pussalā, uz dienvidiem no Filipīnām un uz dienvidaustrumiem no Sabas Malaizijā. Austrumos tai klājas Maluku jūra, rietumos — Gorontalo un Celebes jūra, bet dienvidrietumos — Tomini līcis. Provinces kopējā platība ir aptuveni 13 851,64 kvadrātkilometri, un 2010. gada tautas skaitīšanas laikā tajā dzīvoja 2 270 596 iedzīvotāji; kopš tā laika iedzīvotāju skaits ir pieaudzis.
Ģeogrāfija un daba
Provincei raksturīga kalnaina reljefa līnija ar daudziem augstiem vaļņiem un kalniem — to augstums svārstās no apmēram 1 112 līdz 1 995 metriem (3 648 līdz 6 545 pēdas). Augstākais punkts ir Gunung Klabat (apm. 1 995 m). Reģionā ir plašas piekrastes zonas, bagātas korallrifu sistēmas un mazākas salu grupas, kas nodrošina daudzveidīgu faunu un floru gan sauszemē, gan jūrā.
Provinces piekrastē atrodas pasaulē slaveni niršanas un dabas aizsardzības objekti, piemēram, Bunaken jūras nacionālais parks ar bagātīgiem koraļļiem un daudzskaitlīgām zivju sugām. Tāpat Ziemeļsulavesi blakus esošie tropiskie meži, purvi un kalnu ekosistēmas ir nozīmīgas retu sugu, tostarp primātu un putnu, aizsardzībai.
Vulkāni un seismiskā aktivitāte
Provincei raksturīgs vulkānisks raksturs — šeit ir jauni vulkāniskie reģioni ar daudziem izvirdumiem un aktīviem vulkānu konusu klātbūtni. Starp pazīstamākajiem vulkāniem ir Klabat, Lokon (pie Tomohon/Manado) un salas ziemeļdaļā esošais Awu. Vietējā iedzīvotāju dzīvē un infrastruktūrā seismiskā un vulkāniskā aktivitāte rada gan riskus (evakuācijas, lauksaimniecības zaudējumi), gan arī auglīgu augsni kalnu nogāzēs.
Vēsture
Agrāk šo reģionu pievilināja ārvalstu jūras ceļi un bagātības — garšvielas, rīsi un dārgmetāli. Portugāļi, spāņi, holandieši un vietējās karaļvalstis cīnījās par kontrolēšanu un tirdzniecību. Pirmie eiropieši ieradās 16. gadsimtā; Spāņi un nīderlandieši konkurēja ar portugāļiem, un galu galā 17. gadsimtā kontroli pār reģionu nostiprināja Nīderlande. Holandiešu pārvalde turpinājās vairākus gadsimtus, līdz Otrā pasaules kara laikā teritoriju ieņēma japāņi. Pēc kara beigām Nīderlande īslaicīgi mēģināja atjaunot varu, taču 1949. gadā, pēc apaļā galda konferences, holandieši atzina Indonēzijas valstiskumu. Sākotnēji Sulavesi sala bija viena administratīva vienība, taču vēlāk tā sadalījās vairākās provincēs. Ziemeļsulavesi kā atsevišķa province tika izveidota 1959. gada 14. augustā.
Iedzīvotāji, valodas un kultūra
Provinces iedzīvotāji ir etniski daudzveidīgi — nozīmīgas grupas ir Minahasa tautas, kā arī citas salas iebraucēji un vietējās kopienas. Galvenā valoda oficiālajā komunikācijā ir indonēziešu, taču ikdienā plaši lieto vietējās valodas un dialektus, tostarp Manado malajas un vairākas minahasa valodas. Religiozi reģions ir daudzveidīgs: kristietība (īpaši protestantisms) ir izplatīta Minahasa kopienās, kamēr islāmam ir nozīmīga loma citās kopienās.
Kultūras mantojums ietver bagātīgas vietējās tradīcijas, mūziku, amatniecību un svētku paražas. Reģiona virtuve izceļas ar daudz jūras veltēm un pikantiem ēdieniem — populāri ir vietējie mērces un garšvielu sajaukumi, piemēram, "rica-rica".
Ekonomika un transports
Ziemeļsulavesi ekonomika balstās uz lauksaimniecību (rīsi, kokosrieksti, garšvielas), zvejniecību, akvakultūru un pakalpojumu nozari, it īpaši tūrisma sektorā. Tāpat reģionam svarīgas ir ostas un rūpniecība — Bitung ir viens no nozīmīgākajiem ostu centriem. Provinces galvaspilsēta un lielākais ekonomiskais centrs ir Manado, kas ir arī reģiona transports un sakaru mezgls. Citas lielākās pilsētas ir Tomohon un Bitung.
Starptautiskos un iekšzemes reisus apkalpo lidosta Sam Ratulangi (Manado), kā arī regulāras laivu un prāmju līnijas savieno salas ar citām Indonēzijas daļām un tuvākajām valstīm. Laba piekļuve dabaskultūras objektiem padara reģionu par populāru tūristu galamērķi.
Tūrisms un dabas objekti
- Bunaken — pasaules klases niršanas vieta ar bagātīgu zemūdens dzīvi;
- Tangkoko nacionālais parks — aizsargāta meža teritorija uz ziemeļaustrumiem no Manado, pazīstama ar endēmiskiem primātiem un putniem;
- Vulkānu pārgājieni ap Tomohon un apkārtnes ainavas, kas piedāvā skatus uz konusveida vulkāniem;
- Kultūras tūres Minahasa ciematos ar vietējo amatniecību un tradicionālajām tirgus vietām.
Vietējās pašvaldības un tūrisma nozares turpina attīstīt infrastruktūru, vienlaikus cenšoties saglabāt dabas daudzveidību un novērst piesārņojumu, kas var apdraudēt koraļļu rifus un mežu ekosistēmas.
Drošība un dabas riski
Reģionā jārēķinās ar zemestrīcēm un vulkānisku aktivitāti. Vietējās varas iestādes un starptautiskie partneri regulāri strādā pie katastrofu pārvaldības un iedzīvotāju izglītošanas. Tūristiem ieteicams sekot vietējo brīdinājumu un ceļošanas informāciju.
Kopumā Ziemeļsulavesi ir reģions ar bagātu dabu, interesantu vēsturi, daudzveidīgu kultūru un labi attīstītu tūrisma potenciālu, kur galvaspilsēta Manado kalpo kā vārti uz apkārtējām dabas bagātībām.
