Anna Seghers (1900–1983) — vācu (Austrumvācijas) rakstniece, biogrāfija

Anna Seghers (1900–1983) — vācu (Austrumvācijas) rakstniece: biogrāfija par viņas dzīvi, trimdu, politisko iesaisti, nozīmīgajiem darbiem un literāro mantojumu.

Anna Zēgersa (1900. gada 19. novembrī Maincā - 1983. gada 1. jūnijā Austrumberlīnē) bija (Austrum)vācu rakstniece.

Seghers piedzima kā Netty Reiling. Viņas vecāki bija ortodoksāli ebreji, taču interesējās arī par kristiešu ticību. Nellija pabeidza vidusskolu 1920. gadā. Pirms tam viņa kalpoja par medmāsu Pirmajā pasaules karā. Viņa Ķelnē un Heidelbergā studēja vēsturi, mākslas vēsturi un ķīniešu valodu.

1925. gadā apprecoties ar ungāru komunistu Lāslo Radvani, viņa ieguva arī Ungārijas pilsonību. Vēlāk viņa iestājās Vācijas Komunistiskajā partijā (KPD). Viņiem bija trīs bērni.

Pēc tam, kad Vācijā varu pārņēma nacisti, viņa uz īsu brīdi tika arestēta, viņas grāmatas tika sadedzinātas. Pēc tam, kad viņa atkal tika atbrīvota, viņai bija iespēja aizbēgt uz Šveici. Tad viņa devās uz Parīzi un strādāja trimdas rakstnieku savienībās. Pēc tam, kad vācu karaspēks okupēja Parīzi, viņa varēja aizbēgt uz Marseļu, kas nebija okupēta. Taču viņas vīru arestēja. Viņa centās viņu atbrīvot.

1941. gadā visa ģimene devās lidojumā no Martinikas un Ņujorkas uz Mehiko. Viņa nodibināja jaunas trimdas rakstnieku savienības.

1947. gadā viņa atgriezās Berlīnē, Austrumberlīnē. Viņa iestājās vēlākas VDR Sociālistiskajā partijā un strādāja VDR Rakstnieku savienībā. Viņa saņēma daudz balvu un apbalvojumu. Viņa centās veikt klusās intervences koledžās, kurām bija problēmas ar valdību, taču viņai tas neizdevās.

Viņa nomira 1983. gadā Berlīnē.

Radošā darbība un galvenie darbi

Anna Seghers kļuva par pazīstamu rakstnieci ar spēcīgu sociālu un politisku ievirzi. Viņas proza bieži attēlo cilvēka izvēles un solidaritātes tēmas pret totalitārisma un kara fonu. Plaši pazīstami darbi ir Der siebte Kreuz (vācu valodā — Septītais krusts), kas padarīja viņu starptautiski atpazīstamu un tika tulkots vairākās valodās, kā arī romāns Transit, kas runā par trimdas pieredzi un identitātes jautājumiem.

Eksils un politiskā darbība

Seghers literārā un politiskā darbība bija cieši saistīta ar viņas eksila pieredzi un pretestību fašismam. Pēc 1933. gada, kad nāca pie varas nacionālsociālisti, viņai bija jāpamet Vācija — sākotnēji ar īsāku apmetni Šveicē un Francijā, vēlāk bēgļi no Vācijas meklēja patvērumu arī Amerikas kontinentā. Trimdā Seghers darbojās rakstnieku un intelektuāļu grupās, organizēja literārus sakarus un atbalstu politiskajiem bēgļiem.

Atgriešanās Vācijā un darbs VDR

Pēc Pasaules kara beigām Anna Seghers atgriezās uz dzīvi Berlīnē un no 1947. gada dzīvoja Austrumberlīnē. Viņa aktīvi piedalījās jaunās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) kultūras dzīvē: bija iesaistīta rakstnieku organizācijās, publicēja darbus un saņēma valsts atzinību. Viņas politiskā nostāja un saiknes ar sociālistisko režīmu radīja gan atzinību, gan kritiku — jo daļa lasītāju un kritiķu vērtēja viņas tuvumu varai, citi izcēla viņas antinacistisko stāju un literāro ieguldījumu.

Tēmas, stils un ietekme

Seghers daiļrade izceļas ar skaidru, bieži lakonisku stilu, rūpīgu cilvēka psihes un morāles pretrunu skatījumu, kā arī empātisku attieksmi pret pazemotajiem un vajātajiem. Galvenās tēmas ir pretreakcija pret totalitārisma zvērībām, ieslodzījums un brīvības meklējumi, trimdas dzīves realitāte un solidaritāte kā izdzīvošanas instruments. Viņas darbi ietekmēja gan Vācijas, gan pasaules literatūru par tiem laikmetiem raksturīgajiem jautājumiem.

Atzinība un mantojums

Anna Seghers saņēma vairākas literārās balvas un valsts apbalvojumus, viņas darbi ir tulkoti daudzās valodās un tiek pētīti literatūras vēstures kontekstā. Viņas literārais mantojums tiek uzskatīts par nozīmīgu dokumentu par 20. gadsimta politiskajām traģēdijām un cilvēka morāles izvēlēm grūtos laikos. Par godu viņai ir nosauktas ielas, kultūras pasākumi un pētniecības projekti, kas turpina iepazīstināt jaunas paaudzes ar viņas darbiem.

Personīgā dzīve

Anna Seghers laulība ar Láslo Radvani (László Radványi) ietekmēja gan viņas dzīvi, gan politisko orientāciju — abi bija iesaistīti kreisajās intelektuālajās aprindās un trimdas kopienās. Eksila periodā ģimenes dzīve bija sarežģīta: jārisina drošības, patvēruma un iztikas jautājumi, kā arī centieni atraisīt preses un literāros sakarus ārpus Eiropas.

Noslēgums

Anna Seghers paliek atzīta kā rakstniece, kuras darbi atspoguļo pretestību pret apspiešanu un liecina par literatūras spēju dokumentēt cilvēka izvēles krīzes brīžos. Viņas proza saglabā aktualitāti, jo tā runā par universālām tēmām — brīvību, atbildību un līdzcietību —, kuras interesē lasītājus arī mūsdienās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Anna Seghersa?

J: Kāda bija viņas vecāku reliģiskā pārliecība?

J: Kad viņa ieguva Ungārijas pilsonību?

J: Kas notika, kad Vācijā varu pārņēma nacisti?

J: Kur viņa atgriezās pēc Otrā pasaules kara?

J: Kādā organizācijā viņa strādāja pēc atgriešanās Berlīnē?

J: Kad Anna Seghersa nomira?

Meklēt pēc burta