Celebesa jūra ir Klusā okeāna rietumu daļa. No ziemeļiem tā robežojas ar Sulu arhipelāgu un Sulu jūru, kā arī ar Mindanao salu Filipīnās. Austrumos tā robežojas ar Sangihe salu ķēdi, dienvidos ar Sulavesi un rietumos ar Kalimantanu Indonēzijā. Tā ir 420 jūdzes (675 km) no ziemeļiem uz dienvidiem un 520 jūdzes (837 km) no austrumiem uz rietumiem. Tās kopējā platība ir 110 000 kvadrātjūdžu (280 000 km2). Maksimālais dziļums ir 6 200 m (20 300 pēdu). Jūra caur Makassaras šaurumu atveras uz dienvidrietumiem un ietek Javas jūrā.

Atrašanās vieta un robežas

Celebesa jūra atrodas Indonēzijas un Filipīnu starpā, piekļaujoties vairākām salu grupām un šaurumiem. Tā savieno Kluso okeānu ar Indonēzijas iekšējo jūru sistēmu, un tās ūdeņi ir svarīga tranzīta zona starp Rietumu un Austrumu Indijas okeāna sistēmām.

Ģeogrāfija un dziļums

Jūras pamatā ir dziļš basins ar strauji krītošiem nogāzēm, kas vietām sasniedz >6 000 m dziļumu. Šāds reljefs veicina gan īpašu okeanogrāfisku cirkulāciju, gan atšķirīgu dzīvesvietu zonējumu no piekrastes korāļiem līdz dziļūdens ekosistēmām.

Ūdeņu kustība un klimats

Ūdeņu apritē jūrā ietekmi atstāj Indonēzijas caurplūde (Indonesian Throughflow), kas virzās no Klusā okeāna caur Makassaras šaurumu uz Indijas okeānu. Tā ietekmē temperatūru, sāļumu un barības vielu piegādi, kas savukārt ietekmē bioloģisko produktivitāti. Reģions atrodas tropu klimata zonā, ar musonu ietekmi dažos gada periodos.

Dzīvība un ekoloģija

Celebesa jūra ir daļa no tā dēvētā "Korāļu trijstūra" zonā — reģionā ar vienu no pasaules bagātākajām jūras bioloģiskajām daudzveidībām. Tur sastopami:

  • bagātīgi koraļļu rifu biotopi un mangrovju joslas pie krastiem;
  • dažādas zivju sugas, tostarp tunu un citu jūras resursu komerciālas nozīmes populācijas;
  • jūras rāpuļi (piem., jūras bruņurupuči), delfīni, vaļi un reizes kailzivis, kā arī daudz planktona un bezmugurkaulnieku;
  • dziļūdens faunas elementu — specifiskas sugas, kas pielāgotas lielam spiedienam un tumšiem apstākļiem.

Cilvēka darbība un nozīme

Reģions ir nozīmīgs:

  • zvejas nozarei — vietējie iedzīvotāji un lielāki zvejniecības uzņēmumi izmanto jūras resursus;
  • kuģniecībai — jūru šķērso gan vietējās, gan starptautiskās tirdzniecības ceļi;
  • tūrisma industrijai — niršana un dabas tūrisms pie korāļiem un biodīviju daudzveidības objektiem;
  • vietējo ostu un pilsētu ekonomikai — piemēram, ostas Sulavesi ziemeļos (piem., Bitung) un Filipīnu dienvidrietumu piekraste (piem., Zamboanga) ir saistītas ar jūras satiksmi un zveju.

Draudži un aizsardzība

Reģiona ekosistēmas saskaras ar vairākiem draudiem, tostarp pārzveju, teritoriālo attīstību, piesārņojumu, korāļu balināšanos un klimata izmaiņām. Lai saglabātu jūras bioloģisko daudzveidību, tiek veidotas vietējas un starptautiskas aizsardzības iniciatīvas, jūras rezervāti un ilgtspējīgas zvejas prakses.

Īsi fakti

  • Platība: aptuveni 280 000 km2 (110 000 kvadrātjūdzes).
  • Dziļums: maksimālais līdz apm. 6 200 m.
  • Galvenie robežpunkti: Mindanao, Sulu arhipelāgs, Sangihe salu ķēde, Sulavesi, Kalimantana krasts.
  • Savienojumi: caur Makassaras šaurumu uz Javas jūru un tālāk uz Indonēzijas jūrām.

Celebesa jūra ir nozīmīga gan bioloģiski, gan ekonomiski, un tās saglabāšana ir svarīga reģiona ekosistēmu ilgtspējīgai nākotnei.