Anna Zēgerse
Anna Zēgersa (1900. gada 19. novembrī Maincā - 1983. gada 1. jūnijā Austrumberlīnē) bija (Austrum)vācu rakstniece.
Seghers piedzima kā Netty Reiling. Viņas vecāki bija ortodoksāli ebreji, taču interesējās arī par kristiešu ticību. Nellija pabeidza vidusskolu 1920. gadā. Pirms tam viņa kalpoja par medmāsu Pirmajā pasaules karā. Viņa Ķelnē un Heidelbergā studēja vēsturi, mākslas vēsturi un ķīniešu valodu.
1925. gadā apprecoties ar ungāru komunistu Lāslo Radvani, viņa ieguva arī Ungārijas pilsonību. Vēlāk viņa iestājās Vācijas Komunistiskajā partijā (KPD). Viņiem bija trīs bērni.
Pēc tam, kad Vācijā varu pārņēma nacisti, viņa uz īsu brīdi tika arestēta, viņas grāmatas tika sadedzinātas. Pēc tam, kad viņa atkal tika atbrīvota, viņai bija iespēja aizbēgt uz Šveici. Tad viņa devās uz Parīzi un strādāja trimdas rakstnieku savienībās. Pēc tam, kad vācu karaspēks okupēja Parīzi, viņa varēja aizbēgt uz Marseļu, kas nebija okupēta. Taču viņas vīru arestēja. Viņa centās viņu atbrīvot.
1941. gadā visa ģimene devās lidojumā no Martinikas un Ņujorkas uz Mehiko. Viņa nodibināja jaunas trimdas rakstnieku savienības.
1947. gadā viņa atgriezās Berlīnē, Austrumberlīnē. Viņa iestājās vēlākās VDR Sociālistiskajā partijā un strādāja VDR Rakstnieku savienībā. Viņa saņēma daudz balvu un apbalvojumu. Viņa centās veikt klusās intervences koledžās, kurām bija problēmas ar valdību, taču viņai tas neizdevās.
Viņa nomira 1983. gadā Berlīnē.
Anna Seghers (1966)
Seghersa kapakmens.
Darbi
- 1925 - Jans muss sterben (pēc viņas nāves atrada Pjērs Radvanji)
- 1928 - Fischer von St. Barbara atkāpšanās no amata
- 1930 - Auf dem Wege zur amerikanischen Botschaft und andere Erzählungen
- 1932 - Die Gefährten
- 1933 - Der Kopflohn
- 1935 - Der Weg durch den Februar
- 1937 - Die Rettung
- 1940 - Die schönsten Sagen vom Räuber Woynok. Sagen von Artemis
- 1942 - Das siebte Kreuz
- 1943 - Pilnas meitenītes lidojums 1943 - Der Ausflug der toten Mädchen
- 1944 - Tranzīts
- 1948 - Sowjetmenschen. Lebensbeschreibungen nach ihren Berichten
- 1949 - Die Toten bleiben jung
- 1949 - Haiti dzimšanas diena (Die Hochzeit von Haiti)
- 1950 - Die Linie
- 1950 - Der Kesselflicker
- 1951 - Crisanta
- 1951 - Die Kinder
- 1952 - Der Mann und sein Name
- 1953 - Der Bienenstock
- 1958 - Brot und Salz
- 1959 - Die Entscheidung
- 1961 - Das Licht auf dem Galgen
- 1963 - Par Tolstoja. Par Dostojevski
- 1965 - Die Kraft der Schwachen
- 1967 - Das wirkliche Blau. Eine Geschichte aus Mexiko
- 1968 - Das Vertrauen
- 1969 - Irdisches - Irdisches Glauben
- 1970 - Briefe an Leser
- 1970 - Über Kunstwerk und Wirklichkeit
- 1971 - Überfahrt. Eine Liebesgeschichte
- 1977 - Steinzeit. Wiederbegegegnung
- 1980 - Drei Frauen aus Haiti
- 1990 - Der gerechte Richter (sarakstīts 1957. gadā, politisku iemeslu dēļ nav publicēts)
Balvas, apbalvojumi un goda nosaukumi
- 1928. gada Kleist-Preis
- 1947 Georg-Büchner-Preises
- 1951 Starptautiskā Ļeņina miera prēmija / Staļina miera prēmija
- 1951. gada VDR Nacionālā prēmija (un 1959., 1971. gadā)
- 1954 Vaterländischer Verdienstorden sudrabā
- 1959. gada goda doktora grāds: phil. h.c. der Universität Jena.
- 1960 Vaterländischer Verdienstorden zelta krāsā
- 1961 Johannes-R.-Becher-Medaille
- 1965 Karl-Marx-Orden (weitere 1969, 1974)
- 1970 Stern der Völkerfreundschaft
- 1975 Großer Stern der Völkerfreundschaft
- 1975 Kulturpreis des Weltfriedensrates
- 1975 Austrumberlīnes goda pilsonis
- 1978 Rakstnieku savienības goda priekšsēdētājs
- 1980 Held der Arbeit
- 1981 Maincas goda pilsonis
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Anna Seghersa?
A: Anna Seghersa bija vācu rakstniece, kas izcēlās ar Otrā pasaules kara morālās pieredzes izpēti un atainojumu.
J: Kāda bija viņas vecāku reliģiskā pārliecība?
A: Viņas vecāki bija ortodoksāli ebreji, taču interesējās arī par kristietību.
J: Kad viņa ieguva Ungārijas pilsonību?
A: Ungārijas pilsonību viņa ieguva pēc laulībām ar Lāslo Radvanyi 1925. gadā.
J: Kas notika, kad Vācijā varu pārņēma nacisti?
A.: Kad Vācijā varu pārņēma nacisti, viņu arestēja, un viņas grāmatas tika sadedzinātas.
J: Kur viņa atgriezās pēc Otrā pasaules kara?
A: Pēc Otrā pasaules kara viņa atgriezās Berlīnē, Austrumberlīnē, un iestājās Sociālistiskajā partijā.
J: Kādā organizācijā viņa strādāja pēc atgriešanās Berlīnē?
A: Pēc atgriešanās Berlīnē viņa strādāja VDR Rakstnieku savienībā.
J: Kad Anna Seghersa nomira?
A: Viņa nomira 1983. gadā Berlīnē.
