Pays de Caux — Normandijas krīta plato un Côte d'Albâtre
Pays de Caux — Normandijas krīta plato un Côte d'Albâtre: dramatiskas baltās klintis, Havra un Etretā, bagāta lauksaimniecība un tekstilu tradīcijas — ideāla vēstures un dabas ceļojumiem.
Pays de Caux (izrunā: [pɛi də ko]) ir plašs krīta plato reģions Normandijā, Francijā. Tas aizņem lielu daļu no Francijas Normandijas Sēnas piejūras departamenta un stiepjas no Sēnas ietekas ziemeļos līdz augstajām baltajām klintīm pie Lamanša šauruma. Reģiona piekrasti parasti dēvē par Côte d'Albâtre — “Alabastēra krastu” — kuru raksturo straujas krīta sienas, klinšu arkas un jūras stabi, kas veidojas erozijas procesā.
Ģeoloģija, ainava un lauksaimniecība
Pays de Caux ir tipisks kreidozas (krīta) plato — virs zemes ir bieza krīta klāte, bieži ar iežiem un flintiem. Austrumu robeža ir Pays de Bray, kur no krīta slāņiem zemāk atklājas citas augsnes un iežu sekcijas, tāpēc teritorijas reljefs tur kļūst raibāks. Atklātā plato ainava, plata lauku pļavu mozaīka un tipiskie lauku iežogojumi rada raksturīgu skatu: šeit saglabājušās tradicionālās lauku sētas un īpašos aizsargžogus — clos-masures — kuros lauki tiek norobežoti ar zemes vaļņiem un dzīviem dzīvžogiem, lai pasargātu no jūras vējiem.
Augsnes reģionā ir auglīgas un labi piemērotas graudaugu, lopkopības un kaļķainu augsnes pieprasītām kultūrām audzēšanai. Tradicionāli Pays de Caux bija pazīstams ar lina audzēšanu un kvalitatīvu auduma (lina) ražošanu, kā to piemin arī reģiona reputācija par smalkiem audumiem.
Ekonomika, ostas un tūrisms
Ekonomiskā dzīve reģionā ir daudzpusīga: lauksaimniecība saglabā nozīmīgu lomu, taču svarīgas ir arī ostas un rūpniecība — īpaši Havra, kā viens no lielākajiem Francijas ostu centriem, ir nozīmīgs rūpniecības un transporta mezgls (piem., konteineru un kuģu satiksme), kamēr Normandijas piekrastē darbojas arī zvejas un prāmju ostas, piemēram Francijā pazīstamā Havra un Djepe (Dieppe). Reģiona pilsētas — Havra, Djepe, Fēkampa, Īveto un Etretā — nodrošina gan rūpniecību, gan pakalpojumus un tūrisma infrastruktūru.
Tūrisma piesaiste lielākoties balstās uz dramatiskajām klintīm un piekrastes ainavām: slavenās klintis pie Lamanša šauruma (īpaši pie Etretā) ar to arkām un “adatu” veidojumiem, kā arī plašs pakalpojumu klāsts — promenādes, pludmales, zvejas ostas, muzeji un pastaigu maršruti (piem., piekrastes taku tīkls). Piekrastes erozija un klints nostiprināšanas jautājumi ir nozīmīgs reģiona vides un drošības aspekts.
Valoda, kultūra un vietējā arhitektūra
Cauchois ir normāņu valodas dialekts, un Pays de Caux ir viena no pēdējām vietām ārpus Kotentīnas pussalas, kur normāņu valoda joprojām ir dzirdama un saglabā kultūrvēsturisku nozīmi. Reģiona tradicionālā arhitektūra ietver ķieģeļu un flintu ēkas, tipiskas normandiskās mājas ar lieliem jumtiem un lauku sētām, kas bieži vien ir labi saglabājušās un redzamas visa reģiona lauku ainavā.
Vēsturiski Pays de Caux bijis nozīmīgs gan lauksaimniecībā, gan amatniecībā (piem., audumu ražošana), un mūsdienās reģionā apvienojas tradicionālās saimnieciskās aktivitātes ar ostu un rūpniecības pakalpojumiem. Piemēram, Havra ir arī UNESCO Pasaules mantojuma vieta par savu pēckara atjaunošanas arhitektūru (Augusta Perreta darbi), kas piešķir papildu kultūras vērtību reģionam.
Normāņu valodā caux nozīmē kaļķi — kalcija karbonātu — kas atspoguļo reģiona raksturojošo krīta sastāvu un baltās klintis piekrastē.
Atrašanās vieta Francijā
Mākslinieciskie savienojumi
Pays de Caux kalnainā ainava atrodas tikai nelielā attālumā no Parīzes. Uz šo vietu bija ieradušies gleznot tādi mākslinieki kā KlodsMonē un Gustavs Kurbē.
· 
Renuārs
· 
· 
Monē
· 
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Pays de Caux?
A: Pays de Caux ir apgabals Normandijā, Francijā. Tā veido lielāko daļu no Francijas Normandijas Sēnas piejūras departamenta.
Q: Kāda veida augsne ir Pays de Caux?
A: Pays de Caux ir krīta plakankalne uz ziemeļiem no Sēnas ietekas, un tā stiepjas līdz pat Lamanša piekrastes klintīm. Tās augsnes kvalitāte tiek uzskatīta par vienu no labākajām Francijā.
J: Kādā valodā runā šajā reģionā?
A: Šajā reģionā runā valodā, ko sauc par Cauchois, kas ir normāņu valodas dialekts.
J: Kādas pilsētas atrodas šajā reģionā?
A: Šajā reģionā atrodas šādas pilsētas: Havra, Djepe, Fēkampa, Īveto un Etretā.
J: Kā šajā reģionā ražošana ir salīdzināma ar lauksaimniecību?
A: Ražošanas nozarei ir lielāka nozīme nekā lauksaimniecībai, runājot par šī reģiona saimniecisko darbību.
J: Ko nozīmē "caux" normāņu valodā?
A: Normandiešu valodā caux nozīmē kaļķi vai kalcija karbonātu.
Meklēt