Anna Hačinsone (1591–1643) — puritāņu disidente un teoloģe
Anna Hačinsone (1591–1643) — puritāņu disidente un teoloģe. Stāsts par ticību, slaveno tiesas prāvu, izraidīšanu un traģisko galu Jaunanglijā.
Anna Hačinsone (Anne Hutchinson, kristīta 1591. gada 20. jūlijā - 1643. gada augustā vai septembrī) bija reliģiskā disidente puritāņu Jaunanglijā. Viņas vecāki bija Frānsiss Marburijs un Bridžeta Drīdena. Viņas tēvs, būdams garīdznieks un skolotājs, mācīja Annu Hačinsoni mājās, un viņa ieguva augstāku izglītību nekā vairums citu tā laika meiteņu. Viņa piedzima kā Anne Marbury Alfordā, Linkolnšīrā, Anglijā. 1634. gadā Hačinsone kopā ar vīru Viljamu un bērniem emigrēja no Anglijas uz Masačūsetsas līča koloniju, kur, apmetoties uz dzīvi, sāka rīkot iknedēļas sanāksmes savās mājās, lai apspriestu sprediķus un teoloģiju.
Teoloģiskās nostādnes un konflikts ar sabiedrību
Viņas reliģiskie uzskati bieži nesaskanēja ar puritāņu mācītāju un kopienas vadītāju interpretācijām. Puritāņu sabiedrībā bija uzskats, ka pestīšanai ir nepieciešami arī morāli labi darbi un sakari ar baznīcu; Hačinsone savukārt uzsvēra, ka pestīšanai pietiek ar ticību (Sola fide) un ka cilvēkam Dievs var atklāties tieši, bez nepieciešamības pēc starpnieka vai garīdznieku palīdzības. Viņa arī kritizēja to, ko uzskatīja par lieku baznīcas hierarhiju un uzsvēra garīgā apstiprinājuma nozīmi personiskai ticībai. Viņas mājas tikšanās piesaistīja gan sievietes, gan vīriešus, un tajās tika atklāti apspriesti mācītāju sludinājumi — tas radīja satraukumu koloniālo līderu vidū, kuri to redzēja kā kopienas vienotības un autoritātes apdraudējumu.
Tiesas process un izraidīšana
Kopienas vadītāji uzskatīja Hačinsoni par draudu savai kārtībai un autoritātei. 1637. gadā viņu apsūdzēja par ķecerību un ar to saistītiem pārkāpumiem — ziņā par sadrumstalotību, uzbrukumu mācītāju autoritātei un sabiedriskās kārtības graušanu. Tiesa un baznīcas disciplinārprocesi pret viņu bija publiski un plaši dokumentēti; starp tiesas dalībniekiem bija vadošie koloniālie politiķi un garīdznieki. Rezultātā viņu atzina par vainīgu un lika pamest koloniju — lēmums, kas simbolizēja cīņu starp ortodoksālo puritāņu kārtību un jauniem reliģijas izpausmes veidiem koloniālā sabiedrībā.
Dzīve pēc izraidīšanas un nāve
Pēc izraidīšanas Hačinsone ar ģimeni vispirms pārcēlās uz Rodailendu, kur atrada patvērumu kopā ar citiem, kas bija nonākuši konfliktā ar Masačūsetsas līča vadību. Pēc vīra Viljama nāves 1642. gadā viņa pārcēlās uz apvidiem pie Long Island Sound, netālu no mūsdienu Pelhemas līča. 1643. gadā Hačinsone, vairāki viņas bērni (izņemot vienu) un visi viņas kalpi tika nogalināti indiāņu uzbrukumā. Šī traģēdija tika dažādi interpretēta — daži Masačūsetsas līča iedzīvotāji uzskatīja viņas nāvi par dievišķās tiesas pierādījumu, citi redzēja tajā briesmas un vardarbības sekas robežapdzīvotajās teritorijās.
Mantojums
Anna Hačinsone līdz mūsdienām tiek atcerēta kā pretrunīga, bet nozīmīga figūra — gan reliģijas vēsturē, gan sociālo lomu un sieviešu tiesību kontekstā. Viņas publiskā teoloģiskā darbība un tiesas process izgaismoja jautājumus par ticības brīvību, baznīcas un valsts attiecībām un sieviešu iesaisti reliģiskajā diskursā puritāņu sabiedrībā. Mūsdienu vēsturnieki bieži uzsver, ka Hačinsones stāsts parāda, kā agrīnās kolonijas centieni saglabāt ideoloģisku vienotību reizēm nonāca pretrunā ar individuālām pārliecībām un brīvu reliģisko izpausmi.
Piezīme: Hačinsones dzīve un tiesas process tiek plaši aprakstīti avotos no Masačūsetsas koloniālās arhīviem un mācītāju hronikām — piemēram, John Winthrop aizrādījumos un citu laikabiedru pierakstos —, kas palīdz izprast gan tās laika politisko, gan reliģisko kontekstu.
Hačinsona tiesas prāvā
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Annas Hačinsones vecāki?
A: Annas Hačinsones vecāki bija Frānsiss Marburijs un Bridžeta Drīdena.
J: Kādu izglītību ieguva Anna Hačinsone?
A: Anne Hačinsone no sava tēva, kurš bija garīdznieks, saņēma izglītību, kas bija vairāk nekā vairumam citu tā laika meiteņu.
J: Kādi reliģiskie uzskati bija puritāņu kaimiņiem?
A: Puritāņu kaimiņi uzskatīja, ka pestīšanai ir nepieciešami labi darbi.
J: Kādiem reliģiskajiem uzskatiem ticēja Anna Hačinsone?
A: Anna Hačinsone uzskatīja, ka pestīšanai ir nepieciešama tikai ticība (Sola fide). Viņa arī uzskatīja, ka Dievs atklājas cilvēkiem bez garīdznieku palīdzības.
J: Kur Anne un viņas ģimene pārcēlās pēc aizbraukšanas no Masačūsetsas līča kolonijas?
A: Pēc aizbraukšanas no Masačūsetsas līča kolonijas Anna un viņas ģimene vispirms pārcēlās uz Rodailendu.
J: Kur viņa apmetās uz dzīvi pēc vīra nāves 1642. gadā?
A: Pēc vīra nāves 1642. gadā viņa apmetās uz dzīvi netālu no tagadējā Pelhemas līča pie Long Island Sound.
J: Kā viņi nomira 1643. gadā?
A; 1643. gadā Hačinsone, visi viņas bērni, izņemot vienu, un visi kalpi tika nogalināti amerikāņu pamatiedzīvotāju uzbrukumā.
Meklēt